Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kad PIETIEK?

Vītolu fonds par ziedošanu

Laikraksts Latvietis Nr. 534, 2019. g. 7. febr.
Vita Diķe -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
VitoluFonds

Šī gada 2. janvārī sākas mans septiņpadsmitais darba gads Vītolu fondā. Kopā ar ziedotājiem ir padarīts daudz – šo gadu laikā augstāko izglītību ieguvuši un par labiem speciālistiem katrs savā jomā kļuvuši vairāk nekā 3414 jaunieši. Ja nebūtu bijis Vītolu fonda ziedotāju atbalsta, daudzi no viņiem, iespējams, strādātu pavisam vienkāršu darbu vai arī būtu papildinājuši no Latvijas aizbraukušo skaitu. Ar Vītolu fonda stipendiju palīdzību iegūtā izglītība jaunajiem speciālistiem ļauj veiksmīgi iekļauties darba tirgū tepat Latvijā, savā Tēvzemē, un lielākā daļa no viņiem šo gadu laikā ir sasnieguši izcilus panākumus katrs savā jomā, un tas ir likumsakarīgi, jo stipendija allaž tikusi piešķirta īpaši talantīgiem un spējīgiem jauniešiem – tiem, kuri bez šī atbalsta studijas materiālu apstākļu dēļ uzsākt nebūtu varējuši.

Diemžēl šādu jauniešu Latvijā vēl joprojām ir daudz, tāpēc pagājušais gads Vītolu fondā, pateicoties vairāk nekā 200 ziedotāju labajai gribai, vērtējams kā izcils, jo stipendijas varējām piešķirt visiem tiem, kuri palīdzību lūdza un kuriem tā bija nepieciešama. Fonds allaž ir lepojies ar saviem ziedotājiem un priecājies par viņu sniegto atbalstu, atspoguļojot sasniegumus un izsakot pateicību laikrakstos par ieinteresētību Latvijas jauniešu likteņos. Neskatoties uz ziedoto summu, fonds ir pateicīgs par katru atbalstu, tāpēc allaž ik labā ziņa tiek atspoguļota medijos, jo īpaši tad, ja ziedojums bijis testamentārs novēlējums, un ziedotājam pašam izteikt pateicību vairs nav iespējams. Kā gan citādi godināt šos labās gribas cilvēkus, kā pateikt PALDIES par palīdzību īstenot Vītolu fonda mērķi?

Ik gadu fondam pievienojas jauni ziedotāji, dibinot savas stipendijas – gan sāpju brīžos, godinot mūžībā aizgājušos tuviniekus, gan jubilejās (piem., Jāņa Andersona, Jāņa Luca, Māra Slokenberga, Vairas Vīķes-Freibergas jubilejas stipendijas), gan tāpēc, ka ir apjausts, ka šis ir pats stabilākais ieguldījums Latvijas nākotnē. Vītolu fonds ir saņēmis arī 27 testamentāros novēlējumus; arī tie liecina par vēlmi ieguldīt līdzekļus tautas garīgā potenciāla vairošanā. Šobrīd neaizskaramajā kapitālā ir ieguldīti vairāk nekā 6 miljoni eiro, no kuriem stipendijās izmaksājam tikai noguldīto procentu augļus. Tās ir 92 stipendijas, tādēļ ik gadu 1. janvārī sākam savu darbu no jauna, lai savāktu atlikušo stipendiju skaitu. Svarīgi ir nevis īsā laikā iztērēt to, kas ieguldīts, bet ik gadu strādāt, lai pēc iespējas vairāk varētu piešķirt gada stipendijas. Tikai tad, ja pietrūkst (un diemžēl pietrūkst arvien vairāk, jo sociālā situācija neuzlabojas), varam jauniešiem palīdzēt, tērējot testamentāro ziedojumu.

Šajā mācību gadā tiek maksātas 712 stipendijas, no tām 62 ir Gunāra Šterna piemiņas fonda stipendijas, pārējās – mūsu ziedotāju kopīgais darbs, jo, neskatoties uz saņemto ievērojamo ziedojumu, pagājušā gadā visi Latvijas uzņēmumi turpināja atbalstīt Latvijas jauniešus. Piemēram, Arnis un Jānis Apsīši (SIA Kurekss un SIA Apsīte) nodrošina 38 stipendijas, ziedojot ik gadu 60 000 EUR, Vaira Vīķe-Freiberga sava jubilejā dibināja stipendiju bāreņiem un aicina viesus dāvanu vietā ziedot šai stipendijai, Leču ģimene no Ozolniekiem ik gadu ziedo 2000 EUR sava novada vidusskolēnu stipendijām, bet Jauno gadu jau 13. reizi kā pirmais aizsāka Jānis Andersons, noslēdzot ziedojuma līgumu Nr.1. Aizvadītajā gadā tika saņemts arī ievērojams ziedojums – Gunāra Šterna testamentārais novēlējums – neviens no mūsu Latvijas esošiem ziedotājiem nepārtrauca ziedot savām dibinātajām stipendijām, jo novērtēja fonda godīgumu un arī mērķi – stipendiju veidā palīdzēt spējīgiem, centīgiem, maznodrošinātiem jauniešiem studēt Latvijas augstskolās.

Vītolu fonds ir ļoti gandarīts, ka tieši Latvijas uzņēmēji un privātpersonas ar saviem ziedojumiem šobrīd palīdz izglītoties 312 jauniešiem. Piemēram, uzņēmums BYKO-LAT ziedo jau no fonda dibināšanas, sākot sadarbību ar vienu stipendiju, šobrīd – 10 stipendijas ik gadu. Arī SEB banka ik gadus atbalsta 14 studentus, SIA Saules aptieka – 10, bet ERGO palīdz iegūt izglītību 15 bez vecāku gādības palikušiem jauniešiem. Īpaši liels ir prieks par bijušajiem stipendiātiem, kuri dzīvē īsteno Vītolu fonda devīzi: Ar izglītību dzīvē sasniegt tādu līmeni, lai nākotnē varētu palīdzēt citiem; pieci no viņiem jau ir dibinājuši savas stipendijas. Savukārt Edgars Poļanskis ziedojis 5000 EUR stipendijai savas skolas jauniešiem, bet vairāki simti bijušo stipendiātu ik gadus ziedo Draugu stipendijai, tādējādi radot iespēju izmaksāt 21 Draugu stipendijas. Bet pagājušā gada martā uzņēmuma One Baltics vadītāji Ingus Diķis un Mārtiņš Šķiņķis, izlasot kandidātu smagos dzīvesstāstus, vēlējās atbalstīt jauniešus, kuri dzīvo nabadzībā un nespēj nodrošināt pat savas ikdienas vajadzības; tā tika dibināta SOS stipendija, kuru saņēmuši jau seši talantīgi jaunieši, kuri bez šī atbalsta, iespējams, nebūtu pat beiguši vidusskolu. Ir prieks, ka šo ideju patlaban atbalsta jau vairāki citi uzņēmēji, jo nabadzīgu jauniešu Latvijā diemžēl vēl ir ļoti, ļoti daudz.

Kaut arī kopumā aizvadītais gads vērtējams kā izcils, tomēr skumdina, ka vairākas organizācijas ārpus Latvijas sadarbību dažādu iemeslu dēļ neturpina, lai gan kādreiz palīdzējušas studēt pat 80 jauniešiem. Protams, stipendiju skaita samazināšanai ir dažādi iemesli, taču kļūdains ir izskanējušais apgalvojums, ka ziedot vairs nav nepieciešamības, jo, pateicoties Gunāra Šterna ievērojamajam ziedojumam, Vītolu fondam šobrīd līdzekļu pietiek. Nenoliedzami, tas ir būtisks ieguldījums, taču, ja to iztērētu īsā laika periodā, tā būtu slikta un nemākulīga līdzekļu pārvaldīšana. Patlaban fonds no šīs summas izmanto tikai tik, cik pietrūkst stipendijas, lai atbalstītu tos jauniešus, kam palīdzība patiešām nepieciešama. Šajā mācību gadā pateicoties vairāk nekā 200 ziedotāju atbalstam, stipendijās tiek izmaksāts vairāk nekā 1,2 miljoni euro.

Vītolu fonds turpina strādāt un vākt ziedojumus, un vai ik mēnesi ziedotāju pulkam pievienojas kāds, kurš vēlas ieguldīt Latvijas nākotnē –jauniešos, kuri iegūs izglītību un paliks savā zemē, lai ar savu darbu un zināšanām darītu to bagātu un laimīgu. Kamēr vien Latvijā dzīvos jaunieši, kuriem palīdzība būs nepieciešama, Vītolu fonds darbosies, jo mērķa apziņa – redzēt savu tautu gara gaismas alkstošu un izglītotu – nekad neļaus teikt PIETIEK. Izglītošanās ir ilgtermiņa process, jo īpaši veselas tautas garīgā līmeņa saglabāšana, un uz to nekad nevarēs attiecināt vārdu PIETIEK. Arī šobrīd Latvijā dzimst bērni, varbūt mazāk nekā mēs vēlētos, taču viņi gribēs izglītoties arī tad, ja Liktenis viņiem būs dāvājis spējas, bet nebūs sniedzis iespējas. Arī tad, ja viņiem būs nācies piedzimt nevis materiāli nodrošinātā ģimenē galvaspilsētā, bet Nautrēnos vai Gaigalavā, Nīcā vai Rencēnos, vai jebkur citur, kur pašu un vecāku iespējas un dzīves apstākļi ne vienmēr mūsu valstī spēj nodrošināt iespējas iegūt augstāko izglītību. Esam pārliecināti, ka tauta var attīstīties, pilnveidoties un pastāvēt tikai tad, ja uz tās izaugsmi neattiecina vārdu PIETIEK, vienlaikus – uz talantīgu bērnu un jauniešu nākotnes iespējām. Un arī uz pašas Latvijas nākotni...

Savulaik Vītolu fonda dibinātājs Vilis Vītols teicis: Ja dosim izglītību talantīgiem jauniešiem, tad viņiem klāsies labāk, viņu ģimenēm klāsies labāk, valsts saņems vairāk nodokļos un mums visiem ies labāk. Tāpēc Vītolu fonds savu darbu turpina un ir pateicīgs ikkatram ziedotājam, kurš fonda mērķi ir padarījis par savējo, jo atbalsts ne vienmēr mērojams ieguldīto līdzekļu lielumā. Daudz būtiskāka ir apziņa, ka katrs ziedojums – tas ir ķieģelis Latvijas nākotnes ēkā, kura nākamajā simtgadē mums kopīgi ceļama.

Vita Diķe
Vītolu fonda valdes priekšsēdētāja
22.01.2019.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com