Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Māra Branča skatījums

Vai būs turpinājums?

Laikraksts Latvietis Nr. 545, 2019. g. 7. jūnijā
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Grāmatas „Latvijas māksla Valsts Tretjakova galerijā“ vāks.

„Latvijas māksla Valsts Tretjakova galerijā“. Albums-katalogs. Sastādītājas Tatjana Zeļukina, Anda Treija, māksliniece Agata Muze. Izdevusi galerija „Daugava“, 2019. 352 lpp. Trīs valodās.

Jāpiekrīt albumā teiktajam, ka Tretjakova galerija Maskavā, Krievijā, ir viens no lielākajiem muzejiem pasaulē, kur sakoncentrēta krievu mākslas vēsture gleznās, grafikās, tēlniecībā un citos mākslas veidos. Tajā pat laikā te atrodamas liecības par latviešu mākslu no 19.gs. II puses līdz 20.gs. 90. gadiem.

Nupat kā izdotajā galerijas Daugava albumā Latvijas māksla Valsts Tretjakova galerijā pēc maniem aprēķiniem atrodami katalogu dati par 128 autoru vairāk nekā 660 opusiem. Piemēram, Tretjakova galerijā glabājas 50 Kārļa Hūna gleznas, akvareļi un zīmējumi. Atcerēsimies, ka pirms I Pasaules kara cariskajā Krievijā darbojās Aleksandrs Apsītis; Pēterburgā savu radošo darbību sāka Sigismunds Vidbergs, arī par viņiem un daudziem citiem muzejā gūstamas lieliskas liecības. Pēc oktobra apvērsuma Maskavā palika gan Aleksandrs Drēviņš, gan Gustavs Klucis, kurus Staļina režīms ar laiku likvidēja. Mēs zinām, ka vēlāk viņi, īpaši pēdējais, kļuva ārkārtīgi slaveni mākslinieki visā pasaulē.

Padomju okupācijas laikā dažādas iestādes Krievijā rīkoja izstādes un iegādājās mākslas darbus no visām republikām, kurus pēc tam sadalīja muzejiem. Tā daļa latviešu mākslinieku gleznu, grafiku, zīmējumu, akvareļu, skulptūru un lietišķās mākslas darbu nonāca arīdzan Tretjakova galerijā.

Statistika apliecina, ka muzeja cilvēkiem, kuri izlēma, ko ietvert kolekcijā, bija savi favorīti. Piemēram, ļoti plaši pārstāvēta Eduarda Kalniņa glezniecība (58 darbi), kas aptver visus viņa daiļrades posmus pēc II Pasaules kara un tematiskos lokus. Vecākais darbs datēts ar 1940. gadu, taču maz vai nemaz nav redzētas mākslinieka studijas, kas tapušas braucienā uz Sevastopoli 20.gs. 50. gadu vidū. 1958. gadā viņš ceļoja pa Ķīnu, 1972. gadā uz Itāliju, 1977. gadā uz Japānu, vēl pēc gada – uz Indiju. Visur E. Kalniņš gleznoja neliela izmēra studijas, tās ir īstas glezniecības pērlītes, no kurām daļa sameklējamas Maskavā.

Plaša kolekcija (41 darbs) vēsta par Induļa Zariņa kaismīgo, glezniecisko valodu, arī Džemmas Skulmes daiļradi (20 darbi), 11 nosaukumi klāsta par Ulda Zemzara radošo darbību. Nav piemirsta arīdzan grafika: Gunāra Kroļļa 23 linogriezumi, oforti un akvatintas stāsta par viņa neordināro talantu, 10 darbus darinājusi Lolita Zikmane. Patīkami, ka labi pārstāvēta arī tēlniecība, piemēram, Teodora Zaļkalna 6 skulptūras, Kārļa Baumaņa 15 un ar Bruno Strautiņa 7 medaļas. Te atradīsim Ilmāra Blumberga, Andra Freiberga un Gustava Zemgala dekorācijas dažādām teātra izrādēm.

Tretjakova galerijā nonākuši daudzu latviešu mākslinieku ļoti būtiski darbi. Tagad mums ir pilnīgs katalogs, ko varat atrast šajā Maskavas kolekcijā, un tas ir bijis iespējams tādēļ, ka Tretjakova galerijā kopš 1987. gada strādā kādreizējā Rīgas muzeju darbiniece Tatjana Zeļukina, kura labi pārzina mūsu mākslinieku daiļradi.

Taču kā uzzinām no teksta, tad daudzu latviešu mākslinieku darbi rodami Kurskas, Novosibirskas, Tulas, Orlas, Uļjanovskas muzeju krājumos. Taču līdz šim neesam pieminējuši Sanktpēterburgas muzejus, kur tāpat glabājas mūsu autoru radošais veikums, kas zina varbūt vēl nozīmīgāks, nekā Maskavā – daļa no latviešu mākslinieku taču mācījās bijušajā cariskās Krievijas galvaspilsētā, piedalījās izstādēs un pārdeva darbus mākslas cienītājiem.

Galerijas Daugava piemēram vajadzētu sekot līdzīgi albumi arī par Krievu mākslas muzeju Pēterburgā, par mākslas augstskolu krājumiem, par latviešu mākslinieku darbiem citu Krievijas pilsētu muzejos. Arī Ukrainā, Baltkrievijā, Gruzijā, Uzbekistānā un citās bijušās PSRS republikās. Vai radīsies entuziasti? Visvairāk būtu gaidāms no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kam tas būtu vistiešākais uzdevums.

Taču tad man ataust atmiņā kāda aina no pagātnes. Mana sieva, Janīna Brance, studēja teātra institūtā Maskavā, kas pazīstams ar abreviatūru GITIS. Turpat mācījās arīdzan studenti no Lietuvas. Latviešu studenti allaž pieminēja kaimiņus, kuru kultūras ministrija interesējās par savējiem un pat atbalstīja viņus. Mūsu kultūras ministrija nelikās ne zinis. Iekārtas mainījušās, bet tikumi, iejūtība, palīdzība un tamlīdzīgas lietas Latvijā mainījušās nav – joprojām valda aizgājušo gadu vienaldzība pret savas tautas garīgo izaugsmi. Tādēļ es nebrīnīšos, ja Andas Treijas izcilais darbs netiks turpināts.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com