Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Neērti jautājumi

Laikraksts Latvietis Nr. 562, 2019. g. 16. okt.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

No kreisās: Vācijas aizsardzības ministre Annegrete Kramp-Karrenbauere (Annegret Kramp-Karrenbauer), Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēteris Hultkvists (Peter Hultqvist) FOTO Valdis Kauliņš.

Konferences dalībnieki. FOTO Valdis Kauliņš.

Sveicināti, lasītāji!

Pagājušās nedēļas piektdienā un sestdienā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā risinājās gadskārtējā Rīgas konference (The Riga Conference 2019). Par konferences līmeni liecināja runātāju izvēle. Atklāšanas uzrunu sniedza ministru prezidents Krišjānis Kariņš, un konferences noslēguma pārrunās bija Valsts prezidenta Egila Levita analīze par demokrātijas kvalitāti un pilsoņu gribu un atbildību.

Paneļu diskusijās piedalījās gan Latvijas, gan Lietuvas ārlietu ministri, kā arī Latvijas, Zviedrijas un Vācijas aizsardzības ministri. Sevišķi zīmīga bija Vācijas aizsardzības ministres Annegretes Kramp-Karrenbaueres līdzdalība, jo runā, ka viņa varētu būt nākamā Vācijas kanclere.

Rīgas konferenci kopīgi rīko Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO), Latvijas Aizsardzības ministrija un Latvija Ārlietu ministrija. Smagumpunkts ir starptautiskā drošība, kas ietver sevī gan militāros jautājumus, gan kiberdrošību, gan fundamentālos jautājumus par demokrātiju un tās nākotni.

Netika notušēti neērti jautājumi. Piemēram, panelī ar trim aizsardzības ministriem, Zviedrijas aizsardzības ministrs daudz stāstīja, kā Zviedrija pastiprina savu drošību, sevišķi Gotlandes salā, un kāda ir laba sadarbība ar Somiju drošības jomā.

Kad bija dota iespēja publikai uzdot jautājumus, tad Itālijas vēstnieks atzīmēja, ka Baltijā ir Itālijas un Spānijas militārais personāls. Viņš konstatēja, ka te ir labi pārstāvēta Dienvideiropa, bet vai nebūtu vēl labāk, ja būtu arī Ziemeļvalstu līdzdalība. Vēstnieks prasīja, vai nevarētu kādas Zviedrijas militārās lidmašīnas, spēku koordinācijas nolūkos, veikt nosēšanos Latvijas militāros lidlaukos. Zviedrs centās apiet šim jautājumam, bet kad viņam tieši prasīja, ko Zviedrija darītu, ja būtu militārs uzbrukums Baltijas valstīm, tad viņa izvairīgā izlocīšanās sasniedza augstāko pakāpi.

Gāzes cauruļvads, Nordstream, no Krievijas pie Pēterburgas zem Baltijas jūras līdz Vācijai tika vairākkārt nosodīts kā drošības risks, jo tas padarītu Vāciju atkarīgu no Krievijas gribas. Un Krievija jau parādījusi, ka tā var apturēt gāzes plūsmu, lai sasniegtu savus politiskos mērķus. Ukraina būtu pilnīgi pakļauta Krievijas iegribai, jo tā vairs nebūtu gāzes tranzītvalsts, un gāzes apturēšana Ukrainai neietekmētu gāzi Eiropai. Un te Vācijas aizsardzības ministre demonstrēja savas izlocīšanās spējas.

Kopsavilkumā – ļoti vērtīga un interesanta konference, ar iespēju gan klausīties, gan piedalīties, gan tīkloties starpbrīžos.

GN
2019. gada 16. okt.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com