Mūsu Ziemassvētki

1918. gada Ziemassvētkos, tikai pirms mēneša bija dibināta neatkarīga Latvijas republika, taču svētki Rīgā tika svinēti neskaidrās nākotnes nojautās. Jau 25. decembrī kļuva skaidrs, ka vācu armija mūsu galvaspilsētu atdos boļševikiem. Jau janvārī Latvijas pagaidu valdības vienīgā darba un dzīves telpa bija tvaikonis Saratov Liepājas ostas reidā. Pirmā pasaules kara laikā bēgļu gaitās bija devušies aptuveni 570 tūkstoši mūsu iedzīvotāju. Latviju izpostīja, lauki palika neapsēti.

1928. gada decembrī neatkarīgās valsts desmitajos Ziemassvētkos lielākā daļa bēgļu bija atgriezušies. Nesen uzsāktā agrārā reforma daudziem neatkarības cīņu dalībniekiem deva iespēju svinēt svētvakaru uz sava īpašuma zemes, daļai par pirmo mājvietu vēl kalpoja zemnīcas. Greču ciematā pie Nirzas uz austrumiem no Ludzas turienes igauņu kolonijas bērniem labvēļi no Igaunijas bija atsūtījuši Ziemassvētku dāvanas.

1938. gada Ziemassvētkos izrotātā Latvija daudziem droši vien atstājusi visnostaļģiskākās atmiņas. Zvanīja baznīcu zvani, ieskandinot svētvakara dievkalpojumus. Tikai pēc deviņiem mēnešiem Vācija un PSRS iebruka Polijā, savukārt novembra beigās sākās karadarbība Somijā. 1938. gadā dzejnieks Edvarts Virza saņēma Tēvzemes balvu par poēmu Straumēni. Pēc Latvijas okupācijas līdz pat 1988. gadam Edvartu Virzu bija aizliegts pieminēt, un darbus neizdeva, un vēl tagad ir maz to, kuri atceras, ka šogad Trešajos Ziemassvētkos viņam palika 135 gadi.

1948. gadā Vācijas bēgļu nometnēs Latviešu Centrālās komitejas Mākslas aģentūra bija apzinājusi bēgļu radošo potenciālu, konstatējot, ka bēgļu gaitās devušies 750 mākslinieki (142 gleznotāji, tēlnieki, grafiķi, 143 aktieri un režisori utt.), kā arī 174 rakstnieki un žurnālisti. Tikai vienu gadu pēc kara beigām nometnēs jau bija ierīkoti vairāki grāmatu apgādi, uz svētkiem izdeva daudzas grāmatas, starp kurām arī tautasdziesmu krājumu Ziemassvētki sabraukuši. Okupētajā Latvijā Ziemassvētkus pieminēja vien klusi, ģimenes lokā.

1958. gada Ziemassvētkos liela daļa deportēto bija jau atgriezušies no Sibīrijas. Ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrētu bija noteikts, ka specnometinājuma ierobežojumu atcelšana nenozīmē tā īpašuma atdošanu, kas tika konfiscēts izsūtīšanas laikā, un līdz ar to nav tiesību atgriezties tajā vietā, no kurienes cilvēki tika izsūtīti. Lidija Lasmane-Doroņina atceras: „Apcietinājumā tā pa īstam svinējām arī Ziemassvētkus. Mums nebija ne vitrīnu, ne dārgu dāvanu, mēs izjutām šos svētkus, kādiem tiem jābūt – lai Kristus piedzimst sirdī. Mums bija alumīnija krūzītes, karote. Dakšas un naži nebija. Mēs sataupījām ēdienu no savas pārtikas devas. Eglīti mums neatļāva, bet mums bija tāda zaļa lupata, man liekas, tā bija zeķe. Mēs to uzmaucām uz pagales un sagriezām strēmelītēs – it kā eglīte. Un smuki izskatījās! Dzērām tēju no savām alumīnija krūzēm, mums bija Bībele. Tie Ziemassvētki bija ļoti jauki.“

Pavisam klusi Ziemassvētki bija 1968. gadā pēc Padomju Savienības iebrukuma Čehoslovākijā. Man šos Ziemassvētkus ir visgrūtāk iztēloties. Īsais Hruščova laika atkusnis sen bija beidzies, un padomju Latvijas iedzīvotājiem bija atņemta vīzija par kādu nebūt sociālismu ar cilvēcīgu seju.

1978. gada Ziemassvētkus jau atceros pati. Tie bija ļoti īsti un skaisti svētki – kopā ar mūsu katoļticīgajiem kaimiņiem Jūrmalā. Mums bija gan Ziemassvētku lūgšana, gan vecītis, gan dziesmas. Bet logu tumšie aizkari bija cieši aizvērti.

1988. gadā atgriezās īstie Ziemassvētki Latvijā. Pirms dažiem mēnešiem bija dibināta Latvijas Tautas fronte, un baznīcas bija pārpildītas. Mākslinieka Kurta Fridrihsona sieva Zenta paciņā no dzejnieces Astrīdes Ivaskas Amerikā saņēma cukuru un garšvielas, lai varētu izcept piparkūkas. Veikalos neko nevarēja nopirkt.

Pēc 1998. gada Ziemassvētkiem minimālā alga Latvijā tika palielināta – no 38 līdz 42 latiem (59 eiro 76 centi). Benzīna cena tai laikā bija 31 santīms par litru (44 centi). Zeme Ziemassvētku vakarā bija bez sniega.

Neilgi pirms 2008. gada Ziemassvētkiem valsts pārņēma Parex banku un tā saucamajiem treknajiem gadiem pienāca gals. Emigrācijas vilnis jau bija sācis velties, taču tobrīd vēl neviens pat sapņos neredzēja, ka savu dzimteni pametīs ap 300 tūkstošiem iedzīvotāju, kuru bērniem vēlāk latviski mācīs 56 svētdienas skoliņās pasaulē.

2018. gada valsts simtgades Ziemassvētku laiks ir sācies. Latvijā valda miers. Jau kopš 14. gadsimta Somijas pilsētā Turku, katedrāles zvaniem zvanot divpadsmit reižu, tiek pasludināts Ziemassvētku miera sākums: „...pret to, kurš pārkāps šo pasludināto Ziemassvētku mieru ar nelikumīgu vai nepiemērotu uzvedību, tiks piemērots sods, atbilstoši likumā paredzētajai kārtībai...“

2018. gada Ziemassvētkos pasaulē var saskaitīt vairāk nekā 40 aktīvas karadarbības skartas valstis.

Diāna Jance
Laikrakstam „Latvietis“

Pirmpublicējums (saīsināts) publicēts „Latvijas Avīzes“ – „Kultūrzīmēs“ 19.12.2018.