Gundara Pļavkalna piemiņai

Gundars Pļavkalns
09.03.1931.–10.10.2018.

Ar Gundaru Pļavkalnu iepazinos, dzīvodams Adelaidē, kad mēs pieci, jauni Austrālijas latviešu dzejnieki: Ābele, Brēdrichs, Lindbergs, Pļavkalns un Silkalns, veidojām dzejas kopkrājumu Kvintets (izdots 1961. gadā). Tuvi draugi ar Gundaru nebijām, bet kad atstāju Adelaidi, sākām sarakstīties; pēdējos gados gan tikai apmainoties ar Ziemsvētku kartītēm. Bez literatūras Gundaru ļoti interesēja glezniecība, arī mūzika; no zinātnēm antropoloģija un psiholoģija. Par personīgām lietām viņš nerakstīja, izņemot reiz par viņa cīņu ar oposumiem, kas bija iekļuvuši viņa mājas bēniņos un veica nedarbus.

Šogad martā uzzināju, ka Adelaides avīzē The Advertiser pagājušā gada decembrī bija ziņa, ka Gundars Uldis Pļavkalns aizgājis mūžībā 2018. gada 10. oktobrī savā mājā Kensingtonas Parkā.

Gundaram ir izdoti patstāvīgi dzejoļu krājumi Divas pilsētas (1963) un Caurspīdīgās ēnas (1967), kā arī paša ilustrētais krājums Jūliāns pie Benedikta (1972). Periodikā publicētas recenzijas un apceres par literatūru.

Pārlasīju Gundara krājumos iespiesto dzeju. Divi dzejoļi ar to pašu nosaukumu: Ārpusnieks. Šis vārds raksturo ne vien Gundara dzeju, bet arī viņu pašu un viņa dzīvi. Lai viņam vieglas smiltis!

Kārlis Ābele
Laikrakstam „Latvietis“