Māra Branča skatījums

Palielināt / Enlarge

Kabarē de Rīga ansamblis pēc izrādes Jelgavā: no kreisās, Pēteris Saulītis, Linda Ozere, Jānis Čečiņš, Raimonda Vazdika, Baiba Valante, Andrejs Mačēns, Ojārs Greste, Viktorija Mačēna, Andris Kariks, Anita Kaze, Uldis Brūns. FOTO Ivo Ernstons.

Palielināt / Enlarge

Ansamblis. No kreisās: Ojārs, Pēteris, Linda, Raimonda, Andrejs, Jānis, Andris, Baiba, Anita, Uldis, Viktorija. FOTO Ivo Ernstons.

Palielināt / Enlarge

Daļa no ansambļa ar draugiem pēc izrādes Jelgavā. Piektais no kreisās puses, bijušais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers ar kundzi; ceturtā no labās puses, Anna Žīgure. FOTO Ivo Ernstons.

Palielināt / Enlarge

Viesmāksliniece Raimonda Vazdika un Jānis Čečiņš. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Linda Ozere, Baiba Valante, Raimonda Vazdika, Anita Kaze. FOTO Ojārs Greste.

Veselu mēnesi no 19. jūlija līdz 18. augustam ar teatrāli muzikālu uzvedumu Kabarē de Rīga 12 izrādēs dažādās Latvijas pilsētās viesojās Sidnejas Latviešu teātris.

Priekšpēdējā izrāde notika Jelgavā, kur šis teātris 1991. gadā piedalījās VII Tautas teātru salidojumā, nospēlējot Gintera Grasa lugas Onkulīt, onkulīt iestudējumu Anitas Apeles režijā. Neizdevās pavaicāt, vai kāds no patreizējā teātra aktieriem arī toreiz še bija. Visticamāk, ka ne.* Visai iespējams, ka arī pats toreiz nebiju šai salidojumā un neredzēju sidnejiešu uzvedumu. Tomēr slava par šī Austrālijas teātra iestudējumu augsto kvalitāti dzīvo joprojām.

Līdz Jelgavai Kabarē de Rīga bija nospēlēta desmit reižu, bijuši arīdzan mēģinājumi. Tas nozīmē, ka aktieri varējuši atsvabināties no pirmizrādes stresa, no uztraukuma, saskaroties ar dzimtenes skatītāju, un nu spēlēja brīvi un atraisīti.

Tādi arī aktieri bija. Teksti visvairāk bija režisoram Jānim Čečiņam, kurš laiku pa laikam iemeta acis tekstā, bet tas novērojams arī Latvijā. Aktieri bieži neiemācās dzeju vai citu sakāmo, bet ņem līdzi papīra lapas un daiļi norunā. Gods kam gods, bet Jānis Čečiņš runāja labi, viņam ir patīkama balss, intonācijas dabīgas, stāstot skatītājam bijušā Hotel de Rome viesmīļa Aleksandra Bāra atmiņu grāmatas Mani skaistākie gadi Latvijā humora un asprātību pilnos fragmentus.

Man kā cilvēkam, kurš daudz interesējies par kultūras dzīvi 20. gs. 20.-30. gados, sākotnēji mazliet mulsināja, ka tik detalizēti runā par to laiku, dzied to gadu šlāgerus. Pie sevis nodomāju: „Nu, jā, Austrālijas latviešiem tas laiks liekas īpaši pievilcīgs, jo viņu vecākiem un bērniem drīz būs jāatstāj tēvzeme,“ taču tad aptvēru – līdzīgas sajūtas ir arī dzimtenes tautiešiem – arī viņiem atņēma šo Latviju. Starpība ir tikai tā, ka viena daļa aizbēga uz Vāciju vai Skandināviju, otra palika Latvijā padomju okupantu dzelžainajā režīmā. Visiem starpkaru laiks ir kaut kas līdzīgs Ēdenei. Pie tam ne visi interesējušies par šo laiku, ne visi zina kaut ko konkrētāku. Izaugušas jaunas paaudzes, kurām nav nekādu atmiņu, tādēļ sidnejiešu uzvedums ir teju vai atklājums. Šāda veida izrādes par 20.-30. gadu Latviju ar dziesmām, ar kustībām tikpat kā nav. Pietrūkst arī tās labvēlības, sirsnības un spēles prieka, kāda piemita viesiem.

Ansamblis bija saliedēts, nevarēja pat pamanīt starpību starp amatieriem un dažiem profesionāļiem, kas arī it kā piedalījās izrādē. Šoreiz kā dīva uzstājās Raimonda Vazdika, taču viņas numuri bija organiski saliedēti ar pārējiem notikumiem. Laikam Jelgavā uzstājās arī Indra Burkovska vai Baiba Valante, bet es viņas kā aktrises nepazīstu, tādēļ man radās šaubas, vai viņu vietā neuzstājās sidnejietes – atšķirību nebija.**

Bez Jāņa Čečiņa iestudējumam pipariņu piedeva Ojārs Greste un Pēteris Saulītis, gan uzstādamies ar varietē parodijām, gan solo numuriem. Jāpiekrīt avīzes Laiks korespondentei Gundegai Saulītei, ka viņu duets krāšņotu ne vienu vien teātri. Jāpiekrīt arī sacītajam par Lindas Ozeres skandētājām Aleksandra Čaka rindām: Miglā asaro logs dzimtenē ir tik populāra dziesma, kas pāriet no paaudzes paaudzē, ka teksta pārveidošana sieviešu kārtā ienesa mazliet komisku nokrāsu.

Izrāde bija gara – turpat trīs stundās aktieri nenogura, savukārt skatītāji Jelgavā bija iepriecināti, labprāt aplaudēja, smējās un pat uzdziedāja ar aktieriem. Viņi vēlējās ilgāk būt atradušies šajā siltajā atmosfērā, ko uzbūra Sidnejas Latviešu teātris un kādā atdzimuši aizgājušie Latvijas laiki. Publikas bija daudz – visas 500 vietas zālē bija aizpildītas. To vidū rakstniece Anna Žīgure, arī eksprezidents Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu.

Skatītāju vidū bija arī –

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“

Red. precizējumi:

* „Onkulīt, onkulīt“ izrādēs piedalījās trīs „Kabarē de Rīga“ ansambļa dalībnieki: Linda Ozere, Anita Kaze un Jānis Čečiņš.

** Jelgavas izrādē piedalījās Baiba Valante.