Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Aleksandra Beļcova (1892–1981)

Glezniecība. Grafika. Darbnīcas „Baltars“ porcelāns

Laikraksts Latvietis Nr. 561, 2019. g. 10. okt.
Nataļja Jevsejeva -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Aleksandra Beļcova Preses ballē 1927. gadā. SBM kolekcija. Skenējums. FOTO salons „Klio“ (Vilis Rīdzenieks).

Aleksandra Beļcova. „Sukubs. Dekoratīvs panno Nr. 2.“ Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. FOTO Normunds Brasliņš.

Aleksandra Beļcova. „Baltā un melnā.“ 1925. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. FOTO Normunds Brasliņš.

Aleksandra Beļcova. Dekoratīvs šķīvis „Konstrukcija“. 1926. Diametrs 24 cm. Porcelāns, virsglazūras apgleznojums. SBM kolekcija. FOTO Normunds Brasliņš.

Aleksandra Beļcova. „Jaunā čelliste.“ 20. gs. 60. gadu otrā puse. Papīrs, pastelis. SBM kolekcija. FOTO Publicitātes foto.

No 2019. gada 12. oktobra līdz 2020. gada 12. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) būs skatāma izstāde Aleksandra Beļcova (1892–1981). Glezniecība. Grafika. Darbnīcas „Baltars porcelāns“ – līdz šim lielākā mākslinieces darbu retrospekcija, kas visaptveroši parādīs viņas daudzpusīgo radošo mantojumu. Izstādes atklāšana 2019. gada 11. oktobrī plkst. 17.00.

Aleksandra Beļcova (1892–1981) Rīgā ieradās 1919. gadā un nodzīvoja šeit līdz mūža beigām. Gleznotājas daiļrade kļuva par Latvijas mākslas vēstures neatņemamu daļu, un viņa tiek dēvēta par vienu no pirmajām modernisma māksliniecēm Latvijā.

Krievijas Brjanskas novada Suražas pilsētā dzimusī Aleksandra Beļcova māksliniecisko izglītību sākotnēji ieguva Penzas Mākslas skolā, kurā iestājās 1912. gadā. Tur 1915. gadā viņa iepazinās ar jaunajiem latviešu māksliniekiem, to skaitā nākamo vīru – Romanu Sutu. Šī tikšanās kardināli izmainīja Beļcovas uzskatus, viņa sāka interesēties par modernismu. Tas arī noteica autores tālāko ceļu mākslā.

Pēc Penzas Mākslas skolas beigšanas Aleksandra Beļcova aizbrauca uz Sanktpēterburgu, tolaik Petrogradu, kur 1918. gada rudenī iestājās Petrogradas Valsts brīvajās mākslas darbnīcās, Natana Altmana klasē. Grūti iedomāties, kāda būtu Beļcovas māksla, ja gleznotāja paliktu Petrogradā, bet 1919. gada maija sākumā Aleksandra Beļcova pieņēma Romana Sutas uzaicinājumu doties uz Rīgu, kas iesāka jaunu posmu viņas dzīvē un daiļradē. Šeit Aleksandra satika savus skolas biedrus un ātri iekļāvās vietējā kultūras vidē.

Gleznotāja kļuva par Rīgas mākslinieku grupas biedri, piedalījās apvienības izstādēs. Tāpat kā citu jauno mākslinieku darbos, arī Beļcovas gleznās ienāk kubistiskās stilizācijas elementi. Pēc 1925. gada autores kompozīcijās vērojamas tolaik aktuālā Art Deco stila iezīmes un ietekmes no mākslinieka Cuguharu Fudžitas (Tsuguharu Foujita, 1886–1968). Interese par Parīzes skolas pārstāvjiem meistares daiļradē saglabājās arī vēlāk, bet, sākot ar 20. gs. 30. gadiem, viņas darbos ir redzama tieksme pēc reālistiskāka tēlojuma.

Aleksandra Beļcova nebija tikai gleznotāja; viņa bija ilustratore, grafikas un porcelāna māksliniece. 20. gados grafikā meistare strādāja galvenokārt akvareļa tehnikā, bet 30. gados – pasteļtehnikā. Savā daiļradē Beļcova deva priekšroku portreta žanram, attēlojot tuviniekus, draugus un paziņas.

20.–30. gados māksliniece regulāri zīmēja karikatūras tādiem izdevumiem kā satīriskajam žurnālam Ho-Ho (1922–1923), avīzei Sociāldemokrāts u.c. Pieredze karikatūrā ļāva vairāk iepazīt attēlojamos personāžus, tvert būtiskāko un raksturīgāko. Tas noderēja vēlāk, strādājot kā portretiste.

1920. gadu otrajā pusē Aleksandra Beļcova aktīvi darbojās porcelāna apgleznošanas darbnīcā Baltars, kurā ietilpa arī Romans Suta un Sigismunds Vidbergs. Trauku apgleznojumos māksliniece bieži izvēlējās motīvus no dažādu tautu folkloras vai veidoja ģeometriski abstraktās kompozīcijas, pievērsās reliģiskiem tematiem.

Aleksandra Beļcova nodzīvoja garu mūžu. Viņas daiļradē atspoguļojas ne tikai personīgais dzīvesstāsts, bet arī daudzi 20. gs. notikumi. Lielāku daļu no mākslinieces radošā mantojuma veido zīmējumi skiču blociņos un albumos. Autore bieži fiksēja savus iespaidus no redzētā, novērojumus, veidoja skices nākamajām kompozīcijām. Izstādē šis materiāls tiks parādīts pirmoreiz, gan papildinot eksponētos stājdarbus, gan radot iespaidu par iekšējo dialogu starp mākslinieci un apkārtējo realitāti.

Ekspozīcijā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tiks parādīti Aleksandras Beļcovas darbi no vairāku muzeju krājumiem un privātkolekcijām. Šī būs pirmā tik liela mēroga izstāde par godu māksliniecei, kas aptvers jau uzskaitīto – glezniecību, grafiku un Baltars porcelānu.

Dr. art. Nataļja Jevsejeva,
LNMM R. Sutas un A. Beļcovas muzeja vadītāja



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com