Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Piemin komunistiskā režīma deportāciju upurus

Sarīkojums Lietuviešu namā Melburnā

Laikraksts Latvietis Nr. 548, 2019. g. 5. jūlijā
Anita Andersone -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Baltiešu apvienotais koris. FOTO Jurgis Maleckas.

Galvenās uzrunas teicējs Vincs Taškūnas. FOTO Anita Andersone.

Dziedātājs Aleksandras Garberis. FOTO Anita Andersone.

Sarīkojuma vadītāja, Lietuviešu biedrības priekšniece, Monika Meka (Monika Mack). FOTO Anita Andersone.

No kreisās: Igaunijas goda konsuls Melburnā Lembits Marders (Lembit Marder), Lietuvas  goda ģenerālkonsule Melburnā Danute Levicka (Levickis), galvenais padomnieks Tasmanijas premjera vietniekam Džeremijam Roklifam (Jeremy Rockliff) Vince Taskunas, un Latvijas goda konsuls Viktorijā, Tasmanijā un Austrālijas galvaspilsētas teritorijā Jānis Roberts Dēliņš. FOTO V. Levickis.

Aizvesto piemiņas dienu Melburnā atzīmē kopīgi visas trīs Baltijas valstis, katra valsts pēc kārtas uzņemoties rīkošanas atbildību. Šogad rīkošanas reize bija lietuviešiem. Sarīkojums notika svētdien, 2019. gada 16. jūnijā.

Piemiņas dienu atzīmēja, kā ierasts, ar aktu un muzikāliem priekšnesumiem. Lietuviešu nama Lielajā zālē bija pulcējušies aptuveni 100 baltiešu saimes locekļi. Sarīkojumu ievadīja ar karogu ienešanu telpā. Ļaužu čalām pierimstot, izskanēja lietuviešu tautas dziesma Ozolzari nolīkuši lietuviešu vīru trio izpildījumā, un lēnā solī trīs Baltijas valstu karogu nesēji tautas tērpos – divi vīri, pa vidu meitene – ienāca zālē pa vidus celiņu un ieņēma vietu skatuves sānos. Aktu atklāja sarīkojuma vadītāja, Lietuviešu biedrības priekšniece, Monika Meka (Monika Mack), aicinot lietuviešu garīdznieku, mācītāju Juozas Deveiki, teikt dievvārdus. Kopīgi nodziedātāja visu trīs valstu himnas.

Sekoja uzrunas, pamīšus ar skaņdarbiem koru vai solo dziedātāju izpildījumā. Uzrunas sniedza Baltijas valstu goda konsuli Melburnā: Danute Levicka – Lietuvas republikas goda ģenerālkonsule, Igaunijas un Latvijas republiku goda konsuli Lembits Marders un Jānis Roberts Dēļiņš un viesu runātājs no Hobartas – Vincs Taškūnas, Tasmānijas premjera vietnieka galvenais padomdevējs un Tasmānijas Universitātes Lietuviešu studiju biedrības izdevuma Lietuviešu raksti palīgredaktors.

Danute Levicka savas uzrunas ievadā atgādināja, ka baltiešu kopienas šodien pulcējušās, lai pieminētu „..traģiskus, brutālus noziegumus pret cilvēci – etnisko tīrīšanu – simtiem tūkstošu civiliedzīvotāju piespiedu deportāciju no Baltijas valstīm – vīriešu, sieviešu, bērnu, pat zīdaiņu – uz Sibīrijas gulagiem.“ Tuvojoties Baltijas ceļa demonstrācijas 30 gadu atcerei 2019 .gada 23. augustā, Levicka uzsvēra Baltijas ceļa protesta nozīmi neatkarības atgūšanā un aicināja padomāt, vai šogad vēlreiz nevajadzētu „sadoties rokās, lai parādītu mūsu solidaritāti“ ... un lai atgādinātu „Staļina varmācību un austrumu kaimiņa ... nerimstošos draudus mūsu valstu mierīgai pastāvēšanai.“

Lembits Marders aprakstīja 20. gs. kā „izraidīšanas gadsimtu“ un aicināja auditoriju vienoties, izsakot „mūsu visdziļāko cieņu pret visiem izraidīšanas un deportāciju upuriem.“ Viņš teica, ka Baltijas valstīm „ir jābūt vienotām, apņemoties turpināt Eiropas apvienošanos kā vienīgo reālo garantiju pret politiku, kas Eiropas un citu valstu iedzīvotājiem radīja tik daudz ciešanu.“ Viņš atzīmēja, ka iepriekšējā nedēļā bija vēsturiski nozīmīgs brīdis Igaunijai, kad Igaunija tika ievēlēta par ANO Drošības padomes locekli no 2020. līdz 2021. gadam, veidojot „vēl vienu kārtu uz Igaunijas drošības vairoga.“

Jānis Roberts Dēliņš runāja par Latvijas Okupācijas muzeja neatsveramo darbu, atgādinot pasaulei par mūsu tautas likteni. Viņš stāstīja arī par daudziem jaunajiem Austrālijas latviešiem, kuri kļuvuši par Latvijas pilsoņiem, ar kuriem viņam bijusi privilēģija iepazīties, un kuri dalījušies „savu vecāku un vecvecāku stāstos [tostarp] par viņu pēckara pirmajiem gadiem Austrālijā pēc Baltijas valstu piespiedu iekļaušanas Padomju Savienībā.“ Jānis Dēliņš uzskatīja likteņstāstu pierakstīšanu par „ļoti cēlu mērķi un sasniegumu .... (un ieteica) visiem arī turpmāk pierakstīt personīgos aculiecinieku stāstus par sekām, kādas izraisījusi Padomju Savienības terora valdīšana Baltijas valstīs.“

Vincs Taškūnas savu uzrunu veltīja savam vectēvam Stasim Taškūnam, kurš pirmajās 1941. gada masveida deportācijās tika paņemts no savas ģimenes un mājām Lietuvā un kurš gāja bojā izsūtījumā, Ertsevo koncentrācijas nometnē.

Taškūnas teica, ka bija saprotams „...ka Baltijas kopienas locekļi, kuri pārdomā šausmīgos traģiskos notikumus un ar tiem cieši saistītajām bēdām un zaudējumiem ... gribētu sevi attīrīt no šādām kaitīgām atmiņām un vienkārši to visu aizmirst. Bet mēs atceramies. Ir ļoti svarīgi, lai mēs atcerētos un sanāktu kopā, lai godinātu un uzturētu dzīvu šo atmiņu. Kā mēs to darām šodien.“

Taškūnas pievērsās latviešu rakstnieces, diplomātes un politiķes Sandras Kalnietes ietekmīgajam darbam Latvijas brīvības atgūšanā pagājušā gadsimta 80tos un agrajos 90tos gados, citējot no Kalnietes publicētās grāmata par ģimenes izsūtījumu uz Sibīriju Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos. Savas uzrunas noslēgumā Taškūnas izmantoja izcilās igauņu dzejnieces Marī Underas darbu Ziemassvētku sveicieni 1941 par sāpēm, kuras rodas no skumjām un zaudējumiem, kad tiek šķirts uz mūžu no tuviniekiem.

Vincs Taškūnas ļoti novērtēja iespēju uzrunāt baltiešu saimi Melburnā šajā nozīmīgajā dienā. Atgriežoties savā mājās Hobartā (Tasmānijā), Taškūnas intervēja ABC radio stacijas žurnāliste Helēna Šīlda (Helen Shield) par viņa piedalīšanos Aizvesto piemiņas aktā Melburnā. 2019. gada 18. jūnija radio interviju ar nosaukumu How does a family stay connected when torn apart by war and politics? var noklausīties tīmeklī, piemeklējot Hobartas ABC caur abc.net.au.

Uzrunu virknei cauri vītie skaņdarbi bija iejūtīgi izvēlēti, akta noskaņojumam atbilstoši. Lietuviešu jauktais koris Dainos Samburis dziedāja tautas dziesmas Jūdziet, brāļi, zirgus un Dziesmu un darbu zeme (Vytautas Miškinis apdare), diriģēja Birute Prasmutaite un pavadīja Zita Prasmutaite. Melburnas vīru koris Veseris dziedāja Ē. Ešenvalda / Andreja Eglīša Brīvība un kopā ar jaukto kori Daina izpildīja Lūcijas Garūtas / Andreja Eglīša Mūsu Tēvs debesīs no kantātes Dievs, Tava zeme deg un Jāzepa Vītola / Ausekļa Gaismas pils. Diriģēja Sandra Birze. Lietuviešu tautas dziesmu Sarkanie ziedi izpildīja lietuviešu vīru ansambļa Žalgiris, solists Aleksandras Garberis.

Sarīkojuma izskaņā Monika Meka pateicās dalībniekiem un aicināja visus pakavēties blakus telpā pie kafijas galda. Tautas dziesmai Es karā aiziedams, Vesera izpildījumā skanot, karogu nesēji svinīgā gaitā no zāles iznesa Baltijas valstu karogus.

Kaut iemesls ikgadējai tikšanās reizei baltiešiem ir smags, dalīšanās mūsu kopīgā sāpju liktenī ir veidojusi savstarpēju tuvību un draudzību. Mūsu runātāji uzsvēra, cik svarīgi ir mūsu skumju pilno stāstu atcerēties un sanākt kopā, godināt šīs atmiņas un neaizmirst to sekas.

Tiekamies nākamgad mūsmājās, Melburnas Latviešu namā – svētdien, 14. jūnijā!

Anita Andersone,
MLOA priekšsēde
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com