Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Dainotā tēvzeme

Apceļojot Latviju dzejā

Laikraksts Latvietis Nr. 539, 2019. g. 12. martā
Vaira Pelēķe -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Vaira Pelēķe-Kristofere (Christopher) ar Latvijas karti.

Ziemassvētkos – ceļojuma sākumā.

Te bij’ laba saiminiece...

Divu gadu ceļojums ir beidzies. Ceļojums bez koferiem, bez biļetēm, bez transporta līdzekļiem, bez viesnīcām, bez tūristu pūļiem, bez nepatīkamiem laika apstākļiem un, galvenokārt, – bez naudas. Bet visskaistākā un sirdij visdārgākā zeme tika krustu šķērsu pārstaigāta gan pilsētās būts, gan pakalnos kāpts, gan pa upēm un ezeriem ceļots, gan lauku ainavas ar ziedošiem liniem skatītas, gan sniegotos mežos būts. Kas bija šis skaistais, gaišais ceļojums?

Divus gadus atpakaļ Sietlas grāmatu grupiņas dalībnieki izlēma par dāvanu Latvijas simtgadei – Apceļot dzimto zemi dzejā. Mērķis bija atrast dzejas par Latvijas pilsētām, upēm, ezeriem, kalniem un citām specifiskām vietām. Divas reizes gadā grāmatu grupiņas saiets bija veltīts dzeju lasīšanai un par katru pieminēto vietu; mazs Latvijas karodziņš tika iesprausts Latvijas kartē attiecīgajā vietā. Tagad karte no robežas līdz robežai plīvo mazos sarkanbaltsarkanos karodziņos.

Projekta sākumā dažam bija mazas šaubas, vai tiešām būs iespēja atrast tik daudz dzejoļu, bet dalībnieki bija centīgi meklētāji, un beigās pašiem bija pārsteigums par dzeju bagātību. Daudzas pat palika nenolasītas – krājumā nākošām projektam?

No pieminētām vietām saprotams Rīga bija vispopulārākā. „Ak, mana Rīga, vecā sirmā Rīga, Tu manu sirdi vienmēr augšup nes...“ A. Čaks. Bet arī Rīgā atradās vietas, kuras visiem nebija pazīstamas: Arkādija, Iļģuciems, Dzegužkalns... Kur tie atrodas? Bet pašai lasītājai šīs dzejas atsauca atmiņā brīžus par šajā rajonā pavadīto bērnību. Tādi silti, dažreiz sentimentāli, pat mazliet skumīgi atmiņu brīži atgadījās šad un tad. Dažu labu reizi, pat kādam lasot dzeju, aizķērās balss un pār vaigu noritēja asara. Jā, dzejai ir liela nozīme latviešu sirdīs un dzīvē.

Kurzemes apgabals izpelnījās pirmo vietu pilsētu un citu vietu pieminēšanā. Tas gadījās tamdēļ, ka bija pāris dzejoļu ar vairāk pieminētām vietām, bet nekas nepārspēja Vizmas Belševicas dzejoli Zvana vārdi ar 14 vietu nosaukumiem; visi skanīgi ar dobju pieskaņu kā zvani – Kazdanga, Nīgrande, Dundaga, Tērande, Kandava, u.c. Arī Imants Ziedonis bieži pieminēja Kurzemes vietas savās dzejās.

Lasītās dzejas bija kā ceļvedis Latvijas ģeogrāfijā. Bieži bija neziņa, kur atrodas mazās pilsētas, ciemi. Tāpat lielo pazīstamo upju pietekas – Svēte? Suseja? Īslīce? Ir dzirdētas, bet tomēr nezināmas. Bet Ataša? Pat nedzirdēta. Ar ezeriem un kalniem/pakalniem tāpat. Ne reti nācās ņemt palīgā kartes, ģeogrāfijas grāmatu vai arī Dr. Google, lai atrastu pareizos novietojums.

Neskatoties uz dzeju bagātību (mūsu biedrības bibliotēkā ap 200 dzejas grāmatu), ceļojuma beigu posmā uz kartes bija vēl vietas bez karodziņiem. Vai tas varētu būt, ka Latvijā ir neapdzejotas vietas? Tika izsūtīta neapdzejoto vietu liste gan lasītājiem, gan draugiem Latvijā. Mums neveicās, bet viena lasītāja izmisumā pati sadzejoja peršu par šīm iztrūkstošām vietām:

Vesela virkne, kas sākas ar V,
Viesīte, Viļaka, Valka, Varakļāni,
Valdemārpils, vientuļas vietas,
Vai kāds tur kādreiz ir bijis?

Bet tad tomēr no Latvijas pienāca visas atbildes uz mūsu palīdzības saucienu. Par Viesīti dzeja bija tik jauna, ka tinte vēl nebija nožuvusi. Tā bija rakstīta 2018. gada februārī Viesītes 90 gadu jubilejai.

Kādus dzejniekus satikām šajā ceļojumā? Neiedomājama dažādība, sākot ar 19. gadsimta dzejniekiem līdz mūsdienām. Tikai dažu dzejnieku darbi tika biežāk pieminēti; tie bija galvenokārt Rita Gāle, Imants Ziedonis, Jānis Medenis. No citiem pazīstamiem dzejniekiem tikai pa vienam dzejolim. Bija arī daži pavisam nepazīstami dzejnieki, un jaunākais no tiem bija 12 gadus vecs zēns no Ēveles, kas bija pirmās vietas ieguvējs dzejoļu sacensībā (520 dalībnieku) ar savu dzejoli par Ēveli. Kur ir šī vieta?

Jāpiemin arī, ka tautas dziesmas bez lielās Rīgas dimdināšanas piemin daudzas mazas interesantas vietas Latvijā – (Es neietu Piltenē, ūdentiņa lejiņā; Kas kaitēja Ēdolē, smiltainā kalniņā). Reta dzeja tika nolasīta arī Latgales dialektā.

Ceļojums tagad nu ir beidzies, dažiem tas bija atmiņu ceļš atpakaļ bērnībā, vecāku mājās; citiem iedvesma redzēt senču dzimto zemi. Bet interese, mīlestība un sajūsma par dzimtenes dzeju un dzejniekiem nekad nezudīs – ne arī nākošā simtgadē, Saules mūžu Latvijai un dzejai!

Vaira Pelēķe
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com