Augstākie Latvijas valsts apbalvojumi

Valsts prezidents Egils Levits 2019. gada 18. novembrī svinīgā ceremonijā Rīgas pilī pasniegs augstākos Latvijas valsts apbalvojumus – Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu – 78 sabiedrības pārstāvjiem.

Saskaņā ar Valsts prezidenta un Ordeņu kapitula 2019. gada 18. oktobra lēmumu par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā Triju Zvaigžņu ordenis tiks piešķirts 34 izcilām personībām, Viestura ordenis – 9, bet Atzinības krusts – 35.

Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls 2019. gada 18. oktobrī nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelt par:

1. Iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieci: Latvijas Republikas valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu;

2. Iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri:

Gleznotāju un grafiķi Viju Celmiņu;

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāju, senatoru Pēteri Dzalbi;

Vēsturnieku, ilggadējo Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi, Dr.habil.hist. Inesi Feldmani;

Vēsturnieku, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi, Dr.hist. Ēriku Jēkabsonu;

Rīgas Augšāmcelšanās evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāju, Lutera Akadēmijas docentu, Dr.theol. Gunti Kalmi;

Vācijas Bundestāga deputāti Elizabeti Šarloti Močmani (Elisabeth Charlotte Motschmann);

Viņas Ekselenci bijušo Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Nensiju Baikofu Petitu (Nancy Bikoff Pettit);

Vienota Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveidotāju un pirmo vadītāju, ārsti Renāti Pupeli;

Vēsturnieku, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi, Dr.habil.hist. Aivaru Strangu;

Ebreju kultūras mantojuma un holokausta vēstures pētnieku, rakstnieku Davidu Zilbermani (David Silberman);

Viņa Ekselenci bijušo Dānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Hansu Brasku (H.E. Mr Hans Brask).

3. Iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku:

Liepājas teātra aktrisi Andu Albuži;

Advokātu un latviešu sabiedrisko darbinieku Amerikas Savienotajās Valstīs Ivaru Bērziņu;

Eksperimentālās arheoloģijas darbnīcas Seno rotu kalve izveidotāju un vadītāju, Tautas daiļamata meistaru, rotkali Daumantu Kalniņu;

Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesoru, Lietišķās ķīmijas institūta direktoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi, Dr.habil.chem. Valdi Kamparu;

Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienības – Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV vadītāju Baibu Kaškinu;

Dzejnieku, atdzejotāju un tulkotāju Matiasu Knollu (Matthias Knoll);

Rakstnieku, publicistu un scenāristu Andri Kolbergu;

Liepājas teātra aktrisi Inesi Kučinsku-Laukšteini;

VSIA Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca Neiroloģijas klīnikas vadītāju, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras vadītāju, profesoru, Dr.med. Andreju Milleru;

Scenogrāfu Aigaru Ozoliņu;

Režisoru, producentu, dziesmu tekstu autoru un aktieri Valdi Pavlovski;

Latvijas Nacionālā teātra aktrisi, Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāju Daigu Šiliņu (Daigu Gaismiņu);

SIA Rīgas Dzemdību nams Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas vadītāju, pediatru, neonatologu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Specializētās medicīnas centra neonatologu Juri Šleieru;

SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītāju, anesteziologu, reanimatologu Oļegu Šubu;

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Džeza mūzikas katedras vadītāju, asociēto profesoru, džeza vēstures pētnieku, džeza mūziķi, Dr.art. Indriķi Veitneru;

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatori Mārīti Zāģeri;

Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Lielbritānijā prāvestu, Dr. Andri Abakuku.

4. Iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri:

Latviešu sabiedrisko darbinieci Kanādā, ilggadējo nevalstiskās organizācijas Tribute to Liberty valdes locekli Alīdi Ausmu Forstmani;

Latviešu sabiedrisko darbinieku Amerikas Savienotajās Valstīs, ilggadējo Aiovas Latviešu biedrības vadītāju Imantu Kalniņu;

Ilggadējo Rīgas 25 vidusskolas vēstures skolotāju Rudīti Liepiņu;

Mākslas galerijas Daugava vadītāju, mākslas zinātnieci Andu Treiju;

Bijušo Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā valdes locekli, sabiedrisko un kultūras darbinieku Viktoru Jāni Griguli.

Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls 2019.gada 18.oktobrī nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Viestura ordeni un iecelt par:

1. Iecelt par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri:

Latvijas brīvības cīnītāju Lidiju Lasmani.

2. Iecelt par Viestura ordeņa komandieri:

Valsts robežsardzes koledžas direktora vietnieku dienesta organizācijas jautājumos, pulkvedi Aivaru Uzulnīku.

3. Iecelt par Viestura ordeņa virsnieku:

Zemessardzes Studentu bataljona Veterānu apvienības veterānu, atvaļināto pulkvežleitnantu Tāli Blumfeldu;

Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes štāba priekšnieku, pulkvežleitnantu Igoru Kļaviņu;

Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes štāba Apgādes pārvaldes priekšnieku, pulkvežleitnantu Ventu Lapsenbergu;

Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības Bruņojuma remonta centra komandieri, komandkapteini Juri Onzulu;

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieku, Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas priekšnieku, pulkvežleitnantu Andri Staļģevicu;

Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Grebņevas I kategorijas robežkontroles punkta priekšnieka vietnieku, majoru Andri Višņevski.

4. Apbalvot ar Viestura ordeņa pirmās pakāpes (zeltītu) goda zīmi:

Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes 2. mehanizētā kājnieku bataljona virsseržantu, štāba virsseržantu Pēteri Muižnieku.

Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls 2019. gada 18. oktobrī nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Atzinības krustu un iecelt par:

1. Iecelt par Atzinības krusta lielvirsnieci:

Latvijas Nacionālā arhīva direktori Māru Sprūdžu.

2. Iecelt par Atzinības krusta komandieri:

Latvijas Goda konsulu Ziemeļreinā-Vestfālenē un Reinzemē-Pfalcā, profesoru, Dr.habil.ing. Bruno Braunu (Bruno Braun);

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Krājuma attīstības vadītāju Aiviju Everti;

Vidzemes Augstskolas rektoru, asociēto profesoru, Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta vadošo pētnieku, Dr.hist. Gati Krūmiņu;

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva Dokumentu pieejamības un popularizēšanas nodaļas vadošo pētnieci Valdu Kvaskovu;

AS Latvijas valsts meži valdes locekli, LVM Mežsaimniecība direktoru Arni Melni;

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva direktora vietnieci, Dr.hist. Valdu Pētersoni;

Ilggadējo Stopiņu novada domes priekšsēdētāju, pašvaldību darbinieku Jāni Pumpuru;

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva direktoru Nikolaju Rižovu;

Vēsturnieku, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nacionālās enciklopēdijas redakcijas vadītāju, Dr.hist. Valteru Ščerbinski;

Vēsturnieku, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva Dokumentu pieejamības un popularizēšanas nodaļas vadošo pētnieku, Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta pētnieku, Dr.hist. Jāni Šiliņu;

Ilggadējo Baltijas – Vācijas Ārējās tirdzniecības kameras prezidentu, uzņēmēju Tomasu Šollkopfu (Thomas Schöllkopf);

Latvijas Republikas Goda ģenerālkonsulu Peru Republikā, Dr. Raulu Santjago Lozano Merino (Dr. Raul Santiago Lozano Merino).

3. Iecelt par Atzinības krusta virsnieku:

Skatuves mākslinieci, operetes solisti, vokālās mākslas pedagoģi Ainu Bajāri;

Profesionālās izglītības kompetences centra Rīgas Valsts tehnikums Drukas un mediju tehnoloģiju nodaļas izglītības metodiķi un profesionālās izglītības skolotāju Āriju Čerpinsku;

Sabiedrisko un pašvaldību darbinieku Beļģijas Karalistē, Latvijas vēstures pētnieku Polu Denīsu (Pol Denys);

Ilggadējo daudznozaru lauksaimniecības uzņēmuma SIA Naukšēni valdes priekšsēdētāju, lauksaimnieku Imantu Kamzolu;

Skatuves mākslinieci, operetes solisti un vokālās mākslas pedagoģi Astru Krēsliņu;

Tautas deju ansambļa Ivuška dibinātāju un māksliniecisko vadītāju, horeogrāfi un deju pedagoģi Valentīnu Laizāni;

Rīgas 15. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāju Kaivu Meļņiku;

Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes dekāni, profesori, Dr.med. Ingu Milleri;

AS Latvijas Finieris valdes locekli, Attīstības, investīciju un servisa sektora vadītāju Aigaru Veitmanu;

Latviešu strēlnieku apvienības valdes priekšsēdētāju Imantu Vingoldu.

4. Iecelt par Atzinības krusta kavalieri:

Ilggadējo Latvijas gāzes nozares darbinieku, AS Gaso Jelgavas iecirkņa vadītāju Uldi Auniņu;

Latvijas Nacionālo karavīru biedrības biedru, sabiedrisko darbinieku Jāni Blūmu;

Ilggadējo Ērgļu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāju, novadpētnieci Mārīti Breikšu;

Ilggadējo Rīgas Stradiņa universitātes Zobārstniecības fakultātes Zobu terapijas un mutes veselības katedras profesori, Dr.med. Rūtu Cari;

Smiltenes novada Blomes pagasta feldšeru-vecmāšu punkta ārsta palīdzi Laimu Garklāvu;

Jēkabpils novada Rubenes pagasta ģimenes ārsta palīdzi Loniju Līci;

Ilggadējo Elejas vidusskolas ģeogrāfijas un bioloģijas skolotāju Zentu Lukševicu;

Ilggadējo Daugmales pamatskolas skolotāju, bibliotēkas vadītāju, muzejpedagoģi, Daugmales mazpulka Dzirkstelīte vadītāju Zinaidu Matisoni;

Ilggadējo Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas latviešu valodas, vācu valodas, krievu valodas un mākslas vēstures skolotāju, novadpētnieci, sabiedrisko darbinieci Irēnu Meisteri;

Ilggadējo motosportisti, motosporta treneri, motosporta veterāni Zentu Rešetniku;

Orientēšanās kluba Alūksne/Ape vadītāju, Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas sporta darba organizatoru Vilni Veļķeri;

Baletmeistari un horeogrāfi, Profesionālās izglītības kompetences centra Nacionālā Mākslu vidusskola Rīgas Horeogrāfijas skolas klasiskās dejas pedagoģi Ludmilu Vikanovu.

Augstākie valsts apbalvojumi tiks pasniegti gan par atsevišķu izcilu darbu profesijā, gan mūža ieguldījumu un panākumiem bagātu darbību. Valsts augstākie apbalvojumi ir mūsu valsts cieņas apliecinājums darbam Latvijā un Latvijai.

Valsts augstāko apbalvojumu vēsturē 2019. gads ir īpaši nozīmīgs, jo pirms 95 gadiem – 1924. gada 25. martā – pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu par Triju Zvaigžņu ordeni, kas nodibināts par piemiņu Latvijas valsts tapšanai. 1938. gadā papildus Triju Zvaigžņu ordenim tika nodibināti vēl divi ordeņi – Viestura ordenis un Atzinības krusts.

1994. gada 25. oktobrī Valsts prezidents Guntis Ulmanis izsludināja likumu Par Triju Zvaigžņu ordeni, ar kuru atjaunoja 1924. gadā nodibināto Triju Zvaigžņu ordeni. Valsts prezidents Egils Levits, 1994. gadā būdams tieslietu ministrs, bija viens tiem, kurš atbalstīja ideju par Triju Zvaigžņu ordeņa atjaunošanas nepieciešamību. Viestura ordeni un Atzinības krustu atjaunoja 2004. gadā.

Detalizēta informācija par augstākajiem valsts apbalvojumiem un to piešķiršanas kārtību pieejama Valsts prezidenta kancelejas tīmekļvietnē.

LV prezidenta kanceleja
31.10.2019.