Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„KARA DABA“ – „WAR SUM UP“

Austrālijas pirmatskaņojums Latvijas Radio Kora izpildījumā

Laikraksts Latvietis Nr. 524, 2018. g. 16. nov.
Marija Perejma -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Skats no izrādes. FOTO Publicitātes foto.

Marija Perejma un diriģents Sigvards Kļava. FOTO Lisa Perejma.

No kreisās: Ieva Ezeriete, Marija Perejma. FOTO Lisa Perejma.

Siltajā 5. novembra vakarā Festivāla centrā apmeklējām Adelaides OzAsia festivāla Kara daba izrādi. Dažas nedēļas pirms festivāla publiskā transporta busiņš, kas bija apgleznots ar lielu War Sum Up plakātu un Latvijas Radio Kora vārdu, vizināja kundes pa pilsētas un apkārtējā rajona ielām. Jauks moments acīm.

Kara daba izveidojās ar trīs valstu sadarbībā, kuras pasaules pirmatskaņojums notika 2011. gada septembrī Rīgā. Japāņu teksts ir pamatots uz Noh teātra principiem, savijot liriku, lēnas kustības, drāmu, kostīma bagātību ar tēmu, kas ir vai nu vēsturiska, leģendāras vai laikmetīgas ar mistisku piedevu.

Dānijas vizuālā koncepcija un kostīmu dizains bija totāli aizraujošs. Digitālā grafika bija estētiska un acīm tīkama. Kostīmi, kas bija stilizēti un gaumīgi savā vienkāršībā, bija pelēkos toņos, skatā atdarinot, manās acīs, tautas samuraju, un tās Hotel Pro Forma kompānija ir pasaules pazīstama izveidojot laikmetīgās jaunveida izrādes. Latvijas loma bija dziesmu izpildījums, un balsis 12 koristu sastāvā bija skaidras kā Alpu gaiss. Mūziku komponēja Latvijas Santa Ratniece kopā ar francūzi Gilbetu Nouno un Anglijas populāro mākslas grupu The Irrepressibles.

Sadarbība ar Japānu nav sveša, un arī šīgada Dziesmu Svētkos viens no diviem uzlūgtiem viesu koriem bija Japānas 44 koristu vienība Gaisma, kas kopā ar diriģenti Tako Sato piedalījās Noslēguma Kopkora koncertā.

Laikmetīgā opera 80 minūtes bez starpbrīža, kur senais formāts satikās ar jaunu izpildījumu, spēja parādīt izsmeļošo kara tematu ar dziļi raksturīgām īpašībām. Skatuves iekārta bija vienkārša, bet efektīga, izmantojot divstāvu platformas.

Stāstītāja un kara iesācēja – Ieva Ezeriete – tekstu cieši savija kā mūsu tautietes matu bizi. Galvenās trīs lomas izpildīja Aigars Reinis – zaldāts, kurš atgriezās mājās garīgi traumēts, Gundars Dziļums – cīnītājs, kurš zaudēja dzīvību, bet turpināja cīnīties, lai tiktu mūžības pasaulē un Ilze Bērziņa – spiegs, kuru saņēma gūstā un, lai atbrīvotos, bija jāpārmācās cīņas mākslu. Visas lomas bija spēcīgas, ar labu dinamiku, katra rādot savu kara perspektīvu.

Pārējie koristi izpildīja grūtās dziesmu prasības, kur varēja apbrīnot balss spējas. Viņi arī papildināja mūzikas izpildījumu, bieži visādos veidos izmantojot papīru kā skaņas līdzekli.

Latvijas Radio koristi ielidoja dienu pirms izrādes, un viņu skatuves izturību, nostāvēt kājās visu operu, kā arī bieži noturēt sastingušās pozas, bija jāapbrīno.

Izrāde bija tehniski komplicēta, bet acīm – mielasts. Grafiski zīmējumi, ieskaitot Manga stils, peldēja acu priekšā, un krāsas izveidojās savā plūdumā. Mūzikas pavadījums pārstāvēja dažādus žanrus – gan klasisku, elektronisku, gan arī populāro un ritmisko.

Mūzikas partitūra bija ļoti precīza, reizēm atdarinot kara tankus un lidmašīnas, kur izskanēja japāņu instrumenta koto skaņas. Tā arī bija daudzveidīga, un to no orķestra bedres spējīgi vadīja Latvijas Radio kora diriģents Sigvards Kļava.

Sarunā diriģents Kļava minēja, ka ir gads kopš Kara daba tika pēdējo reizi uzvesta, kas esot bijis Nīderlandē, jo operai ir mazs sastāvs, lai dotu visiem koristiem spēju piedalīties, esot rotācijas saraksts. Uz jautājumu par laika posmu, sagatavot un iegūt operas komplicētās muzikālās zināšanas, atbilde bija, ka iestudēšanas laiks bija starp 2-3 nedēļām. Sigvards pats sevī izjūt operas kara tēmu, jo tā ir universāla, kas ir atstājusi iespaidus pagātnē un turpina tagadnē.

Stāstītāja – Ieva Ezeriete, kas ir dziedājusi Latvijas Radio Korī vairāk nekā 30 gadus, izteicās, ka izaicinājums bija valodas apgūšana un dziedāt citā toņkārtā un žanrā, kā mūzikas kastīte, ko ar roku grieza sev priekšā tanī pat laikā.

Kara daba beigās izskanēja domas pa dzīvi, likteni un kas mums ir palicis nākotnei. Tāpat kā Pandoras kastītē, pēc visām kara briesmām ir palikusi vēl viena īpašība – cerība.

Man izrāde izraisīja daudz jautājumu. Izpildījums bija vizuāli iespaidīgs un tematiski pārliecinošs. Bieži lietojot mantras formātu, man iestājās melanholiska sajūta, domājot par mūsu cilvēces stāvokli.

Visām recenzijām, kas atradās trijās avīzēs, bija viena kopīga doma – izcila izrāde.

Dienvidaustrālijas avīzē The Advertiser par izrādi rakstīja Stīvens Vitingtons (Stephen Whittington), minot: Rezultātā izrāde ir vienkārši viena no labākajiem teātra aizraujošiem vakariem, ko tu varētu kādreiz baudīt. [...] Izrāde ir galvenokārt ansambļa opera, ko izpilda Latviešu Radio koris, viens no labākajiem pasaules koriem, ar četriem lieliskiem solistiem no pašu rindām, īpaši Ieva Ezeriete, kas kā Stāstītāja bija superīga...[...] Rezultāts ir totāli saistošs un dziedāšana dižena.

Adelaides patstāvīgā tīmekļa avīze Indaily piemin: „Ar operas bagātiem vokāliem „War Sum Up“ parāda potenciālās iespējas laikmetīgai skatuves mākslai.[...] Lieliskā mūzika ir tas sudraba diegs, kas savij izrādi. Vokālais spēks lido...“

No Austrālijas laikraksta The Australian, Graims Strāls (Graham Strahle) raksta: „Latviešu Radio Koris izpilda operu ar precizitāti un brīnišķīgo rezonansi...[...] „Stāstīstāja“ ir auditorijas acis un ausis, un to ar siltumu izdzied kora visizcilākais soprāns Ieva Ezeriete...[...] „War Sum Up“ noteikti ir viens no izaicinoši oriģinālākiem darbiem, kas pēdējos gados ir sniegts Austrālijas skatuvei.“

Marija Perejma
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com