Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Demokrātijas paraugstunda?

Laikraksts Latvietis Nr. 564, 2019. g. 31. okt.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Kā labāk aprakstīt Apvienotās Karalistes mokas ar „Brexit“ – izstāšanās no Eiropas Savienības (ES)?

2016. gada 23. jūnijā Apvienotā Karalistē notika tautas nobalsošana par jautājumu, vai palikt Eiropas Savienībā, vai to atstāt. Iznākums bija tikpat kā neizšķirts – no tiem, kas piedalījās referendumā, 51,89% balsoja par izstāšanos un 48,11% balsoja par palikšanu. Skotija, Ziemeļīrija un Londona balsoja par palikšanu, bet pārējā Anglija un Velsa balsoja par izstāšanos.

Izstāšanās atbalstītāji kampaņas laikā taisīja vairākus apgalvojumus par labumiem, kas nāktu no izstāšanās, bet paši pēc uzvaras atzina ka daudzi apgalvojumi bija nepatiesi. Kampaņa par izstāšanās izdarīja vairākus likuma pārkāpumus, par kuriem tika uzlikti naudas sodi.

Atbalstot kampaņu par izstāšanos, firma Cambridge Analytica caur Facebook pretlikumīgi ieguva un izmantoja personas datus par 87 miljoniem Facebook lietotājiem. Kad skandāls atklājās, firma Cambridge Analytica likvidējās.

Par spīti nelikumīgām, rezultāts netika atcelts, un valdība sāka izstāšanos procesu.

Apvienotā Karaliste nebija pilnīgi integrēta ES, bet tik un tā centieni panākt vienošanos par izstāšanas noteikumiem bija grūti un sarežģīti. Bez visiem finansiāliem apsvērumiem, ir konkrēta problēma ar Ziemeļīrijas – Īrijas robežu. Kā daļa no vienošanās, izbeidzot IRA kampaņu par Īrijas apvienošanos, Apvienotā Karaliste un Īrijas republika vienojās, ka savstarpējā robeža būs pilnīgi atvērta, bez kontrolēm. Kamēr abas valstis bija daļa no ES, tikmēr viss bija kārtībā, bet, ja Apvienotā Karaliste izstājas no ES, tad šī nerobeža kļūst par Eiropas Savienības ārējo robežu.

Ministru prezidente Terēza Meja panāca vienošanās ar visām ES valstīm par izstāšanās noteikumiem, bet britu parlaments to noraidīja.

Terēzas Mejas vietā nāca jauns ministru prezidents Boriss Džonsons, kurš apsolīja, ka Brexit notiks, vēlākais 31. oktobrī, ar vai bez vienošanos ar ES. Lai panāktu savējo, viņš pat deva pretlikumīgu norādi karalienei, lai tā uz neparasti ilgu laiku slēdz parlamentu.

Jaunākās ziņas – ES kārtējo reizi piekritusi Brexit atlikt, šoreiz līdz 2020. gada 31. janvārim, bet Apvienotā Karalistē notiks parlamenta vēlēšanas 12. decembrī.

Kā šo visu aprakstīt? Cirks? Bardaks? Demokrātijas paraugstunda? Nezinu, kā būtu pareizi. Galvenais trūkums visā procesā – pilsoņi taisīja izvēli, balstoties uz bieži nepatiesiem apgalvojumiem, un būdami negodīgu ietekmētāju varā.

Šis ir viens no arvien biežākiem brīdinājumiem par draudiem pašai demokrātijai.

GN
2019. g. 31. okt.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com