Akadēmiskā vienība „Atāls“ Adelaidē

Palielināt / Enlarge

Sarīkojuma dalībnieki. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Baiba Haringtona. FOTO Pēteris Strazds.

2019. gada 3. maijā Akadēmiskā vienība Atāls svinēja 60 pastāvēšanas un darba gadus.

Atāla vecākais Dr. Pēteris Strazds minēja, ka laimīgas sagadīšanās pēc, mēs šogad jubileju svinam taisni dibināšanas datumā, kāds tas bija 1959. gadā.

Vienība Atāls ir studējošo un graduēto organizācija, ko dibināja pēc Latvijas akadēmisko vienību parauga 1959. gadā Adelaidē. Vārds Atāls nozīmē sparīgo ataugšanu pēc pirmās zāles nopļaušanas.

Dibinātāji nāca no vairākām akadēmiskām vienībām Latvijā: Prof. Kārlis Ābele (Atauga), Voldemārs Alksnis (Atauga), A/Prof Jānis Ātrens (Līdums), Leonora Ātrens (Ausma), Dr. Veronika Bergfelde (Ausma), Dr. Helga Grastiņa (Latviete), Kārlis Līdums (Kursa), Arvīds Lūks (Zelmenis), Dr. Irēne Minkiewicz (Ausma), Arvēds Pļavnieks (Kursa), Dr. Malda Puķīte (Ausma), Pēteris Ozols (Konkordija Valdemārija), Alberts Skābe (Kursa), Ingrīda Vītola (Ausma), Osvalds Vītols (Līdums).

Akadēmiskā vienība Atāls ir sagādājusi latvisku vidi latviešu studentiem Adelaidē, kur attīstīt draudzības un izpalīdzēt viens otram, un organizētā veidā atbalstīt latviešu pasākumus.

1959. gada 9. augustā tika uzņemti pirmie 10 jaunieši:

Kārlis Ābele (Jun), Dace Ātrena, Jānis Ātrens (Jun), Aivars Līdums, Andris Līdums, Māris Līdums, Ilze Puķīte, Arnis Siksna, Dace Skābe un Konstantīns Štrauss. Šai pirmajai jaunaudzei ir sekojušas daudzas citas.

Akadēmiskās vienības Atāls locekļi iedzīvina Atāla un savus centienus: Zinātne, Darbs, Skaidrība, Brīvība, Latvietība. Notiek sanāksmes ar referātiem un pārrunām, un paralēli mēs čakli piedalāmies latviešu sabiedriskajā dzīvē. Mēs kopīgi apmeklējam izstādes, teātrus un citus sabiedriskus pasākumus. Pēc šīm apmeklēšanām mēs bieži ieturam kopīgo maltīti. Mūsu darba svētku ietvaros esam stādījuši kociņus Dzintaros, Elizabetes veco ļaužu mītnes dārzā, pie Sv. Pētera baznīcas, dāvinājuši podestu Latviešu namam un jau vairāk nekā 15 gadus atbalstam skolas Latvijā, it īpaši Zaubes pamatskolu ar mācību līdzekļu sūtījumiem.

Svētku runu teica atāliete un kodolzinātniece Baiba Harringtone (dzim. Vītola) par tematu Visā pasaulē Kārļa Lapiņa ķirši.

Viņa stāstīja par izcilu augļu koku selekcionāru, kurš Kanādā ir atstājis savu vārdu un iespaidu visā pasaulē, kaut arī mēs par viņu līdz šim nekā nebijām dzirdējuši. Pagājušā gadsimta piecdesmitos un sešdesmitos gados Kārlis Lapiņš attīstīja pasaules pirmo pašauglīgo saldo ķirsi, ko nosauca Stella, ar labiem lieliem, garšīgiem augļiem. Ar šo šķirni komerciālo ķiršu audzēšana un attīstība mainījās visā pasaulē. Lapiņa nozīmīgais atklājums bija, ka viņa ķiršiem Stella nebija vajadzīgi putekšņi no kāda cita koka. Pietiek ar paša putekšņiem, lai rastos augļi. Paralēli šim sasniegumam, Lapiņš vēl mācēja radīt ķiršu kokus, kas paildzināja ķiršu gatavošanos sezonu un radīja lielus sulīgus saldus ķiršus. Viņam pa godu ir nosaukta ķiršu šķirne Lapins.

Baiba ar gandarījumu konstatēja, ka Latvijas agronoms Lapiņš ir slavens un sekmīgs zinātnieks.

Svētku mielastu bija sagatavojuši atālieši Ināras Strazdas vadībā. Ar kokļu priekšnesumu mūs iepriecināja Lilita, Peteris, Inta un Juris. Mēs pavadījām vakaru draudzīgās sarunās un ar daudzām dziesmām Lilitas Daenkes akordeona pavadījumā.

Atālieši priecājas par savas organizācijas 60 gadu darbošanos un cerīgi skatās nākotnē.

Dace Dārziņa
Laikrakstam „Latvietis“