Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Ārlietu ministrs Apvienotajā Karalistē

Ikviens tautietis veido Latvijas tēlu

Laikraksts Latvietis Nr. 541, 2019. g. 23. martā
LR Ārlietu ministrija -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

No labās: Latvijas vēstniece Apvienotā Karalistē Baiba Braže, LR ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Pirmā rindā Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā (LNPL) prezidija priekšsēde Lilija Zobens. No viņas pa kreisi Daugavas Vanagu Fonda Lielbritānijā Valdes priekšsēdis Aivars Sinka. FOTO LR Ārlietu ministrija.

LR ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tiekas ar diasporas latviešiem Londonā. FOTO LR Ārlietu ministrija.

2019. gada 16. martā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Latvijas vēstniecībā Apvienotajā Karalistē Londonā tikās ar Latvijas diasporas pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas diasporas politiku, tostarp nesen pieņemto Diasporas likumu un tā praktisko ieviešanu, kā arī diasporai aktuālos jautājumus saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības.

„Apvienotajā Karalistē izveidojusies šobrīd lielākā Latvijas diaspora, jo Lielbritānijā dzīvo, strādā vai studē vairāk nekā 100 000 tautiešu. Vēlētos izteikt jums pateicību – nosacīti vecās trimdas pārstāvjiem, par jūsu ticību Latvijas neatkarības atdzimšanai un par jūsu atbalstu Latvijas atjaunošanai. Vēlos pateikties arī kopienas jaunajiem pārstāvjiem, kuri, dažādu iemeslu vadīti ieradušies Lielbritānijā nesen, saglabā saites ar Latviju un cenšas dot savu artavu Latvijas attīstībai. Latvijai ir vajadzīgi cilvēki, kas, neskatoties uz etnisko vai valstisko piederību, uztur un veido saikni ar Latviju. Diasporas politika pēdējā dekādē strauji veidojusies pateicoties lielajam emigrācijas vilnim, nonākot līdz Diasporas likuma pieņemšanai pagājušā gada beigās. Esam gatavi strādāt, lai tie cilvēki, kurus pārstāvat, nezaudētu saikni ar Latviju,“ pauda E. Rinkēvičs.

Ministrs klātesošos informēja, ka Diasporas likums ir stājies spēkā š.g. janvārī, un šobrīd norit vairāku Diasporas likumam pakārtoto tiesību aktu un likumprojektu izstrāde un ieviešana. Diasporas likuma ieviešana ir definēta par vienu no jaunās valdības prioritātēm.

Tāpat ministrs apliecināja, ka ir paredzēts turpināt atbalstīt līdzšinējās iestrādes izglītības un kultūras jomā, nodrošinot sistemātisku un ilgtermiņa atbalstu tam nesavtīgajam un entuziastiskajam darbam, ko ikdienā brīvprātīgi veic  diasporas skolu skolotāji, diasporas organizāciju un māksliniecisko kopu vadītāji. „Ikviens no tautiešiem Lielbritānijā veido Latvijas tēlu. Tādēļ jūs pamatoti varat būt aktīvi un redzami. Ar jūsu iesaisti Apvienotās Karalistes varas pārstāvjiem ir jāsadzird Latvijas un visu Baltijas valstu aktuālie izaicinājumi un nepieciešamība tos risināt kopā ar Apvienoto Karalisti,“ aicināja ārlietu ministrs.

„Diasporas politikā svarīga ir atgriezeniskā saite. Tādēļ būtiska ir jūsu spēja pašorganizēties un paust savu viedokli, vēlme signalizēt par savām vajadzībām kā Apvienotajā Karalistē, tā arī Latvijas pusē. Pēdējo gadu straujā ekonomikas izaugsme īpaši aktualizējusi darbaspēka pieejamības un līdz ar to arī remigrācijas jautājumu. Diasporas informēšana par darba un dzīves iespējām Latvijā ir īpaši svarīgs šībrīža uzdevums, īpaši ņemot vērā notiekošo breksit procesu. Piemēram, jau iepriekšējā gadā sāka sekmīgi darboties remigrācijas pilotprojekts, kur pieci remigrācijas koordinatori sniedz individuālas konsultācijas darba, mājokļa, bērnu izglītības un citos jautājumos,“ skaidroja E. Rinkēvičs.

Latvijas ārlietu ministrs vērsa uzmanību, ka Apvienotā Karaliste ir viena no valstīm, kurā ir arī viena no lielākajām Latvijas zinātnieku un pētnieku pārstāvībām. Nesen veiktie pētījumi liecina, ka sadarbības potenciāls ar zinātnes diasporu ir ievērojams un šobrīd tiek izstrādāti konkrētāki rīcībpolitikas soļi. Apzinoties diasporas, īpaši bērnu un jauniešu straujos asimilācijas procesus, pēdējos gados valsts finansējums diasporas politikas iniciatīvām, īpaši izglītības un kultūras jomā, ir ievērojami pieaudzis. Kopumā  diasporas iniciatīvām paredzētais budžets plānots aptuveni 3,4 milj. eiro apmērā.

Informācijai

Saskaņā ar 2019. gada 11. marta Iedzīvotāju reģistra datiem par savu dzīvesvietu Apvienotajā Karalistē ir norādījuši 74 400 Latvijas pilsoņi un 474 nepilsoņi. Uzturēšanos Latvijā ir reģistrējuši 1 085 Apvienotās karalistes pilsoņi, bet dzīvesvietu Latvijā ir norādījuši 1 072 personas, kurām ir Latvijas un Apvienotās Karalistes pilsonība, savukārt savu dzīvesvietu Apvienotajā Karalistē ir norādījuši 2 433 personas, kurām ir Latvijas un Apvienotās Karalistes pilsonība.

2018. gadā Latvijas vēstniecības Apvienotajā Karalistē Konsulārā nodaļa pieņēma 9 529 pieteikumus pasu un ID karšu noformēšanai. Ar vēstniecības palīdzību Latvijas pilsonībā reģistrēti 1 815 bērni.

Lietās, kas saistās ar bērnu aprūpi un aizgādību, Latvijas vēstniecība Apvienotajā Karalistē 2018. gadā strādājusi ar 72 lietām, kas saistītas kopumā ar 119 bērnu aprūpes un aizgādības jautājumiem. Vairums lietu ir saistītas ar britu sociālo dienestu nopietnām bažām par bērnu drošību un labklājību situācijās, kad vecāki nespēj savām atvasēm nodrošināt vidi, kas nepieciešama viņu veselīgai fiziskai un garīgai attīstībai. Vēstniecības Konsulārā nodaļa iesaistās lietās par bērnu aprūpes un aizgādības tiesībām saskaņā ar Starpinstitucionālo vienošanos par Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzību ārvalstīs, kuru 2017. gada 14. decembrī parakstīja Tieslietu ministrija, Ārlietu ministrija, Labklājības ministrija, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Tiesībsarga birojs un biedrība Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija.

LR Ārlietu ministrija



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com