Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Politiska krīze

Laikraksts Latvietis Nr. 543, 2019. g. 23. maijā
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Kas ir politiska krīze? Latvijā nāk klajā slepeni veikti ieraksti principā par plāniem pārņemt valsts varu. Visi šausminājās kādu laiciņu, bet tad tiek apgalvots, ka tur tomēr nav nozieguma pazīmes, un viss arī beidzas. Agrāk jau arī parādījušās ziņas par varas pozīcijā esošo cilvēku nedarbiem, bet parasti sašutums ātri norimst, un nav nekādas sekas.

Salīdzinājumā, Austrijas vicekanclers Heincs Kristiāns Štrahe ir atkāpies no amata, un viņa partija ir pametusi valdošo koalīciju. Delfi ziņo, ka „piektdien vācu žurnāls Der Spiegel un laikraksts Sueddeutsche Zeitung publiskoja slepeni uzņemtu videoierakstu, kurā redzams, kā neilgi pirms 2017. gada Austrijas parlamenta vēlēšanām Štrahe tiekas ar kādu sievieti, kura uzdodas par Krievijas oligarha radinieci.“ Sarunas gaitā Štrahe izklāsta plānus pārņemt lielāko Austrijas laikrakstu un pakļaut to viņa partijas ietekmei. Lai šo īstenoto, tiks pretī piedāvāti valsts iepirkumi. Štrahe arī vārdā uzskaita partijai lielus ziedotājus, kuru ziedojumi nav bijuši reģistrēti attiecīgajā valsts datu bāzē.

Nebūšanas notiek katrā valstī. Šis raksts nav par to, bet gan par atšķirīgo attieksmi. Austrālijā ir pat divi bijušie Rietumaustrālijas pavalsts premjeri notiesāti uz reāliem cietumsodiem par korupciju – Braians Bērks (Brian Burke) un Reijs Okoners (Ray O'Connor); katrs nosēdēja kādu pusgadu cietumā 1990. gados.

Pēdējā laikā parādās atklājumi viens pēc otra par Rīgas domes darbību. Svarīgākais ir atklāti noskaidrot, vai apvainojumi ir pamatoti, vai nav. Pārāk bieži ir notikusi it kā izmeklēšana, bet beigās viss ir norakts, pazudis un aizmirsts. No otras puses, nevar kādu notiesāt uz baumu pamata, un ir vajadzīgi pārbaudāmi pierādījumi.

Kad ir aizdomas par plašākām nebūšanām, tad Austrālijā var tikt veidota Karaliskā komisija (Royal Commission), ar skaidri definētiem pienākumiem un tiesībām atklāti izmeklēt konkrētu jautājumu. Tādas komisijas parasti vada jurists, vai tiesnesis ar augstu prestižu. Tā nav tiesa, bet tai ir tiesības pieprasīt liecības. Prese rūpīgi seko komisijas darbam. Piemēram, visu 2018. gadu Karaliskā komisija izmeklēja un atklāja nopietnus pārkāpumus banku darbībā.

Tagad Latvijā ir vajadzīga atklāta izmeklēšana par Rīgas domes darbību. Lai visiem būtu skaidrs, kas tur patiesībā notika. Demokrātijā ir ļoti svarīga uzticība likuma varai, un to var panākt tikai ar atklātību.

GN
2019. g. 23. maijs



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com