Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


PBLA aizvadījusi gadskārtējo valdes sēdi Rīgā

„Mūsu nākotne ir mūsu pašu rokās“

Laikraksts Latvietis Nr. 562, 2019. g. 16. okt.
Raits Eglītis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
PBLA

PBLA

PBLA valde un viesi sēdes svinīgajā atklāšanā Mazajā ģildē, 2019. gada 2. oktobrī:
Pirmajā rindā no kreisās: ALA „Sadarbība ar Latviju“ nozares vadītāja Kaija Petrovska; ALA Kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe; ĀM Parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukašēvica; PBLA vicepriekšsēdis un ALA priekšsēdis Pēteris Blumbergs; PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte; ELA pārstāve Justīne Krēsliņa; ALA izpilddirektore Marisa Gudrā; Krievijas Latviešu kongresa priekšsēde Lauma Vlasova; LNAK Izglītības nozares vadītāja Elita Pētersone.
Otrajā rindā no kreisās: Amerikas Latviešu apvienības (ALA) pārstāvis Dzintars Dzilna; ALA pārstāvis Mārtiņš Andersons; Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) priekšsēdis Jānis Grauds; PBLA izpilddirektors Raits Eglītis; Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) pārstāvis Jānis Čečiņš; Latviešu Nacionālās Apvienības Kanādā (LNAK) prezidents Andris Ķesteris; PBLA pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons; PBLA Kultūras fonda priekšsēdis Juris Ķeniņš.
FOTO Reinis Hofmanis.

PBLA valdes sēde Rīgā. FOTO Raits Eglītis.

PBLA valdes sēde Rīgā. No kreisās: ALA pārstāvis Mārtiņš Andersons, PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte, PBLA vicepriekšsēdis un ALA priekšsēdis Pēteris Blumbergs. FOTO Raits Eglītis.

Ceturtdien, 4.oktobrī, Rīgā noslēdzās teju nedēļu ilgusī Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes sēde. To ievadīja Pasaules latviešu kultūras konference Cēsīs, PBLA delegācijas vizīte pie Valsts prezidenta Egila Levita un aizsardzības ministra Arta Pabrika. Sēde noslēdzās ar pavisam praktiskiem jautājumiem – budžeta un rezolūciju pieņemšanu un pārrunām par apvienības statūtu modernizēšanu un valdes komisiju strukturēšanos.

Dienu pirms PBLA valdes sēdes svinīgās atklāšanas Latvijas Valsts prezidents Egils Levits uzaicināja PBLA valdi uz iepazīšanās vizīti un sarunu Rīgas pilī. Prezidents personīgi iepazinās ar valdes locekļiem un pārrunāja ar diasporas aktualitātēm saistītos jautājumus. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija ir iegājusi jaunā attīstības fāzē un tradicionālā trimda, tagad diaspora ieguvušas citu jēgu un uzdevumu. „Jūs, PBLA, esat šo transformāciju veikuši,“ teica Valsts prezidents.

Prezidents uzsvēra, ka aizvadītajā gadā pieņemtais Diasporas likums ir bijis kā pagrieziena punkts šajā transformācijas procesā, lai panāktu, ka ārvalstīs dzīvojošie latvieši ir piesaistīti Latvijas dzīvei ne tikai caur kultūru un valodu, bet arī kā neatraujama nācijas sastāvdaļa.

„PBLA ir sena, bet ne veca organizācija, tā iet laikiem līdzi,“ savā uzrunā teica apvienības priekšsēde Kristīne Saulīte. „Mūsu tradicionālās vērtības un prioritātes nemainās – tās ir kultūra, izglītība, valsts drošība un visa veida sadarbība ar Latviju, tomēr katrai organizācijai ir savi izaicinājumi.“

Atbildot uz Valsts prezidenta jautājumu par PBLA iesaisti remigrācijas procesā, Kristīne Saulīte uzsvēra, ka PBLA veicina remigrāciju caur savām un dalīborganizāciju programmām, redzamākās no kurām ir Pavadi vasaru Latvijā un Sveika, Latvija!

Kad prezidents Levits jautāja, kādu palīdzību PBLA gribētu sagaidīt no valsts, apvienības priekšsēde atbildēja, ka mums pašiem ir pienākums būt atbildīgiem pret valsti un palīdzēt tai attīstīties. K. Saulīte teica, ka vecās trimdas organizācijas un pārstāvji ir tie, kas vēl arvien nesavtīgi cenšas un domā, kā palīdzēt Latvijas valstij. K. Saulīte pateicās prezidentam par valsts atbalstu ārzemēs dzīvojošām latviešu kopienām un uzsvēra, ka valstij un ministrijām jācenšas, lai atbalsts būtu pārdomāts un strukturēts, atzīstot, ka lielākais izaicinājums jaunajai diasporai ir pašstrukturēšanās un organizāciju veidošana.

ALA (Amerikas Latviešu apvienības) priekšsēdis un PBLA vicepriekšsēdis Pēteris Blumbergs teica, ka valstij būtu svarīgi sniegt diasporai mērķtiecīgu atbalstu, piemēram, palīdzot latviešu skolām ar skolotājiem no Latvijas un mācību vielu. Svarīgs ir arī valsts atbalsts pasākumiem, kas palīdz veidot ekonomisko sadarbību un veicina investīciju piesaisti Latvijā, piemēram, Pasaules latviešu inovāciju forumi un Spotlight Latvia biznesa konferences.

Prezidentu interesēja arī diasporas latviešu preses situācija. Diasporas presi viņš salīdzināja ar reģionālo presi Latvijā, kurai Latvijas valsts varētu sniegt atbalstu jaunās mediju politikas ietvaros. „Jādomā par kvalitatīvas preses atbalstu – mēs esam nonākuši pie sliekšņa, kad tas ir nepieciešams,“ uzsvēra Levits.

Ar prezidentu īsi tika pārrunāti arī drošības politikas jautājumi, piemēram, informatīvais (lobija) darbs Vašingtonā, sadarbība ar Mičganas Nacionālo gvardi, kur liela loma Amerikas Latviešu apvienībai un darbs ar Kanādas Aizsardzības ministriju, kur aktīva ir Latviešu nacionāla apvienība Kanādā.

Sēdes svinīgā atklāšana notika trešdien, 2. oktobrī, plkst. 9.00, Mazajā ģildē, Rīgā. Ceremoniju ar savu klātbūtni un uzrunām ārvalstu latviešu sabiedrības pārstāvjiem pagodināja Valsts prezidents Egils Levits, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kultūras ministrs Nauris Puntulis, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska un Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Svētbrīdi vadīja un svinīgo uzrunu teica prāv. emeritus Dr. Juris Cālītis.

Atklāšanas runā PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte izklāstīja galvenos PBLA darbības virzienus un nemainīgās vērtības kultūrā, izglītībā un dažādās programmās: „Mūsu nākotne ir mūsu pašu rokās, bet ikvienam no mums ir jāuzņemas arī personīga atbildība par latvietības saglabāšanu, par mūsu Latviju, jāspēj vienoties un strādāt kopā, tikai tā mēs varam mūsu Latviju uzbūvēt par tādu zemi, uz kurieni cilvēki ne vien atgriezīsies, bet no kuras nekad nevēlēsies doties projām,“ uzsvēra PBLA priekšsēde.

Arī pārējie viesi teica draudzīgus un uz sadarbību vērstus apsveikuma vārdus sēdes atklāšanas ceremonijas dalībniekiem. Jāpiebilst arī, ka gan uzrunās, gan dažādās tikšanās reizēs no valsts amatpersonām izskanēja konkrēti sadarbības formu un palīdzības lūgumi, piemēram, veidot neformālus saziņas tīklus, kas palīdzētu atspēkot dezinformāciju, dalīties pieredzē ar jauno diasporu par sabiedrības organizēšanu un strukturēšanu un veikt informācijas darbu mītnes zemēs, lai palīdzētu Latvijai 2025. gadā iegūt nepieciešamo balsu skaitu, kas tai ļautu kļūt par ANO Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti, kā arī palīdzēt veidot ekonomiskos kontaktus mītņu zemēs.

PBLA sēdē tika apstiprināti četri jaunie valdes locekļi: Mārtiņš Andersons – ALA vicepriekšsēdis no Sanfrancisko un trīs ELA pārstāves – Elīna Pinto (Vācija), Karolīne Zobens East (Lielbritānija) un Justīne Krēsliņa (Zviedrija). E. Pinto gan sava ziņojuma laikā pauda, ka darba pienākumu dēļ viņa nākotnē ELA priekšsēdes pienākumus nodos savam vietniekam Agnim Saukam, kurš kļūs par nākamo ELA prezidija priekšsēdi.

Vērtīga sēdes sadaļa bija sarunas ar četru PBLA darbībai tuvāko ministriju pārstāvjiem, kuru laikā valdes locekļiem bija iespēja neformāli pārrunāt diasporas jautājumus un problēmas ar Izglītības un zinātnes, Kultūras, Ekonomikas un Ārlietu ministriju pārstāvjiem. Neformālā gaisotnē tika pārrunāti gan īsie pieteikšanās termiņi dažādiem konkursiem un bērnu nometnēm, kas paredzētas diasporas jaunajai paaudzei, tāpat atskaišu birokrātiskā sistēma un valoda, kā arī tālmācības rīku un platformu nozīmīgums un tālākā attīstībā. PBLA pārstāvji uzsvēra, ka ministriju izsludināto konkursu nolikumiem jābūt pārdomātiem un piemērotiem reālajai situācijai. Tika ieteikts mēģināt pieteikumu termiņus izsludināt divus mēnešus iepriekš, kā arī meklēt risinājumus, lai vieniem un tiem pašiem pasākumiem nevarētu pieteikties dažādās ministrijās. PBLA pārstāvji pauda bažas, ka, pateicoties organizācijas labajai reputācijai un finansiālajam stāvoklim, ministrijām ir ērti piedāvāt konkursus administrēt tieši PBLA, bet aicināja saprast, ka apvienības kapacitāte un brīvprātīgā darba specifika diasporas mītņu zemēs dažkārt kļūst par šķērsli projektu sekmīgai veikšanai.

PBLA valde pieņēma vairākas rezolūcijas, kas noteiks apvienības darbības virzienus nākamajam gadam. Valde apņēmās mītņu zemēs iespēju robežās atbalstīt kampaņas, kas palīdzētu Latvijai iekļūt ANO Drošības padomē kā nepastāvīgai dalībvalstij, turpināt politiski informatīvo darbu, kas stiprinātu valsts drošību un palīdzētu atspēkot dezinformāciju, kas vērsta pret Latviju. Izglītības sfērā PBLA valde pauda atbalstu tālmācības rīka ClassFlow tālākai pilnveidošanai un aicināja Latvijas Republikas izglītības iestādes izveidot atbilstošākus kritērijus diasporas latviešu skolu un audzēkņu zināšanu vērtēšanai.

Pēc Krievijas Latviešu kongresa pārstāvju aicinājuma PBLA valde nolēma atkārtoti vērst Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta uzmanību uz jautājumu par dubultpilsonības saglabāšanu nelielai daļai Krievijā dzīvojošo latviešu, kas, būdami nepilngadīgi, kļuva par Latvijas Republikas pilsoņiem laika periodā no 1992. līdz 1995. gadam, kā arī norādīja uz jautājumu par dubultpilsonības pieļaušanu ar atsevišķām valstīm.

Sēdes dalībniekus kā viesi uzrunāja Likteņdārza projekta vadītāja, Eiroparlamentāriete Sandra Kalniete un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs.

PBLA valdes sēdes tradicionāli notiek septembra beigās – oktobra sākumā Rīgā un uz tām sabrauc latviešu centrālo organizāciju vadītāji un valdes locekļi no ASV, Kanādas, Austrālijas, Dienvidamerikas, Eiropas un Krievijas.

Raits Eglītis,
PBLA izpilddirektors
Rīgā, 8. oktobrī



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com