Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


De iure un Draudzīgā aicinājuma atcere Pertā

Uzruna, mielasts un īsfilma

Laikraksts Latvietis Nr. 534, 2019. g. 7. febr.
Jānis Purvinskis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Goda konsuls Jānis Purvinskis sniedz runu. FOTO Jānis Vucēns.

Perta_DA_2

No kreisās Jānis Kukuls, Jānis Vucēns un Rita Džonsona.

DV

Daugavas Vanagi

Svētdien, 27. janvāra skaistā, siltā pēcpusdienā Pertas latviešu saime pulcējās Latviešu Biedrības gadskārtējai de iure un Draudzīgā aicinājuma atcerei. Tā kā Pertas latviešu saimīte tagad ir stipri sarukusi, mūsu Latviešu Centra lielā zāle mazākiem sarīkojumiem nav visai piemērota, un lielākā daļa sarīkojumu tagad notiek Daugavas Vanagu kluba telpās, par ko mēs viņiem sirsnīgi pateicamies. Klubs ir vēsināts un var ērti uzņemt pašreizējo apmeklētāju skaitu. Tā kā esam DV klubā, tad arī Viktors Mazalevskis ar savu palīdzi Veltu Zāmuru spēj atvērt kluba bāru mūsu slāpju dzesēšanai. Viņiem par to liels paldies.

Latviešu biedrības valdes priekšsēdis Jānis Kukuls atklāja šo pēcpusdienu, apsveicot mūsu viesus un pastāstot, ka šodien mēs dzirdēsim šim gadījumam vērstu uzrunu, tad mielosimies pie uzkodām un kafijas un beidzot skatīsimies Jāņa Vucēna šai dienai sagādāto īsfilmiņu un viņa skatu sakopojumu no Latvijas Simtgades Dziesmu un Deju svētkiem Rīgā. Tad viņš uzaicināja Latvijas goda konsulu Rietumaustrālijā Jāni Purvinski teikt šā sarīkojuma runu.

Mūs sveicot, Jānis mums teica, ka šodien viņš grib apskatīt, kāpēc mēs vēl pēc tik daudz aizritējušiem gadiem pieminam de iure un Draudzīgo aicinājumu? Šeit nu viņš tūlīt uzsvēra cik svarīga bija de-iure atzīšana mūsu valsts tapšanas gados un cik svarīga viņa pastāvējusi un vēl pastāv šodien, dodot Latvijai likumīgas tiesības noteikt par savu nākotni. De-iure nozīmēja, ka Pasaules valstis un jo sevišķi Rietumu lielvalstis, atzina Latvijas tiesisku pastāvēšanu kaut vai Latvijas okupācijas laikā valsts galvenā vara bija Padomju savienības rokās. Tā vara tur nonāca tieši ar Padomju savienības karaspēka Latvijas okupāciju 1941. g. Ir svarīgi iegaumēt, ka arī no tā laika Latvija savu likumisko statusu nezaudēja visu okupācijas laiku, ne krievu okupācijas, ne vācu okupācijas laikos, bet 1918. g. Latvija likumīgi pastāvēja visu okupācijas laiku, viņa pastāvēja kā okupēta valsts. Tikai Austrālijas ministru prezidents Vitlams mainīja savus uzskatus un domāja, ka Latvijas okupācija ir it kā beigusies, Latvija ir it kā likumīgi Krievijas sastāvdaļa un nekad nevar būt atkal neatkarīga no Krievijas. Laimīgi, citas lielvalstis tam neticēja, un kad Vitlama iedomu Austrālijas valdība atkal atcēla, arī Vitlams pats pazaudēja savu varu. Tā kā mēs, trimdinieki, savu pilsonību nevienam neatdevām un mums to neviens arī neatņēma, mēs visu okupācijas laiku bijām 1918.g. demokrātiskās Latvijas pilsoņi, bet nebijām Latvijas PSR pilsoņi. Tieši sakarā ar to, ka Latvija bija de-iure atzīta, Latvija varēja atjaunot savu valsti uz 1918.g. Latvijas satversmes pamata un tās likumiem. Kaut padomju okupācijas laikā pār Latviju faktiski valdīja svešā vara, tā vara nebija likumīga.

Purvinskis tālāk atzīmēja, ka Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa tā laika Draudzīgo aicinājumu, šodien atceramies ne tāpēc, lai dodam grāmatas savām skolām; mūsu bibliotēku mums bija jāslēdz, jo vairs nebija neviena, kas lasīja mūsu grāmatas, bet tāpēc, ka Ulmaņa Aicinājums tautā iedvesa savas valsts mīlestību un piederību valstij. Tauta savai valstij bija pati devusi un tādēļ savu valsti piesavinājās kā savu pilsonisko īpašumu. Arī tad, tāpat kā tagad, valstī bija grūti laiki. Zeme bija kara izpostīta, valstij nebija naudas, bet tauta atrada iespēju saziedot ne tikai savām skolām, bet pat militārajām lidmašīnām un savam Brīvības piemineklim. Arī šodien Valsts prezidents aicina tautu valstij dot, ne no tās prasīt, bet šodien tauta savai valstij un saviem politiķiem vairs neuzticas un tomēr dod. Purvinskis uzsvēra, cik svarīgas bija nupat notikušās 13. Saeimas vēlēšanas ar cerībām, ka beidzot, varbūt, ievēlējām ļaudis, kuri grib Latviju celt, nevis pelt. Mūsu nākamajiem deputātiem ir mums jāpierāda ar saviem darbiem, ka viņi ir Latvijai un latviešu tautai uzticīgi, nevis lai mūs nopērk ar jaukiem vārdiem un runām. Kāpēc vēl pagāja gandrīz četri mēneši ar strīdiem: kuram nu tiks tā šokolāde un kuram būs jāiztiek ar konfektēm vien. Un visu to laiku valsts darbi un tautas labklājības uzlabošana stāvēja uz vietas, kamēr mūsu palaidņi bērniņi (vajadzēja taču būt mūsu delegāti) savā starpā strīdas? Tad kāpēc šodien jāatceras, tas Draudzīgais Aicinājums? Mēs trimdā vienmēr devām, dodam un vienmēr dosim Latvijai un neprasām, lai mums atmaksā.

Beidzamais laiks, ka arī tauta Latvijā, sāk dot un ne prasīt, lai valsts dod. Tad, kad mēs visi dosim un mīlēsim savu Latviju un savu tautu, valsts varēs zaļot un zelt. Latvijai arī tad bija grūti laiki, bet tauta saziedoja un uzcēla savu Brīvības pieminekli. Varam to izdarīt arī tagad, tikai vajag ticību un Latvijas mīlestību. To mīlestību tauta rādīja, stāvot un salstot uz barikādēm pirms 28 gadiem, kāpēc ne tagad? Mēs smeļamies un pierādām savu Latvijas mīlestību un mūsu vienotību tieši Dziesmu un Deju svētkos. Kāpēc ne pēc tiem? Tieši tāpēc mums ir jāatceras abi vēsturiskie gadījumi, lai mums liktu atjēgties par to, kas esam un kas mums ir svarīgs mūsu valsts nākotnei.

Pēc svētku runas mielojāmies pie dažnedažādiem gardumiem, ko Latviešu Biedrības dāmas mums bija sagādājušas; tur nu bija gan dažādas maizītes, gan zivtiņa, oliņa, gan kūciņa. Kad vēl piedzērām klāt kafiju vai tēju un bijām labi pamielojušies, uz ekrāna parādījās Jāņa Vucēna sagādātā filmu montāža. Vispirms par tieši to laiku un kā tika panākta Latvijas de iure atzīšana, kuram sekoja Dziesmu un Deju svētku īss savilkums.

Pēc filmām kaut kā negribējās vēl doties mājās, vēl pasēdējām draugu pulkā, vēl noēdām kādu maizīti un iedzērām otru krūzi kafijas un tikai tad devāmies mājās, lai drīz vien atkal satiktos un veiktu vēl kādu darbiņu mūsu mīļajai Latvijai. Paldies visiem darītājiem un klausītājiem, un nāksim atkal un uzturēsim mūsu, tomēr trimdinieku, kopību.

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com