Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kas notiek pasaulē...

Jancis stāsta kā jādzīvo

Laikraksts Latvietis Nr. 523, 2018. g. 9. nov.
Jancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Ikviens lasītājs droši vien pasmaidīs un teiks: Ko tu te domā stāstīt, mēs taču paši redzam, kas pasaulē notiek. Kaut gan es ļoti šaubos, vai jūs tiešām to redzat, man jāpiemetina, ka gribu pastāstīt, kā tas ir, skatoties caur bērna acīm. Tā kā tie gudrie cilvēki par mums vecīšiem saka tie jau bērna prātā, tad jūtos kvalificēts rakstīt kā izskatās pasaule, raugoties caur bērna acīm.

Varbūt pietiktu ar vienu vārdu – BAIGI, bet tad rakstāmais iznāktu daudz par īsu.

Vispirms gribu atbildēt uz bieži jautāto jautājumu – Kāpēc tu neesi atpakaļ dzimtenē? Ja gribu būt atklāts, tad jāatzīstas – vienkārši tādēļ, ka ja mūsu Dzimtenes valdības pēdējos 27 gados nav spējušas (vai gribējušas) nobalsot, ka tie čekas maisi ir jāatver un jādara visiem zināms, kas tur iekšā, tad manā bērna prātā tas nozīmē, ka LIELĀKĀ daļa no valdības vīriem, kas līdz šim valdījuši, nav gribējuši lai tauta dabūtu zināt, kādus vārdus un par kādiem pakalpojumiem tā čeka minējusi un maisā turējusi. Un tagad man šķiet ir daudz par vēlu. Ja jau visus 27 gadus varējām sadzīvot, tad lai stāv tie maisi kamēr sapūst.

Tātad, jādzīvo vien ārzemēs un jācer, ka nāks latviešiem labāki laiki. Mēs tos nepiedzīvosim, bet varbūt bērnu bērni pieredzēs, cik skaista ir – un var būt – Latvija. Tā kā man bērnu nav, tad man nav ko lieki pļāpāt. Dzīvo, kur ir un kā ir – un cauri.

Un ko vēl par pasauli var teikt?

Amerikāņi saka tā, un Ķīna saka citādi. Eiropa nekādi nevar iegrozīties tā, lai to varētu saukt par apvienotu. Angļi, kā jau angļi, domā, ka viņi ir kaut kas speciāls. Cilvēkēdēji sāk nākt ārā no džungļiem un grib teikt arī savu vārdu. Ziemeļpols un Dienvidpols sākot kust no abiem galiem, un drīz visas pilsētas, kas sabūvētas gar okeānu krastiem, noburbuļošot vien, kad ūdeņi tās aprīšot. Un ja jau pilsētas noburbuļos, ko tad laucinieki vieni paši darīs? Kas tad vairs pirks sviestu un paniņas? Jāburbuļo vien būs līdzi.

Mani tas viss neuztrauc. Dzīvoju starp letiņiem. Dzīvoju Aprūpes namā. Te nekas neburbuļo. Tieku aprūpēts, kā teikt – no abiem galiem. Cik tie gadiņi vēl būs palikuši, tos ceru nodzīvot vienā mierā. Ja tikai tas svars nekāptu tik traki uz augšu, tad jau varētu dzīvot vēl ilgi un dikti. Ārsts ieteic mazāk ēst. Vai bez kārtīgas paēšanas vispār ir dzīvošana? Lai viņam nebūtu lieki kreņķi, es pie ārsta vairs neeju. Svarus iesviedu mēslu kastē dzīvoju vienā mierā. Ja uznāks kādi trobeļi, teikšu, ka ārsts pie visa vainīgs.

Jancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com