Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kanādas 15. Latviešu Dziesmu un Deju svētki

Personīgie iespaidi

Laikraksts Latvietis Nr. 554, 2019. g. 17. aug.
Māra un Ivars Medenieki -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

No kreisās Māra Medeniece, Ivars Medenieks, Annette Piese (Pearce) un Dzidra Virgin. FOTO no Medenieku ģimenes arhīva.

Daļa no kopkora. FOTO Astrīde Sīle.

Šīs rindiņas ir rakstītas kā dalībnieku iespaidi, ne kritika. Svētki notika Toronto no 4. līdz 7. jūlijam. Tie bija mazliet citādāki, nekā mēs bijām piedzīvojuši citas reizes. Nekur ārpus viesnīcas nemanīja latviešu karogus, nekur viesnīcās nemanīja sarīkojuma kalendārus un nekur pilsētas veikalos nemanīja reklāmas par svētkiem kā tādiem.

Šogad Kanādas izcilais latviešu komponists, Tālivaldis Ķeniņš bija simtgadnieks. Viņu godinot, katrā mūzikas koncertā atskaņoja viņa kompozīcijas.

Mēs ieradāmies Toronto pāris dienas agrāk, lai varētu tikt uz meistarklasi, kuru vadīja Māris Sirmais un piedalījās Latvijas Valsts akadēmiskais koris Latvija. Gājām kājām staigāt, lai atrastu sarīkojumu vietas un ievērojām pie meistarklases sarīkojuma vietas plakātu angļu valodā, reklamējot šo meistarklasi.

Meistarklase

Bija vērtīgs sarīkojums, bet mēs par meistarklasi gan to nesauktu. Šī klase, kura notika angļu valodā, laikam bija tēmēta latviski nerunājošai publikai, lai iepazīstinātu to ar pasaulē atzītiem komponistiem un kora dziedāšanu. Sarīkojums bija sadalīts trīs daļās. Pirmā daļa izskaidroja galvenos vilcienos Latvijas Dziesmu svētku vēsturi no 19. gs. līdz tagadnei. Tad interesanti parādīja, kā tautas dziesmas (šajā gadījumā Pūt, vējiņi!) vairāku komponistu apdarē un arī jaundarbos tiek pārveidotas, kādreiz līdz nepazīšanai. Brīžiem koris dziedāja, brīžiem atskaņoja dziesmu ierakstus. Tā, pēc mūsu domam, bija labākā daļa. Tad Māris Sirmais iepazīstināja publiku ar vairākiem latviešu komponistiem, piemēram, Selgu Menci, Imantu Ramiņu (viņš pats bija klāt), Pēteri Vasku, Arturu Maskatu, Rihards Dubru un citiem. Kā sarīkojums bija reklamēts, sagaidījām, ka Māris Sirmais ar savu kori kaut ko pastāstītu un pamācītu par kora dziedāšanas tehniku, variāciju, repertuāru utt., bet tas nenotika.

Atklāšana

Interesants sarīkojums, kurā piedalījās arī Latvijas viesi, bija runas starp katru uzvedumu. Tā ir laba ideja, kuru derētu piekopt, tad publikai nav garlaicīgi.

Nebija nekāda karogu ienešanas ceremonija. Visi karogi – Latvijas, Kanādas un Ziemeļamerikas kontinenta Latviešu Dziesmu Svētku bija jau pirms sarīkojuma novietoti. Tas mums likās savādi. No Latvijas bija ieradušies: Latvijas Republikas Ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs, PBLA valdes priekšsēde Kristīne Saulīte un pārstāve no Nacionālā Kultūras centra. Mūs ļoti iespaidoja divi atsevišķi priekšnesumi: Brusubārdas Stīgu Kvartets no Milvokiem – ir ļoti skaisti redzēt ģimeni kopā muzicējot; otrs bija Maldugunis no Bostonas.

Kā jau zināms, nevar iztikt bez mūzikas instrumentu skaņas pastiprināšanas. Vienas dziesmas vidū pēkšņi kaut kas gadījās ar vijoles pastiprinātāja savienojumu, un bija mazs sprādziens. Ansamblis turpināja spēlēt neapstājoties, it ka nekas nebūtu noticis. Tas norāda uz profesionālismu. Apsveicami!

Garīgās mūzikas koncerts

Šis koncerts notika vienā vecā baznīcā, un bija ļoti labi apmeklēts, neskatoties uz ļoti silto laiku. Baznīcā nebija nekāds gaisa dzesinātājs, tikai pie griestiem vēdinātājs. Šeit regulāri notiek koncerti, un vieta izskatās vairāk kā koncertzāle nekā dievnams. Mums patika ērģeļu ievads, kuru bija komponējis Tālivaldis Ķeniņš. Šo darbu ļoti izjusti nospēlēja Laura Akmene. Pēc ērģelēm publika dziedāja baznīcas dziesmu īru meldijā. Tad Latvijas Valsts Akadēmiskais koris Latvija nodziedāja trīs Kanādas latviešu komponētas dziesmas.

Pirmo daļu beidzot, šis koris nodziedāja pašu pasūtīto dziesmu, kuru komponējis Juris Ķeniņš. Jāpiemin, ka koncerta programmā bija izdrukāti dziesmu vārdi un latīņu valodas izskaidrojumi. Radās iespēja koncertu labāk novērtēt.

Otrā daļā bija labi izvēlētas dziesmas, kas komponētas gan no agrākiem, gan mūsdienīgiem komponistiem. Bija patīkami klausīties. Pēdēja dziesma bija veltījums Andrim Ritmanim. Publika bija aicināta piedziedājumu dziedāt korim līdz.

Kamermūzikas un orķestra koncerts

Šis koncerts notika ļoti skaistā koncertzālē ar labu akustiku. Visi atskaņotie darbi bija latviešu komponistu kompozīcijas. Piedalījās arī Kanādas Nacionālās operas orķestra mūziķi. Šajā koncertā ņēma dalību arī mums labi pazīstamais čellists Jānis Laurs. Viņš nospēlēja ar lielu izjūtu darbu, kuru viņam bija veltījis Tālivaldis Ķeniņš 1981. gadā.

Koncerts atstāja ļoti labu iespaidu. Iespējams, ka publikā bija arī nelatvieši, jo koncerts tika reklamēts arī kanādiešiem. Pēc koncerta Kanādas Mūzikas centrs laida klajā jaunu kompaktdisku, kurā darbi no trim prominentiem Kanādas latviešu komponistiem – Tālivalža Ķeniņa, Imanta Ramiņa un Jāņa Kalniņa. Patīkami redzēt, ka latviešu komponisti ir tik labi novērtēti plašā Kanādas sabiedrībā.

Pēc sarīkojuma sasveicinājāmies ar paziņām un dabūjām komplimentu (?): „Šeit atkal īsti dziesmu svētku džankiji (junkies). Kad jau, tad jau – vai nevajadzētu jau tagad sākt domāt par nākošajiem – Mineapolē?!“

Valsts Akadēmiskā kora „Latvija“ koncerts

Koncerts notika tajā pašā zālē, kur iepriekšējais, tikai mazlietiņ vēlāk. Koris izmantoja visu zāli. Uznāca no zāles vidus uz skatuves. Šeit pavadīja gandrīz visu laiku gan rindās, gan grupiņās. Dažas dziesmas dalīja gar abām sienām un skatuvi. Vienā dziesmā, kura laikam bija igauņu valodā (ņemta no Kalevala runa IX), visādi kustējās, kliedza, klusi un skaļi dziedāja un vārdoja. Šis darbs saucas Dzelzs apvārdošana*, un bija priekšnesums pats par sevi. Tādu mēs nekad nebijām redzējuši, ļoti iespaidīgs. Bija arī divas dziesmas sami valodā – ļoti interesanti. Mūsuprāt, šis koncerts bija visinteresantākais.

Kora kopmēģinājumi

Pirmais notika Hiltona viesnīcas balles zālē. Krēsli bija jāsaliek puslokā, lai dziedot varētu balsis labāk saskaņot.

Otrais mēģinājums notika jau sporta stadionā; tur arī bija ģērbtuves, kur varēja ērtāk uz vietas pārģērbties. Pusdienas – tās mums pasniedza stadiona apkalpe; ēdiens un dzēriens – kā kafejnīcas maltīte. Pietrūka kafija, bet tomēr to vēl atnesa, un koristi bija labā garastāvoklī.

Kopkora koncerts

Koncerts notika sporta stadionā, kurā starp citiem notikumiem spēlē arī ledus hokeju. Notiek arī vairāki lielāka formāta koncerti. Tā kā šie svētki bija zem Latvijas Simtgades zīmes, Juris Ķeniņš speciāli šim koncertam bija pasūtījis vienu dziesmu no katra apdzīvotā kontinenta.

Koris aizņēma turpat pusi stadiona. Dziedātāji bija no ASV, Latvijas (12 kori pārstāvēti), Īrijas, Dānijas, Vācijas un Austrālijas (4 kora Atbalsis dziedātāji). Bija arī individuālie dziedātāji no malu malām, kā arī vietējie.

Jau svētku sākuma koncerts bija izpārdots – nekad agrāk tā nebija gadījies. Diriģenti bija no Kanādas, ASV un Latvijas. Jau pirms koncerta manīja pērkonu dārdam un stipru lietu. Koncerts gāja ierastās sliedēs, bet tad pēkšņi pēc ļoti skaļas pērkona dārdēšanas un pie dziesmas vārdiem „...tā Pērkons lēma..“ – BUMS!!, un gaisma pazuda. Orķestris turpināja spēlēt,** visi neapstājušies turpināja dziedāt. Mēs, koristi, domājām, ka tas bija speciāls efekts! Tikai tad, kad beidzām dziesmu, mūs informēja, ka visam rajonam vairs nav elektrības. Stadiona priekšniecība esot gribējusi koncertu izbeigt, bet Juris Keniņš noprasīja koristiem un publikai: Vai turpināt? Atbilde – Jaaa! No tā paturējām domu – kaut tumsa nāk, mēs dziedāsim, jo dziesma gaismu cels! Augšā pie griestiem iedegas drošības spuldzes, bet stadions bija puskrēslā. Daudzi lietoja mobila telefona gaismu, lai lasītu notis. Uz koncerta beigu posmu, elektrība iedegās. Koncertu noslēdzām, kā šeit ir parasts, rokās krusteniski sadevušies nodziedājām Pūt, vējiņi! Varam teikt, ka visi, kuri bija klāt, šo sarīkojumu ilgi atcerēsies.

Tautas deju Lieluzvedums

Izrāde notika tajā pašā stadionā, kur Kopkora koncerts. Sākumā visi nodziedāja Kanādas un Latvijas himnas. Šoreiz uzvedumam nebija nekāda noteikta tēma un nekad nezināja, kuras un no kurienes deju kopas dejo. Dejotāji bija ļoti disciplinēti – vai nu dejoja, vai gaidīja savu kārtu. Vairākās dejās uz dejas grīdas trīs paaudzes dejoja kopā. Apsveicam organizētājus ar panākumu, ka visi dejotāji zināja savas vietas, un nebija manāmas nekādas kļūdas.

Izrādes beigās visi kopīgi nodziedāja šeit tradicionālo tautas deju uzvedumu beigu dziesmu Daugav abas malas, visiem krusteniski sadodoties rokās. Ļoti patīkama sajūta.

Šogad mums Melburnā ir Jauniešu dienas. Nākošgad – Kultūras dienas Sidnejā. Ja iespējams, lūdzu, atbrauciet! Ko redzēsit un dzirdēsit, būs vienreizējs pārsteigums.

Ar sveicienu,

Māra un Ivars Medenieki
Melburnā
Laikrakstam „Latvietis“

*Red. Veljo Tormis „Raua needmine / Curse Upon Iron / Dzelzs apvārdošana“: https://www.youtube.com/watch?v=Rn8N3tOybrM

** Red.: Izņemot klavieres, kas bija elektriskās, klusēja.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com