Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


TIARA – kronis kormūzikas daiļradē

Koncerts Sidnejā

Laikraksts Latvietis Nr. 551, 2019. g. 28. jūlijā
Lauma Reinfelde -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Rīgas Doma meiteņu koris TIARA Sidnejas Operas namā. FOTO Jānis Grauds.

Diriģente Aira Birziņa. FOTO Vija Spoģe-Erdmane.

Koris dziedāja un kustējās. FOTO Vija Spoģe-Erdmane.

Aiz kora bija Brīvības pieminekļa attēls. FOTO Pēteris Kļaviņš.

Kopš Gondvana (Gondwana) Pasaules koru festivāla atklāšanas koncerta 15. jūlija vakarā Sidnejas Operas namā, kurā piedalījās Rīgas Doma meiteņu koris TIARA, šejienes latviešu savstarpējās sarunās ir valdījusi tikai viena doma, viena runa.

„Vai biji...? Vai redzēji...? Vai dzirdēji TIARU? Vai klausījies pārraides? Vai – komentatoru cildinošās atsauksmes?“

Tā tas turpinājās visu nedēļu, līdz paši sagaidījām daudzināto TIARU ar diriģenti Airu Birziņu un kora darba komandu – kormeistari Zani Stafecku, pianisti Veroniku Rinkuli un kora menedžeri Madaru Boku  ar īpaši mums sagatavotu koncertu Sidnejas Latviešu namā, 19. jūlija vakarā. Ne aukstums, ne tumsa, ne Sidnejas pēcdarba smagā satiksmes stunda nebija atturējusi jūsmīgos dzirdētgribētājus no šī ilgi gaidītā koncerta.

Pirms nododos mums veltītā koncerta aprakstam, dažos vārdos gribu ieskicēt festivālu pašu. Gondvana Pasaules koru festivāls ir liela apjoma pasākums, kas ir pulcējis bērnu un jauniešu korus no visas pasaules. Rīgas Doma meiteņu koris TIARA ir viens no astoņiem ielūgtajiem ārzemju koriem. Ārzemju koriem pievienojas tik pat liels skaits Austrālijas koru, kopumā 16, kas visas nedēļas garumā kopā mācās, kopā muzicē. Šī gada festivāls – pirmais tāda mēroga pasākums Austrālijā – noris Sidnejas bērnu kora 30 gadu pastāvēšanas zīmē. Festivāla iniciatore un muzikālā vadītāja, kā arī jubilārkora diriģente ir plaši pazīstamā, Austrālijas ordeņa saņēmēja Lina (Lyn) Williams AM.

Sekojot festivāla spraigajai norisei, kur koncerti un meistarklases, sadalīti starp Operas namu un Sidnejas konservatoriju, notiek katru dienu, visu dienu, mēs vēl jo vairāk novērtējam mums novēlēto koncertu Latviešu namā. No cilvēcīgā viedokļa raugoties, ir tikai viens jautājums: pa kuru laiku jūs, mīļās TIARAs meitenes, paspējāt sagatavot koncertu mums? Par šo dārgo dāvanu paldies no mums visiem! Paldies no visas sirds!

Korī dzied 45 meitenes vecumā no 11 līdz 16 gadiem. Koncertam sākoties, meitenes ieņem vietu pie zāles dibensienas, ko grezno augsti pacelts, liela formāta Brīvības pieminekļa attēls. Zem tā, Lielvārdes jostas savijums. Apgaismojuma mirdzumā skats ir apburošs. Meiteņu viegli oranžie tērpi atrod atbalsu pieminekļa pamatakmeņu rudajā krāsā. Nezinu, vai tērpu krāsas izvēle ar nolūku vai bez, bet skats priecē un atgādina nenoliedzamo, ka latviešu dziesma, ko dziedās meitenes, no senseniem laikiem ir ierakstīta tautas brīvības idejas pamatos.

Par TIARA tērpu un skatuviskās stājas skaistumu komentēja arī noslēguma koncerta ABC Classical raidstacijas komentatore.

Šī vakara programma sniedz plašu un bagātu kormūzikas klāstu. Saskaņā ar festivāla jaunrades tēmu, dzirdam septiņus šodienas komponistu orģināldarbus un virkni (8) mūsu iemīļoto tautas dziesmu, jaunās, svaigās apdarēs. Dziesmu autori – visi ir latvieši.

Meitenes dzied bez nošu grāmatām, bez dziesmu tekstiem. Savu daļu, tāpat bez nošu raksta, bez teksta veic diriģente Birziņa. Viss, viss, kas priekšnesumam vajadzīgs, kā meitenēm, tā diriģentei, ir galvā. Atdeve pieder priekšnesuma mirklim un izpildījuma iejūtībai – maģija, kas piesaista klausītājus un liek mums just un strāvot dziesmai līdzi.

Dziesmu veidojumi ir rūpīgi un smalki izstrādāti. Tāpat arī kustības un dažādu perkusiju pielietošana priekšnesuma bagātināšanai. Priecē skaidrā teksta izruna, tīrie toņi, līdzsvarotie sabalsojumi un izjusti niansētā dinamika. Taču tas, kas sajūsmina, kas ausīs skan vēl ilgi, ilgi, ir kora daiļā pilnskanība, augsto toņu ēteriskais lidojums un kluso vietu skanīgums.

Koncertu atklāj Jāņa Lūsēna Karoga dziesma. Dziesmas klusais, maigais iesākums un izjustais dziedājums momentā saviļņo un piekaļ klausītāju pie vietas. Izpildījums dod jaunu ieskatu dziesmas interpretācijā. Tikai meitenes, tikai viņas spēj tik klusi un maigi uzlikt rokas brīvas Latvijas karogam. Izjusto dziedājumu padziļina Veronikas Rinkules klavieru pavadījums. Aizkustinošs priekšnesums.

Līdzīgā noskaņā izskan Bruno Skultes Lūgšana, kas ar savu sirsnīgo vienkāršību TIARA izcilajā dikcijā Mūžīgais Dievs, mani gaišu un saulainu dari piešķir dziesmai dziļi personīgas lūgšanas aspektu.

Seko vēl četras mūsdienu komponistu dziesmas, kuras meitenes izpilda oriģinālvalodās, a capella dziedājumā: Ērika Ešenvalda Spring, the sweet Spring un Lux aeterna, Andra Dzenīša The Drop un Austriņas Laudamus in Domine.

Šīs dziesmas parāda, cik daudzpusīga ir šodienas kormūzika. Dziesmas vairs nav statenisks, četrbalsīgi harmonizēts monolīts, bet skaņu audums, kur daudzkrāsu pavedieni, toņi un pustoņi nemitīgi krustojas un vijās, veidojot skaņdarba veselumu. Auduma bagātību papildina daždažādas perkusijas, glāžu mūzika un balss atdarinātas dabas skaņas: ūdens pilēšana, putnu dziesmas, vīterošana, vēja brāzmas, lietus šalkas un citas. To visu varam saklausīt un apbrīnot Ešenvalda, Dzenīša un sekojošo tautas dziesmu apdarēs.

Pirms pievēršos tautas dziesmām, gribu vēl pieminēt Austriņas jautro, gleznaino Laudamus in Domine. Gaišais, skanīgais a capella dziedājums, ko papildina tamburīna ritma piesitieni, uzbur veselas ainas no seno vidējo austrumu kultūrām, kur ļaudis nekautrējās slavēt Dievu ar dziesmu un deju.

Tā pati priekšnesumu dažādība un nokrāsu bagātība, kas iezīmēja oriģināldziesmas, turpinās tautas dziesmu apdarēs: Raimonda Paula Skaisti dziedi, lakstīgala, Uģa Prauliņa Es uzkāpu kalniņā, Valta Pūces Lēni, lēni, Lauras Jēkabsones Zemļi zvaigzneite porgoja, Andra Sējāna Saulīt' vēlu vakarā, Valda Zilvera Vēja māte, Jura Vaivoda Caur sidraba birzi gāju un Andra Kontauta Saules meitas sagšas raksta. No virknes sīkāk pievērsīšos trim dziesmām.

Raimonda Paula Skaisti dziedi, lakstīgala saista ar dziesmas vienkāršo stāstījumu, melodisko plūdumu un vārda vispilnākā nozīmē – ar bel canto dziedājumu. Lakstīgalas lomu un dziesmu brīnišķi aizstāj Veronikas Rinkules klavieru pavadījums.

Sevišķi bagāts un gleznains izpildījums pieder Lauras Jēkabsones Zemļi zvaigzneite porgoja. Rūpīgi izstrādās kustības un balsu sadalījumi, kur vienas dzied, otras lalina un trešās veido ritma skaņas, atveido debess spīdekļu mirgu debesīs un tā atspulgu zemes virsū. Mirgo dziesma, mirgo debess, līdz nakts burvību nomaina diena. Ar lepnumu vēstu, ka ar šo dziesmu zem virsraksta A Star passed over, TIARA atklāja lielā festivāla nobeiguma koncertu Sidnejas Operas namā, 21. jūlijā.

Tikpat gleznaini izskan Valda Zilvera dziesma Vēja māte. Plašais, noteiktais dziedājums, apņēmīgais skaņas pieaugums turpat dziesmas garumā un smaga ritma klavieru pavadījums liecina par Vēja mātes nopietniem nodomiem. Tad, tikpat pēkšņi kā sācies, norimst vējš un izskan dziesma, it kā nekas nekad nebūtu bijis.

Koncerts beidzas ar, nu jau latviešu klasikā iegājušo, Mārtiņa Brauna Saule, pērkons, Daugava. Pie klavierēm šoreiz nesēž autors pats, bet tikpat veiksmīga, tikpat prasmīga Veronika Rinkule. Lai cik bieži dziedāta, lai cik bieži dzirdēta, dziesma nebeidz saviļņot. Aizkustinājums kāpj acīs kā meitenēm, tā mums. Dziesmā no jauna izjūtam mūsu senās un nepārraujamās saites ar Latvijas zemi un tautu. Ar izjustiem aplausiem sveicam kori un sveicam dziesmu.

Seko pateicības no abām pusēm – ciemiņiem un mājiniekiem. SLB priekšsēža vietnieks Jānis Grauds ar ziediem pateicas tālajām viešņām – korim, diriģentei un kora komandai – par brīnišķīgo koncertu. Kora vadība savukārt – par sirsnīgo uzņemšanu. Īpašu paldies izsaka abiem Sidnejas Jāņiem (Čečiņam un Graudam) par tālā ceļa pavēršanu un līdzināšanu. Tāpat – paldies izskan arī Ilzei Nāgelai par informatīviem rakstiem laikrakstā Latvietis (#545 un #549), naktsmāju devējiem/ devējām un latvisko vakariņu virējām par garšīgo maltīti kora saimei.

Atvadām, spraigā dziedājumā ar enerģiskām kustībām meitenes nodzied vēl vienu lietus dziesmu. Steigas dēļ, dziesmas pieteikums izpaliek. Izrādās, ka autobus, kas meitenes vedīs uz naktsmājām pilsētas otra pusē, jau gaida pie durvīm. Tik vien spējam kā ar skatiem meitenes pavadīt.

Meitenēm priekšā ir vēl viena darba diena ar mēģinājumiem lielajam nobeiguma koncertam Sidnejas Operas namā. Tad, koncerts pats. Pēc tā, ar pirmo gaismiņu jau otrās dienas rītā kora saime dodas uz Kērnsu (Cairns), kur 25. jūlijā izskanēja mazāka formāta festivāla turpinājums. Piedalīsies trīs ārzemju kori – Latvijas, Igaunijas un Francijas meiteņu kori, Kērnsas Gondvana aborigēnu bērnu koris un vairāki vietējo skolu kori. Vēlam veiksmi un panākumu prieku. Jūsu dziesma priecē plaši.

Ko steigas dēļ nepaspēju pateikt Sidnejas Latviešu namā, to pasaku tagad: „Mīļās TIARA meitenes! Jūs savu vārdu esat iedziedājušas Austrālijas latviešu un austrāliešu sirdīs un mūzikas apziņā. Brauciet atkal! Mēs jūs ļoti gaidīsim.“

Lauma Reinfelde
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com