Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Māra Branča skatījums

Grūtā ceļa skaistums

Laikraksts Latvietis Nr. 557, 2019. g. 12. sept.
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Zemdega

Grāmatas „Kārlis Zemdega“ vāks.

Kārlis Zemdega. „Un spēcīgs celšos...“ Ingrīdas Burānes koncepcija un sakārtojums. Rīga: Zinātne, 2019. 272 lpp.

Pasaulē brīžiem notiek dīvainas lietas: par vienu otru sacer grāmatas, taisa izrādes un skaļi godina, lai gan neko tik nozīmīgu nav paveicis, kamēr citu tikpat kā aizmirst, lai gan tā devums bijis nesalīdzināmi lielāks nekā par pirmajiem.

Tā tas ir noticis ar tēlnieku Kārli Zemdegu, par kuru līdz šim ir publicēti tikai nedaudz rakstu. 1995. gadā gan iznāca Vijas Gunas (patiesībā tēlnieces Vija Mikānes) versija par viņas skolotāju Gribu lielus, tumšzilus spārnus, taču šis apcerējums patiesībā ir tuvs beletristikai. Nav jau arī par citiem tēlniekiem izdots daudz grāmatu. Tomēr, ja padomā, viņu radītās skulptūras rotā pilsētu un pagastu centru laukumus, piemiņas un kapu vietas, vārdu sakot, ik dienas ir mūsu acu priekšā.

Skulptūru radīšana prasa ne tikai lielu darbu, bet arī ievērojamas izmaksas. Tad nāk palīgā valsts, kuras vārdā tiek celti pieminekļi. Taču varu maiņu dēļ, ko pēdējā simtgadē Latvijā esam piedzīvojuši pārāk bieži, varbūt visvairāk cieš skulptori – ja tēlnieku veikums neatbilst jaunās iekārtas prasībām, viņi, biežāk par gleznotājiem un grafiķiem, nonāk nemīlestībā, viņu darbus izkropļo vai iznīcina kā briesmīgākos ideoloģijas ienaidniekus.

Labs piemērs ir tēlnieks Zemdega, kurš 20. gs.20.-30. gados bija tautas iecienīts un godāts mākslinieks viņa neskaitāmo Latvijas neatkarības cīņās kritušo pieminekļu dēļ. Tie varas acīs katru dienu atgādināja par autora politisko pārliecību. Padomju okupācijas laikā Kārli Zemdegu varbūt glāba izcilais Raiņa piemineklis (Rainis komunistu acīs nozīmēja proletariāta dziesminieku), kas iespējams pasargāja autoru no aizsūtīšanas uz Sibīriju vai cita veida garīgajiem pazemojumiem. Tēlnieka daiļrade bija tik pretrunīga, kas bija par iemeslu, kāpēc līdz šim nav sarakstīta nopietna monogrāfija.

Ingrīdas Burānes sarūpētā grāmata arīdzan nav monogrāfija, taču pamatīga iestrāde šādam pētījumam gan tā ir. Tiesa gan, viņa pati gan to kautri sauc par Pirmo soli. Man gan liekas, ka šis izdevums ir kaut kas ārkārtīgi īpašs. Pati autore atkāpjas citu rakstītāju priekšā un dod tiem vārdu, it kā citēto personību autoritāte ir lielāka par viņu. Taču tas, ko un kā mākslas zinātniece paveikusi, šo sējumu iecerot, sakārtojot un līdz galam novadot, apliecina pretējo – ne katrs spēj uzcelt citu paveikto uz tik augsta pjedestāla kā Ingrīda Burāne.

Neraugoties uz to, ka grāmatai ir strikti, gandrīz matemātiski precīzi strukturēta, kam pakļauts visa materiāla sakārtojums, iznākums ir emocionāli saspriegots un garīgi pacilājošs.

Jau vāks, kam izmantota granīta detaļa no Raiņa pieminekļa Esplanādē ar sudrabaini caurstrāvoto līniju, liek noprast, ka lasītājam gaidāms grūts ceļš no lappuses uz lappusi. No citas puses raugoties – vāka autors Aldis Aleks šādā tēlainā veidā rāda gan Kārļa Zemdegas cīņu par sevi, par iecerētā maksimāli labāko rezultātu, gan viņa cīņu ar materiālu – granītu, marmoru, bronzu. Bez tam vāks atklāj, ka skulptora ceļš nav smiltīm kaisīta pastaiga. Tas ir smags gājums cauri šaubu, cerību, piepešu kritienu, strupceļu un purvu muklājam.

Grāmata nav lasāma kā viegls sieviešu bulvārromāns vai tenku lapeļu frivolais tērgājums. Mūsdienās visi aicina uz izklaidi, taču Ingrīdas Burānes izdevums liek, gandrīz vai piespiež, lēni un pamatīgi iedziļināties ik detaļā, ik teikumā, ik foto uzņēmumā. Kad lappuse ir aizšķirta, redzētais un izlasītais spiež pārdomāt, ieslīgt meditatīvā klusumā un nonākt pie globāliem secinājumiem.

Grāmata sakārtotāja vispirms atklāj ar Kārļa Zemdegas autobiogrāfijas rokraksta faksimila publiskojumu, pēc tam visus tēlniecības darbus kārto precīzās grupās – pieminekļi, memoriālā skulptūra un portreti, pēc tam dokumentārās liecības, zīmējumi, fotogrāfijas, kas tāpat savienojas noteiktās nodaļās, stāstot par personības tapšanu un paveiktā svētīgumu. Šīs vizuālās un dokumentārās liecības izstāsta par Kārli Zemdegu grodāk nekā lieliski savirknēti vārdi. Izdevumu noslēdz ļoti precīzs un pamatīgs pielikumu klāsts, kas atklāj dzīves gājumu vissīkākajās detaļās, publicē diplomandu reģistru, tēlnieka publikāciju uzskaitījumu un nozīmīgākās bibliogrāfijas sarakstu un beidz, kā nopietnā publikācijā pienākas, ar personu rādītāju.

Stāstu par katru nozīmīgāko pieminekli, kas veido nodaļu, ievada Raiņa dzejolis. Tas palīdz atklāt katra darba emocionālo un filozofisko saturu, kā arī dzejnieka un tēlnieka garīgās pasaules tuvību.

Ikvienā sadaļā tiek iespiesti apcerējumi par kādu no pieminekļiem, Kārļa Zemdegas dienasgrāmatu un vēstuļu izvilkumi, kam seko vēsturisko fotogrāfiju apkopojums, kas vizuāli parāda, kā piemineklis tapis, kā atklāts.

Ļoti svarīgi, ka Ingrīdas Burānes uzdevumā tapuši darbu mūsdienu fotogrāfijas, uzrādot arī foto fiksācijas datumu. Foto uzņēmumi atklāj skulptūru no dažādiem rakursiem, nevairoties arīdzan no zīmīgām detaļām. Šāda pieeja, domāju, pārliecina arīdzan nespeciālistu, cik lielisks ir apspriežamais piemineklis vai portrets, radot cieņu un apbrīnu pret autoru Kārli Zemdegu. Šādi foto fiksējumi māca lasītāju, kā jāskatās tēlniecības darbs.

Šis Ingrīdas Burānes veiktais ilgu gadu gaitā savākto materiālu apkopojums ir apliecinājums tam, ka joprojām ne visi cilvēki, tostarp pētnieki un zinātnieki, kuri neiet vieglāko ceļu, padodamies mūsdienu subkultūras virspusējiem vilinājumiem un ka joprojām top garīgi uzlādēti darbi, kas stāsta par grūtākā ceļa skaistumu.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com