Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Lasītāja vēstule

Nākošie 100 gadi

Laikraksts Latvietis Nr. 553, 2019. g. 10. aug.
Ivars Mirovics -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Nosvinējuši pirmo gadsimtu Latvijas valstij, ko latviešu tauta ar asinīm izcīnīja un nodibināja 1918g. 18. novembrī, nevaram, ņemot vērā šodienas latviešu tautas nacionālo apziņas līmeni – sevišķi Latvijas valdības aprindās – pieņemt kā nosacījumu latviešu tautas un viņas valsts izdzīvošanai nākošos 100 gadus.

Lai gan latviešu tautas atmodas laikmets sākās 19. gs., nacionālais uzplaukums 20. gs. sākumā ar cerību dibināt savu valsti tika izraisīts, kad uzradās tādi pārliecināti tautas vadoņi un varoņi kā K. Ulmanis un O. Kalpaks, aizraujot līdzi daudzus citus, kuri bija gatavi ziedot savas dzīvības, izcīnot savu valsti Latviju.

Šodien ir pilnīgi nesaprotami dzirdēt un lasīt pārmetošus aizrādījumus Ulmanim par nedemokrātisku rīcību Latvijas valsts valdīšanā, salīdzinājumā ar padomju laika Saeimas deputātiem, kuri esot demokrātiski rīkojušies, balsojot par Latvijas valsts atjaunošanu. Kā var šos komunisma laikmeta ielikteņus uzskatīt par demokrātiski ievēlētiem tautas pārstāvjiem? Viņu balsošana, atjaunojot Latvijas valsti, komunismam sabrūkot, bija vairāk izraisīta, domājot par savu nākotni, kā par latviešu tautu. Politiskai situācijai Eiropā mainoties, tie paši bijušie komunistu ielikteņi būtu varējuši nobalsot atkal tik pat labi par pieslēgšanos atjaunotai Padomju Savienībai. Kā var šodien salīdzināt bijušos komunista ielikteņus, kas balsoja 1990. g. ar Ulmani, kurš nodibināja Latvijas valsti un savā īsā valdīšanas laikā radīja valsts uzplaukumu – saimniecībā, zinātnē, industrijā, izglītībā, mākslā un sociālā aprūpē, kam nav salīdzinājuma. Ulmaņa laiki (1918.g. – 1939.g.) bija ziedu laiki Latvijai. Tas bija īss periods, kad latviešu tauta pēc daudziem gadu simteņiem varēja justies kā savas zemes tiesīgi mantinieki un tās likteņa noteicēji un vadītāji.

Kā var šodien mūsu 1918. gada tautas varoņiem, kas cīnījās par tiesībām uzcelt un sargāt savu valsti un savu tautu, pārmest nedemokrātisku rīcību. Vai ir gadījums pasaules vēsturē, kur pēc 700 verdzības gadiem kāda tauta būtu varējusi bez asins izliešanas demokrātiskā ceļā tikt pie savas valsts un to attiecīgi sākuma posmā pasargāt?

Ja gribam nodrošināt Latvijas valsts un latviešu tautas izdzīvošanu nākošos 100 gadus, vispirms nemēģināsim šodien nomelnot mūsu tautas varoņus un izcīnīto Latvijas valsti. Tālāk, lai sasniegtu šo mērķi ir jāatmodina latviešu tautas nacionālā apziņa. To var gribēt un izdarīt tikai paši latvieši, un tad demokrātiskā ceļā, apzinoties savas tiesības un pienākumu, sargāt to, ko tā izcīnīja 1919. gadā.

Ja šodien tikai 35% balsstiesīgie latvieši piedalās valdības vēlēšanās, kam varam pārmest, ka Latvijā politiskās valdības aprindās runā tikai par Latvijas tautu, ne latviešu tautu. Ja latviešu tautai piederīgo balsu skaits strauji nepieaugs, tas var būt tikai laika jautājums, piedzīvot šoreiz demokrātiski nobalsotu lēmumu atjaunot Padomju Latviju.

To, cik maza nozīme politikā ir 35% tautas nogrupējumam, varam redzēt no šodienas valsts prezidenta Egīla Levita svinīgā solījumu (8.07.2019), kad jaunais prezidents izteica jaukus, sirsnīgus vārdus Latvijas valstij un Latvijas tautai, ne reizi nepieminot latviešu tautu, kas taču ir Latvijas valsts pamattauta. Prezidents Levits nav pirmais Latvijas prezidents, kurš savās publiskās uzrunās nav pieminējis latviešu tautu, vai runājis par Latvijas valsts pamattautu. Nav dzirdēts, ka kādas citas valsts prezidents līdzīgos svinīgos gadījumos savās uzrunās būtu aizmirsis pieminēt savas valsts pamattautu, piemēram, ir pilnīgi neiedomājami, ka Krievijas prezidents savās valsts uzrunās kādreiz nepieminētu krievu tautu.

No novērojumiem var secināt, ka trimdas latviešiem vēl arvien ir svarīgi sevi uzskatīt kā atbildīgus 1918. gada notikumu – latviešu tautas piederības un zemes – mantiniekus. Latvijas latviešiem, 45 gadus dzīvojot zem intensīvās komunisma propagandas piesārņotās slodzes, ir vajadzīgs zināms laiks – varbūt izaugot jaunai paaudzei, lai atgūtu nacionālo apziņu, lepnumu un piederību savai 1918. gadā asinīm izcīnītai tēvzemei. Jācer, ka latviešu tauta, pārdzīvojusi komunistu laika genocīdu, nāks pie savas 4. atmodas un sagaidīs Latvijas valsts dzimšanas dienu 2118. gadā. Saules mūžu Latvijai un latviešu tautai!

Ivars Mirovics
Melburnā, 18.07.2019.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com