Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Māra Branča skatījums

Skaistums augstākās vērtības pjedestālā

Laikraksts Latvietis Nr. 547, 2019. g. 21. jūnijā
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Pašportrets. No zīmējumu un akvareļu sērijas. FOTO Māris Brancis.

„Namsaimnieces vīzija svētku rīta agrumā“. 2002. audekls/eļļa, 50x80,5. FOTO Māris Brancis.

„Flemaļjas meistara tēli viesos pie draudzenēm grūtniecēm“. 2003. audekls/eļļa, 105x126. FOTO Māris Brancis.

Galerija Daugava savas plašās telpas mēnesi un vienu dienu bija atvēlējusi Aijas Jurjānes (1944-2015) darbu izstādei, kuru bija sarūpējuši mākslinieces bērni, svinot viņas 75 gadu jubileju. Visu savu darba mūžu pēc Mākslas akadēmijas beigšanas gleznotāja veltījusi jaunās paaudzes skološanai J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (tagad tā saucas Jaņa Rozentāla mākslas skola). Pedagoga darbs viņai bija tikpat nozīmīgs kā glezniecība.

Aijas Jurjānes darbi, visbiežāk figurālās kompozīcijas, izceļas ar košu, daudzkrāsainu, mirdzošu krāsziedu, pilnu dzīvesprieka un iekšējas enerģijas. Glezniecībā viņai būtiska bija sievietes pasaule, kuras centrā ir stāsts par bērnu augšanu, viņu niķiem un stiķiem, vēlākos gados par viņu personības veidošanos. Patiesībā Aija Jurjāne krāsās attēloja dzīvi, kas noritēja māksliniecei apkārt, līdz ar to izkristalizējas atziņa, ka blakus pedagoga darbam un glezniecībai viņai tikpat nozīmīga bija ģimene (vīrs Juris Jurjāns ir gleznotājs, arī abas meitas Kristīne un Ieva ir mākslinieces).

To apliecina arīdzan šī izstāde, kurā koncentrēti darbi no 1997. līdz 2015. gadam. Spilgto krāsu salikumi, pretmeti un saskaņa veido ļoti savdabīgu pasauli. Sižeti patapināti no sadzīves situācijām, kas notiek kā ar viņu pašu, tā ap bērniem un viņu draudzenēm, ar mazbērniem, kurus ar lielu mīļumu portretējusi, neaizmirstot savu neatkārtojamo rokrakstu, pasaules skatījumu krāsās. Krāsas Aijas Jurjānes gleznās stāsta par vitālu dzīves ritējumu, kas rada rituālam un vēsta par tuvību pasakai, kuru neprotam ieraudzīt dzīves allažībā. Ikdienišķumu slāpē krāsu uguņošana, padarot par galvu aizraujošu notikumu. Reižu reizēm iesprūk arīdzan citāti no glezniecības klasikas, visbiežāk agrīnās renesanses, kā tas ir gleznā Flemaljas meistara tēli viesojas pie draudzenēm – grūtniecēm, kas vēsta par divu draudzeņu – Ievas Jurjānes un Lindas Lūses gaidībām. Tas ir kā brīnums, kā mistika, kas ar viņām notiek.

Līdzīgi Aija Jurjāne rīkojas visos gadījumos, kurās iesaistītas pazīstamas sievietes un notiekošais ap un ar viņām. Lūk, aktrises Guna Zariņa vai Baiba Broka – ar viņām arīdzan norisinās kāds ļoti svarīgs brīnums, bet cita veida nekā uz skatuves – līdzīgi Dievam viņas radīs cilvēciņu, kas turpinās viņas. Māksliniece notiekošajam piešķir klusa humora noskaņu. Tāpat Aija Jurjāne pazobojas arīdzan par sevi gleznā Pašportrets ar dēlu vai par Imantu Ziedoni darbā Dzejnieks un rozzeķīte. Ironija un humors dod dzīvesprieku un vitalitāti, kā šķiet, arī ilglaicību, mūžību.

Kā liecina siena ar plašo akvareļu un zīmējumu klāstu, Aija Jurjāne pratusi visur saskatīt skaisto un pacelt to augstākās vērtības pjedestālā.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com