Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Eduards Vītols. Zināmais un nezināmais.“

Izstāde Jūrmalā

Laikraksts Latvietis Nr. 534, 2019. g. 7. febr.
Aina Gailīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Skats no izstādes. Eduards Vītols „Papardes zieds“. 20. gs.20 .gadi. Papīrs, pastelis ,tempera. 62x80 cm. No galerijas „Jēkabs“ kolekcijas. FOTO Aina Gailīte.

Muzikologs Mikus Čeže un izstādes kuratore Ingrīda Burāne. FOTO Aina Gailīte.

Izstādes kuratore Ingrīda Burāne. FOTO Aina Gailīte.

Jūrmala ar priežu smaržu un jūras zilumu ir piesaistījusi daudzus jo daudzus, arī māksliniekus. Dzintaros savulaik ir dzīvojis gleznotājs un Rīgas opernama pirmais scenogrāfs Eduards Vītols (1877.5.XI – 1954.7.I). Pagājušā gada vasarā pie viņa mājas tika atklāta piemiņas plāksne, bet šogad no 10. janvāra līdz 10. februārim Jūrmalas pilsētas muzejā izstāde Eduards Vītols. Zināmais un nezināmais. Atklāšanas dienā interesentu bija ļoti daudz, jo muzejā vienlaicīgi atklāja trīs izstādes. Eduarda Vītola darbu izstādes iekārtojuma savdabībai jāpateicas scenogrāfam Ivaram Novikam, bet izstādes kuratore ir mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.

Es ierados stundu pirms izstādes atklāšanas, kad vēl nebija iedegtas lielās gaismas. Ēnā uz muzeja interjera mēbeles, ļoti līdzīga baznīcas solam, sēdēja gandrīz vai neatpazīstams Ivars Noviks. Man neticami laimējās, mākslinieks man visu izstāstīja, parādīja, kam pievērst uzmanību, parādīja kādas pogas spiest, lai Operas skatuvē mainītos dekorācijas un kā iekustināt baletdejotājus. Operas skatuve ir ļoti veiksmīgs izstādes eksponāts, aizlienēts, šķiet no Teātra muzeja; tā ir liela, melnbalta fotogrāfija, domājams fotografēta no beletāžas starpbrīža laikā; skatītājos redzami vairāki pazīstami mākslinieki. Izstādē akcentēta tieši scenogrāfija, dažādu iestudējumu dekorāciju meti un skices ar oriģinālām autora atzīmēm, melnbaltas fotogrāfijas, operu afišas, arī gleznas un akvareļi.

Rīgas Operā vēl šobaltdien tiek izmantotas Eduarda Vītola zīmētās dekorācijas Dž. Pučīnī operas Madame Butterfly 1925. gada 5. janvāra pirmizrādei. No minētā materiāla zinātājs var daudz ko izsecināt un par to interesentu pulciņš 3. februāra Pēcpusdienas sarunās muzejā ar izstādes kuratori Ingrīdu Burāni un muzikologu Miku Čeži varēja pārliecināties. Tas bija ļoti interesants un izglītojošs pasākums. Es baudīju šo divu speciālistu, mākslas zinātnieces Ingrīdas Burānes un muzikologa Mikus Čežes sarunu. Cik ļoti uzmanīgi viņi viens otrā ieklausījās, lai ar nākamo teikumu vītu pavedienu arvien straujāk; kā izteica savu domu, lai otrs to varētu papildināt citā gaismā. Tā bija bauda! Viņu saruna aizveda klausītājus pie 1918. gada 9. novembra operas Jevgeņijs Oņegins afišas, kurā par scenogrāfiju bija rakstīts: „2., 4. un 7. aina E. Vītols; 5. un 6. aina J. Kuga“. Izraisa apbrīnu tas, kā šie abi mākslinieki varēja radīt vienotu izrādes tēlu. Sarunā tika izspriesti reālie apstākļi un nepieciešamība šādai sadarbībai. Katras fotogrāfijas apspriešana izraisīja īstu informācijas lavīnu. Varu tikai pateikties izstādes organizatoriem un sevišķi Vītolu dzimtas pārstāvei, Leļļu teātra aktrisei Dacei Vītolai, par iespēju tik daudz uzzināt par latviešu mākslinieku, kuram publicitāte nebija galvenais viņa darbā, arī tāpēc mēs tik maz par viņu zinām. Eduarda Vītola akvareļu izstāde bija skatāma viņa dzimtajā pusē Limbažos, tagad scenogrāfija Jūrmalā. Iespējams, ka vēl citām mākslinieka radošajām izpausmēm būs veltīta vēl viena izstāde, to rādīs laiks.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“

Skat arī LL504; http://www.laikraksts.com/raksti/8028



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com