Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Dejo, dejo, pagriezies...

„Senās dienas atceroties, slepeni pa asarai noslaukot...“

Laikraksts Latvietis Nr. 551, 2019. g. 28. jūlijā
Jancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Šad tad gadās redzēt bildes, kurās cilvēki saķērušies un saspiedušies grozās pa dejas grīdu un tad, gribot negribot, iznāk paceļot pa atmiņu ceļiem – atgriezties jaunības ballītēs un večerinkās, kur griezām vai nu valceri, vai arī iedomājāmies, ka dejojām tango vai šīberējām šīberi. Nekāds labais dejotājs jau nebiju, bet spiedīga vajadzība lika mācīties dejošanas mākslum un tur nu nekā nevarēja grozīt.

Tā nelaime lūk bija, ka meitenēm patika dejot, un mums zēniem – patika meitenes.

Kā man, tā manam draugam bija māsas – drusku vecākas par mums, un viņas bija ar mieru mūs apmācīt. Tā arī apguvām to dejas mākslu, kaut vēlāk izrādījās, ka viņas, mūs mācot, tīri dabīgi bija pieņēmušas vadītāja lomu, un tā mēs, brašie zēni, iemācījāmies valcierēt kā meitenes. Bet ar laiku jau viss izkārtojās, un visās ballītēs bijām klāt kā likts un parādījām visiem un visām savu jauniegūto mākslu. Kad uz televīzijas redzu, kā šodien jaunieši dejo, tad tīri skaudība sametās. Mīņājās tikai uz vietas un ar rokām tā kā kaut ko zvejotu, kā mīcītu...

Tīri vai žēl, ka vairs neesmu dejotāju rindās, bet ar tiem staigājamiem ratiņiem būtu tā pagrūtāk pat to roku svaidīšanu izdarīt. To mīņāšanos – to jau nu gan. Faktiski, es jau dejoju (mīņājos) katru dienu un visu dienu. Varbūt varētu pameklēt partneri un tad parādīt tiem jaunajiem, ko var izdarīt ratiņstūmēji. Bet labāk tomēr nē. Par to domājot vien, jau sāk elpa trūkt... Tā vēl var iznākt, ka, dancodams ratiņdeju, izlaižu garu. Nē, šodienas dejošanu nevar saukt ne par dejošanu, ne dancošanu; tas pareizākais nosaukums tiešam būtu – Mīņāšanās.

Ja man būtu drusku vairāk dukas un tie rateļi nemaisītos pa kājām, tad tiešām ievestu te Aprūpes namā vismaz rotaļu vakarus. Kas tie būtu par priekiem uzdziedāt atkal Zaļā dārzā bijām mēs, Kumeliņi, kumeliņi un Vīru ar septiņiem dēliem. Kā pa miglu vēl prātā nāk kaut kas, kas skanēja tā kā Pa da spaņa, bet skaidri vairs neatceros. Varbūt tomēr ir drusku par vēlu atsākt dejošanu? Iešu labāk pastumt ratiņus – bez dejas soļiem un bez mūzikas.

Senās dienas atceroties, slepeni pa asarai noslaukot...

Jancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com