Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pertā vēl tomēr svin Jāņus

Jau savlaicīga līgošana

Laikraksts Latvietis Nr. 547, 2019. g. 21. jūnijā
Jānis Purvinskis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Daugavas Vanagu klubu tomēr piepildījām. FOTO Jānis Purvinskis.

Jāņu svinēšana ir viena no visvecākajām latviešu tradīcijām, kuras latvieši ir svinējuši ne tikai senā pagātnē, bet pat mūsu laikos un arī Latvijas okupācijas laikā; okupācijas vara neatļāvās to svinēšanu noliegt. Jau no 1950.tiem gadiem Latviešu Biedrība Pertā latviešiem šeit rīko Jāņu sarīkojumu. Tie ir bijuši gan spilgti un vareni ar daudz un zīmīgām dekorācijām un lieliem uzvedumiem, gan arī mazākas svinības, gan lielās īrētās zālēs, gan pašu mājās Latviešu Centrā. Tā jau pagājušā svētdienā, 16. jūnijā, kaut dažas dienas par agru, Latviešu Centrā sāka sarasties jāņubērni no maliņu maliņām. Bija liels prieks redzēt vienu otru jaunu seju, kuras mūsu vidū vēl nebija redzētas. Te nu ne tikai mūsu Pertas latviešu vecais kodols, bet šodien arī jauni ļaudis bija ieradušies uz mūsu Jāņiem. Daži jāņubērni bija braukuši lielus gabalus, lai ar mums varētu papriecāties. Mums, mūsu lēni saplokošajā saimē, ir vienmēr prieks redzēt jaunas sejas. Ar visu to jāņubērni kluba telpas piepildīja.

Daugavas Vanagu kluba telpas mūs sagaidīja ar klātiem, dekorētiem galdiem, jāņu sieru un svaigām meijām izpušķotām, kluba telpām un jau laicīgu brīdinājumu, ka laikam būs arī dziedāšana, jo uz galdiem jau bija dziesmu lapiņas. Ilgi nebija jāgaida, kad Rita Džonsona mūs apsveica ar ierašanos un pieteica gaidāmos notikumus ar skaistu dzejisku Jāņu apsveikumu. Un kaut gan pusdienas jau bija gatavas, mums tās bija jānopelna, kārtīgi nodziedot kādas dziesmas, kuras novadīt uzlika mūsu pašu Jānim. Atzinums bija, ka mēs pusdienas esam nopelnījuši. Tad jau pa mūsu līgošanas laiku arī Jāņu mielasts saradās uz galda. Tur nu bija visādi gardumi: tur bija kāposti ar desiņām, kārtīgām sinepēm un kartupeļi. Siekalas vien tecēja, kamēr ar steigu tiku pie gardā kumosa. Tad vēl piedzēru klāt alu, un Jāņi bija kā Jāņi. Esam jau Pertā tā izlutināti, ka bez kafijas un garšīgajām smalkmaizītēm un kūkām nevaram iztikt, un kaut gan vēders vairs neko negribēja, tomēr acis tīkoja.

Šodien redzējām dažādus īsfilmiņu izvilkumus par Jāņu tēmu ar dziedāšanu, dejošanu un vispār līgošanu, kas mums ļāva arī pašiem ielīgoties. Ļoti piemērotas filmiņas, par ko montierim nu liels paldies. Diemžēl, šodien mūsu parastais filmu operators Vucēnu Jānis nevarēja ierasties, bet viņu profesionāli atvietoja Sids Hope, par ko viņam jo sevišķs paldies.

Tā nu pagāja stundas, līgojot un iedzīvojoties mūsu tradīciju turpināšanā, kamēr laiks bija posties uz māju pusi, jo dažiem mājas bija patālu. Paldies Jāņa mātei, Jāņa tēvam, jāņubērniem un visiem, kuri atrada savas dziedamās balsis un palīdzēja kuplināt šo Jāņu sarīkojumu. Tagad ar nepacietību gaidīsim nākošo gadu, kad varēsim atkal kopā padziedāt un atzīmēt seno latviešu tradīciju.

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com