Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Kabarē de Rīga“ Sidnejā

Mēs atskatāmies un pasmaidām

Laikraksts Latvietis Nr. 546, 2019. g. 13. jūnijā
Lauma Reinfelde -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

„Brāļi Laivinieki“. No kreisās: Pēteris Saulītis, Ojārs Greste. FOTO Pēteris Kļaviņš.

No labās: Benjamiņa kundze (Lija Veikina) stāsta Lindai Ozerei, kā jādzīvo modernam latvietim. FOTO Pēteris Kļaviņš.

Iereibusī operdziedātāja (Sandra Birze). FOTO Pēteris Kļaviņš.

Vecgada balle. FOTO Ojārs Greste.

SLT

Pēc sekmīgām izrādēm Melburnā – Latviešu namā un Latviešu ciemā, kā arī Adelaidē Kabarē de Rīga atgriežas Sidnejā. Izrādi skatām 2. jūnijā, Sidnejas Latviešu namā.

Sarīkojuma vajadzībām nams ir pārvērsts līdz nepazīšanai. Apvienotajā kafejnīcas un Mārtiņa Siliņa zāles telpā ir iekārtots naktslokāls ar maziem, balti klātiem galdiņiem un nelielu skatuvīti. Blakus skatuvītei vieta Kabarē orķestrim/deju kapellai. Telpas aizmugurē – bārs un kafejnīca. Ap galdiņiem sēž eleganti ģērbtas dāmas un kungi, kam priekšā dažādi dzērieni, kafija un pa gabaliņam tortes. Starp viesiem manām kungu frakā un cilindrā, dāmas ar lapsādām ap pleciem. Man, kā no malas pienākušai, acis kā šķīvji. Nu kabarejs, kas kabarejs!

Neesam vēl apjēguši, kur īsti esam, kad skan jau ievadmūzika – saldeni vijīgu melodiju virkne. Atskanot Pie dzintara jūras, manu, ka kājas pašas sāk cilāties. Raugos, kur varētu uzgriezt kādu riņķi. Taču vietas nekur! Visur priekšā kāda kāja – galda, krēsla vai Kabarē viesa. Ar to gribu teikt tikai to, cik lieliski apmeklēta – līdz pēdējai vietiņai! – ir Kabarē de Rīgā atgriešanās Sidnejā.

Iekārta, drūzma, skaļās čalas, smaržas un smiekli uzbur vakara īpašo gaisotni. Esam gatavi visam.

Programmai sākoties, vietu priekšā ieņem gludi sasukājies, ar matu celiņu pa vidu, vakara pieteicējs un uzveduma autors Jānis Čečiņš. Viņš esot Aleksandrs, viesmīlis no Rīgas Hotel de Rome. Viņš pastāstīšot mums, ko redzējis un dzirdējis savā darba vietā, un ko noklausījies, ko vērojis Rīgas ielās, namos un izpriecu vietās mūsu valsts ziedu laikos, 1920.-30. gados. Saspicējam ausis un gaidām.

Viesmīļa Aleksandra atmiņu virknējums, bāzēts Aleksandra Bāra grāmatā Mani skaistākie gadi Latvijā, skar plašu klāstu tā laika dzīves un sadzīves jomu: mākslas dzīvi, gastronomiju, modes, sportu, izpriecas, uzdzīvi, salonus, ārzemju viesus un tūrismu, kā arī sadzīves tikumus un netikumus. Katru atmiņu stāstu pavada attiecīgs priekšnesums. Priekšnesumu dažādība žilbina. To veido dziesmas, dejas, kuplejas, skeči un karikatūras, laikmetam piedienīgos tērpos un grimā. Visi ir veidoti ar izdomas bagātību, humoru, mīlestību un laikmeta izpratni.

To pašu var teikt par uzveduma vienpadsmit dalībniekiem. Viņu starpā talantu bagātība kūsāt kūsā. Visi vienpadsmit spēlē, dejo, dzied un tēlo pēc vajadzības. Netrūkst ne komiķu, ne aktieru, ne nopietnu mūziķu. Vakara gaitā noskatāmies 23 atsevišķus priekšnesumus, kurus pārliecinošā veselumā apvieno Kabarē orķestra asprātīgie pavadījumi un starpspēles. Viss izdomāts līdz pēdējam sīkumam. Vakars no sirds mūs izsmīdina, uzjautrina, izklaidē un izglīto trīs stundu garumā. Aprakstot, minēšu programmas galotnes, kas izraisa skatītāju lielāko atsaucību.

Vispirms, tie ir Brāļi Laivinieki (Ojārs Greste un Pēteris Saulītis) ar kupleju Ap gadiem 20. Priekšnesums saista ar tā sirsnīgo vienkāršību. Vientiesīgā dziedājumā ar tikpat vientiesīgi stilizētām kustībām puiši izsmīdina skatītājus līdz asarām. Dziesmiņa apdzied vīrieša mūža gājumu no jaunības mīlas dēkām līdz vecuma likstām.

No Aleksandra izzinām, ka pirms Latviju sasniedza radio 1925. gadā, svarīgs jaunāko ziņu avots bija kafejnīcas. Tur satikās dāmas pārrunāt modes, franču manieres un jaunākos notikumus. Mūsu gadījumā, Švarca kafejnīcā šovakar sastopas pagātne ar tagadni. Viena no dāmām, sagadīšanās dēļ vārdā Viktorija, stāsta par meitas Elzas jauno skaņdarbu, ko simfoniskais orķestris atskaņošot Operas namā.

Piezīme tagadnei: Ellas Mačēnas skaņdarbu Starp zvaigznēm (The Space Between Stars) atskaņoja Sidnejas Simfoniskais orķestris šī gada 8. maijā Sidnejas Operas namā. Lai vēl saka, ka dāmas nav gaišreģes! (Red.: http://laikraksts.com/raksti/8767)

Aleksandra stāstījumu par Rīgas bagāto mākslas dzīvi, kur mākslas izstādes apmeklēja tūkstoši, kur rakstniekus mīlēja un dzejniekus (t.i., dzeju) mācījās no galvas, ilustrē sēri sāpīgā melodeklamācija – Aleksandra Čaka Miglā asaro logs Lindas Ozeres izpildījumā. Rezignēto skandējumu lieliski papildina uz ekrāna projicētais slapjās ielas skats ar vientuļu lampas stabu.

Skumjo noskaņu nenojaucot, Aleksandrs stāsta par to, kas bijis atļauts, kas liegts Rīgas nakts lokālos. Lielā cieņā bijušas dažādu tautību kapellas, bet aizliegts Emīla Dārziņa Melanholiskais valsis. Kādēļ? Tādēļ, ka tā autors izdarījis pašnāvību. Šovakar, bez aizlieguma, Emīla Dārziņa Melanholisko valsi visā tā godībā atskaņo pianiste Sandra Birze. Un patiesi, zem Sandras pirkstiem Valša melodija sāp un raud vēl šodien.

Pēc Aleksandra nostāstiem uz Rīgu braukuši mākslinieki no visas pasaules. Rīga, kā Baltijas jūras ceturtā lielākā piekrastes pilsēta, tikusi dēvēta par Ziemeļu Parīzi. Šovakar, pasaules māksliniekus cienīgi pārstāv tā pati Sandra Birze, atskaņojot Šopēna Impromptu Fantāziju C# minorā. Un atkal, Sandras spēle runā, dzied un raud, veidojot skaņdarba dzejisko plūsmu.

Tā laika Rīga nebūtu Rīga bez Emīlijas Benjamiņas kundzes. Šī vakara angļu valodā drukātā programma viņu iepazīstina kā tā laika Rupert Murdoch of Rīga. Viņai pieder prese, viņai – saloni un vara. Aleksandrs vēl papildina, ka viņas rokās ir vara karjeras celt vai graut. To zinot, jūtamies priviliģēti, noklausīties Benjamiņa kundzes (Lijas Veikinas lieliskajā attēlojumā) un draudzenes (Lindas Ozeres) sarunā. Dāmas mierīgi apspriež modernā cilvēka dzīves sarežģījumus, kad B. kundzei rodas pēkšņa vajadzība sazvanīt operas direktoru. Lieta ir spiedīga. Ir jāpārliek pirmizrāde, jo kundze noliktajā dienā ir aizņemta. Direktors piedāvā apmainīt biļetes. Apmainīt biļetes?! Nekādā ziņā! Apmainīt direktoru!

Dāmu spraigajai sarunai, kā atelpa, seko Karas Hewatt (klarnete) un Viktorijas Mačēnas (klavieres) atskaņotais Čardašs. Izcilā saspēlē klarnetes smeldzīgā melodija krāšņi kontrastē ar klavieru dinamisko čardaša ritmu. Noris jūtu cīņa – izjustas skumjas pret neapspiežamu vēlmi dejot. Priekšnesums izpelnās mūsu sirsnīgus aplausus.

Būtu gribējusi vēl brīdi pakavēties bārā, kur no jauna uzstāsies Brāļi Laivinieki. Tāpat arī – pie viesnīcas gastronomiskā klāsta, kas vilināt vilina, bet es traucos tālāk. Traucos dzirdēt Aleksandru stāstam, kā rīdzinieki uzņēmuši ārzemju viesus un tūristus.

„Pret tūristiem mēs izturējāmies laipni, pat izpatikām,“ stāsta Aleksandrs. „Spēlējām viņu mūziku, dziedājām viņu dziesmas un piecietām viņu ālēšanos.“

Sacīts, darīts. Uz skatuves sakāpj bariņš cilvēku (viss ansamblis) visdažādākajos apģērbos, dejo lambetvoku (Lambeth Walk) un krogus balsīm dzied It's a long Way to Tiperary un Boomsie Daisy. Vai tie angļi, vai savējie, nav svarīgi. Tumsā visi kaķi melni.

Ar lambetvoku beidzas programmas pirmā daļa.

Programmas otrā daļā Aleksandra atmiņu stāsts mūs izvadā pa rīdzinieku sporta kaislēm, kino pasauli un nakts dzīves jautro un tumšo pusi līdz Jaungada ballei Romas viesnīcā.

Pirmais mērķis ir Salamonska cirkus. Uz to, pie braši atskaņota Radetski marša, mūs vedina pats cirkus meistars (Andris Kariks). Šodien tur notiek grieķu/romiešu cīņu čempionāts. Cīkstoņi laužas uz ekrāna, bet mēs norisi vērojam skatītāju – īpaši divu kungu (Ojāra Grestes un Pētera Saulīša) – sejās un reakcijās.

Aleksandrs paskaidro, ka laušanās Rīgā ir nopietna lieta. Vīri Salamonskā pulcējās jau astoņas nedēļas. Šodien – fināls. Skatām kā vīri, iekaisuši, dzīvo cīņai līdzi: bļaustās, krata dūres, lēkā augšā, lejā un sviež ar tomātiem, līdz sāk kauties paši savā starpā. Kas izcīnīja čempionātu? Palikām neziņā.

Ejot tālāk, Aleksandrs brīdina, ka Rīgas nakts dzīve nav bez savas tumšās puses. Kad viesnīcā un ielās parādās apšaubāmi viesi, tad jāuzmana kabatas un jāsargās no ēnām pilsētas ielās. Teikto apstiprina Roberts Birze ar dziesmu Makijs Duncis (Mack the Knife). Uzsvērti vēsais izpildījums vēsta par Makija nakts gaitām, kuras neviens ne redz, ne dzird, bet kur kā vienīgā zīme, ka viņš vispār bijis, paliek līķis sarkanā peļķē.

Pēc dzirdētā, skatu atpakaļ nepametuši, mēs dodamies uz kino pusi. Aleksandrs stāsta, ka filmas – ārzemju un latviešu pašu – ir bijušas lielā cieņā. It sevišķi populārs bijis gājiens ielūgt aktrises, kas uzrunā skatītājus. Pazīstama, pat iemīļota bijusi Mērija Pikforda. Mūsu pašu filmai Zvejnieks dēls par godu nodziedam kopdziesmu, – skanīgo Laša kundzi.

Par Aleksandru pašu man jāsaka, ka viņš ir mazliet viltīgs. Kaut sakās, ka viņa viesmīļa gaitas diktē devīze Dzīvo pats un ļauj dzīvot citiem, viņš tomēr ar lielu kāri grib mums parādīt, kā uzdzīvo Rīgas mākslinieki.

Sakāmo vēl nav pabeidzis, kad uz skatuves uzstreipuļo redzami iereibusi operdziedone (Sandra Birze) pajukušā tērpā ar pusdzertu glāzi rokā. Taču dīva nebūtu dīva, ja nedziedātu. Mūsējā uzsāk āriju no Karmenas, ne jau Habañeru, bet to otru, kur solās dejot Segidīju (La Seguidilla). Labi, ka nedejo. Šķobās toņkārta, grīļojas dziedone pati. Nez', vai tā nav tā pati, kas uz mēģinājumu reiz atnākusi tikai ar vienu kurpi?

Ejot gar kanālmalu, brītiņu būtu pakavējusies pie vīriem (Ojāra Grestes un Pētera Saulīša), kas sēž uz soliņa, lasa avīzes, dzer alu un pārrunā sportu. Bet, Aleksandrs vedina tālāk. Viņam esot vēl daudz ko rādīt, daudz ko stāstīt. No vīriem tik vien padzirdu, cik viņi noskrējušies, turoties visiem sportiem līdzi. Uzslavē Jāni Daliņu, kas soļodams pa Latvijas ceļiem un šosejām, aizsukājis pat līdz Losandželosas sudraba medaļai. Vīri (un citi) paliek dziedam Ak, kaut man Daļiņa kājas būtu, kamēr es sukāju pakaļ Aleksandram.

Kas nākošais? Atkal kaut kas tāds, ko viesmīlim neklātos redzēt. Taču Aleksandrs redz un dzird visu. Viņš mums rāda, kas notiek, kad kungs (Andrejs Mačēns) pēc vakara ar zēniem pārnāk mājās. Sērā Santa Lučijas meldiņā, quasi italiano dziedājumā, puisis stāsta savu bēdu stāstu. Nu tur bijusi tāda dīva stupendiosa, bet nekas jau neesot noticis. Tomēr, kad viņš pārnācis mājās ar kabatu tukšio, tad sieva viņam sadevusi pa purnio. Nezinām, vai līdzi ciest vai smiet. Izvēlamies jūsmīgi aplaudēt – puisi un viņa uzticīgo pavadītāju Viktoriju, sagadīšanās dēļ, Mačēnu.

„Kur tālāk,“ es prasu.

„Pie Gustiņas,“ atbild Aleksandrs.

„Pie tantes Gustiņas gan es neiešu!“

„Labi,“ saka Aleksandrs. Bet, viņš pastāstīšot tik un tā.

„Ko tad?“ es prasu.

„Nu kā tur iet,“ viņš atsaka.

„Nu tā,“ viņš sāk. „Tur sanāk kungi, piemeldējas un, ievērojot rindu, ieņem vietu uzgaidāmā telpā gluži kā pie zobārsta. Laiku kavējot, stāsta anekdotes, tērzē un smej.“

Te ienāk dāma (Sandra B.) sarkanā tērpā, gariem melniem cimdiem un sarkanu ābolu rokā. Kungu rindu nostaigādama, viņa nodzied Ko dosi par ābolu manu? Nodzied un nozūd aiz priekškara.

Te, laiku pa laikam melnā rociņa ar ābolu izšaujas no priekškara aizmugures. Pirmais no kungiem pieceļas un seko rociņai. Rituāls atkārtojas raitā gaitā līdz uzgaidāmā telpa atkal tukša.

„Tik vien?“ es prasu.

„Tik vien,“ atbild Aleksandrs.

Mūsu pēdējais gājiens ved uz Vecgada vakara balli Romas viesnīcā. Ak, kā tur viss vizuļo, kā spīd! – dāmu tērpi, rotas, maskas, zāles greznojums! Līst gaismas strēles, plūst šampānietis!

Mēs, Aleksandra viesi, nepaliekam svinībām ārpusē. Sviežam papīra lentīšu rituļus, saucam tostus un laimes vēlējumus. Kad atskan Meldermeitiņa, dziedam visi – ballētāji un mēs. Kad ballētāji kāpj uz krēsliem, mēs tāpat, katrs pēc savām spējām – cits ar vienu, cits ar abām kājām.

Vētrainie aplausi, kāju rībināšana, malači saucieni, kas seko, ne pa jokam pārbauda nama pamatus un jauno jumtu. Iztur visi – ballētāji, viesi, pamati un jumts. Malači!

Ar sirds izjustu pateicību visiem Kabarē de Rīga dalībniekiem, skaņu un gaismu meistariem Jānim Graudam un Gintam Kārkliņam, SLB dāmu kopai par kulināriem piedāvājumiem, melnā darba darītājiem, palīgiem un draugiem, novēlam ansamblim laimīgu ceļu un veiksmīgu turneju Latvijā.

Lai Latvija jūs mīl tikpat stipri, kā mīlam jūs mēs!

Lauma Reinfelde
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com