Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Klimata pārmaiņu risinājums

Latvijai starptautiski jāapliecina, ka esam daļa no tā

Laikraksts Latvietis Nr. 559, 2019. g. 25. sept.
Agnese Vārpiņa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
VARAM

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) informēja mediju pārstāvjus par savu dalību ANO ģenerālsekretāra organizētajā Klimata rīcības samitā, kas 23. septembrī notika Ņujorkā, ASV.

Samita mērķis ir veicināt un palielināt valstu apņemšanās un ambīcijas klimata pārmaiņu mazināšanā un Parīzes nolīguma īstenošanā*.

J. Pūce: „Klimata pārmaiņas ir reālas, mēs tās izjūtam arvien izteiktāk, un novērst šo pārmaiņu negatīvo ietekmi un pieaugumu ir mūsu paaudzes atbildība. Šis ir brīdis, kad Latvijai līdz ar citām valstīm ir jāizšķiras – mēs esam daļa no klimata pārmaiņu problēmas vai esam daļa no risinājuma. Es esmu gatavs starptautiski apliecināt, ka Latvija jau ir ceļā uz klimata pārmaiņu ierobežošanu. Mēs atbalstām virzību uz klimatneitrālitāti, būtiski samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas transportā, rūpniecībā un lauksaimniecībā. Jā, tās būs pārmaiņas, bet reizē arī jaunas iespējas attīstīt jaunas „zaļās“ industrijas.“

Klimata rīcības samita laikā tika prezentētas virkne iniciatīvu ar mērķi palielināt reālu darbību un stratēģiju īstenošanu klimata izmaiņu novēršanā. Iniciatīvas izstrādātas deviņās tematiskajās jomās: emisiju samazināšana, sociālie un politikas virzītāji, jaunieši un publiskā mobilizācija, industrijas pāreja, infrastruktūra, pilsētas un vietējā rīcība, dabā balstīti risinājumi, noturīgums un pielāgošanās, klimata finansējums un oglekļa cenas noteikšana. Latvija izvērtēs iespējas pievienoties kādai no konkrētām klimata iniciatīvām, kas tika publiskotas Klimata samita laikā.

Tāpat 23. septembrī Latvija sadarbībā ar Lietuvu, Čehiju un OECD organizēja augsta līmeņa diskusiju par klimata politiku un labklājību. Ministrs J. Pūce piedalījās paneļdiskusijā, īpaši uzsverot Latvijas izaicinājumus un iespējas saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Lai pārrunātu aktuālo attīstību gan saistībā ar ES klimata politiku, gan arī apmainītos ar pieredzi un spriestu par sadarbības iespējām klimata pārmaiņu ierobežošanā, ministram bija arī tikšanās ar vairāku valstu pārstāvjiem. Ministrs piedalījās arī citos klimata jautājumiem veltītajos pasākumos gan nedēļas nogalē pirms samita, gan paralēli ar Klimata rīcības samitu.

Klimata rīcības samits ir viens no būtiskākajiem un lielākajiem šogad notiekošajiem klimata pasākumiem, kurā bija aicināti piedalīties virkne pasaules valstu līderu, klimata aktīvistu, starptautisko organizāciju un uzņēmumu vadītāji. Informācijas dalību samitā bija apstiprinājuši gandrīz visi Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāji, kā arī Eiropas Savienības Padomes Prezidents Donalds Tusks.

Kaut arī pasaules valstis ir apņēmušās cīnīties ar klimata krīzi, pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijas turpina augt. Ar ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu valstis apņēmās noturēt pasaules vidējās temperatūras pieaugumu vismaz 2oC robežās, taču šī brīža valstu plāni siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā nav atbilstoši šim mērķim.

ANO ģenerālsekretārs Antonio Guterešs atzinis, ka samitu organizē tieši tāpēc, lai mobilizētu politisko līderību un ambīcijas klimata jomā, aicinot valstis uzsākt procesus nacionālā līmenī, paust konkrētas apņemšanās, lai jau nākamgad varētu iesniegt ambiciozākus plānus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai Parīzes nolīguma ietvaros. Eiropas Savienībai un visām tās dalībvalstīm ir kopīga apņemšanās Parīzes nolīguma ietvaros darbs jau ir uzsācies, lai aktualizētu Eiropas Savienības apņemšanos Parīzes nolīguma mērķu īstenošanai.

Latvija jau ir apliecinājusi, ka ir valsts ar kuru pārējā starptautiskā sabiedrība var rēķināties klimata politikas atbalstīšanā. Šī gada maijā Latvija neformālās Eiropadomes sanāksmē Rumānijā pievienojās astoņu ES dalībvalstu deklarācijai, kurā pausts atbalsts ambiciozas ES ilgtermiņa stratēģijas pieņemšanai, kurā tiktu noteikts ES mērķis sasniegt SEG emisiju neto nulles līmeni vēlākais līdz 2050. gadam. Šī gada vasarā Ministru kabinets apstiprināja VARAM izstrādāto Latvijas Republikas Nacionālo pozīciju Nr. 2 Par Eiropas Komisijas paziņojumu „Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku.“ Ar šo pozīciju Latvija pauž atbalstu ES virzībai uz klimatneitralitāti** 2050. gadā. Tāpat MK apstiprināja VARAM izstrādāto Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam. Plāns paredz ieviest vairāk nekā 80 pasākumu, lai palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai labāk pielāgoties klimata pārmaiņām un tādējādi mazinātu klimata pārmaiņu radītos zaudējumus, kā arī min veidus kā veiksmīgi izmantot klimata pārmaiņu radītos apstākļus. Šobrīd VARAM izstrādes procesā ir „Stratēģija Latvijas oglekļa mazietilpīgai attīstībai līdz 2050. gadam.” Kopā ar Ekonomikas ministriju rit darbs pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam projekta, kas Eiropas Komisijā jāiesniedz līdz šī gada beigām.

Agnese Vārpiņa,
Ministra padomniece komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā

* Parīzes nolīgums ir pirmā vispārējā pasaulēs mēroga vienošanās klimata jomā, kuru līdz šim ratificējušas 185 valstis, tajā skaitā arī Latvija.

** Klimatneitralitāte ir situācija, kad saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Klimatneitralitātes sasniegšanu raksturo siltumnīcefekta gāzu līdzsvars, proti, visu emisiju samazināšana un nesamazināmo emisiju kompensēšana ar to piesaisti augos (g.k. mežos) vai uztveršanu un uzglabāšanu zem zemes.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com