Dievam un Latvijai!

Palielināt / Enlarge

Sidnejas latviešu vīru koris ar diriģenti Dainu Jaunbērziņu. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Sidnejas latviešu vīru koris ar diriģenti Dainu Jaunbērziņu, viesdiriģentu Ivaru Štubi un pianisti Ingrīdu Šakurovu. FOTO Vija Spoģe-Erdmane.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Normunds Ronis, Aldis Liepiņš, Jānis Lucis, Daina Jaunbērziņa, Ojārs Greste, Toms Mačēns. FOTO Ella Mačēna.

Ir jābūt tādai vietai,
kurā tu atnāc rūpju pilns un pēkšņi –
Sirds iesāpas no skaistuma.
Imants Ziedonis

Par šādu vietu svētdien, 14. oktobrī, izvēršas Svētā Jāņa baznīca Hombušā (Homebush), kur zem saukļa Dievam un Latvijai! izskan SLVK garīgais koncerts. Kaut diena ir neomulīgi lietaina, tā ir pulcinājusi turpat pilnu dievnamu klausītāju, kas ar savu klātbūtni apliecina vēlmi līdzdalīties šai skaistākajā no veltījumiem, ko latvietis Dievam un Latvijai var dot, proti, latviešu dziesmu.

Koncerta programmu pārskatot, šķiet nozīmīgi piezīmēt, ka latviešu garīgajā mūzikā šie divi jēdzieni – Dievs un Latvija – bieži savijas. Latvietis lūdz Dievu par savas tautas un tēvzemes labklājību. Vistiešāk to izsaka tautas lūgšana Dievs, svētī Latviju. Šī Baumaņu Kārļa (1835-1905) sacerētā dziesma pirmo reizi atskan 1. Dziesmu svētkos, 1873. gadā. Kaut dziedāta arī 1918. gada 18. novembra valsts dibināšanas aktā, par valsts himnu tā kļūst tikai 1921 gadā. Apzinoties Latvijas skarbo likteni un iznīcības draudus, kas gājuši pāri Latvijas zemei un tautai, mūsu šī gada brīvības svinības nav atslēdzamas no Dieva taisnības un žēlastības jēdziena.

Koncerta garīgajai noskaņai pamatu jau iepriekš liek Vijas Spoģes-Erdmanes gatavotā koncerta afiša, kas šobrīd, samazinātā formātā, veido programmas vāku. Dziļa simbolika attēlo koncerta jēgu. Skatām, kā pār debess juma izplesto Latvijas simtgades karogu, pretī mūžībai aizrit Lielvārdes jostas kamols – mūsu tautas senvēsturiskās esības simbols. Bez vārdiem sirds vēlējumu izsaka mākslinieces Vijas ota.

Programmas salikšanu un drukas darbus veic korists un Rituma redaktors Pēteris Kļaviņš. Programmas izpildi – Sidnejas latviešu vīru koris 24 vīru sastāvā, kora diriģente un mākslinieciskā vadītāja Daina Jaunbērziņa, viesdiriģents Ivars Štubis un kora ilggadējā pianiste Ingrīda Šakurova.

Kā koncerta nosaukums norāda, bagātā programma sadalās divās vienlīdzīgās daļās, katrā pa desmit dziesmām. Pirmā daļa ir veltīta Dieva slavas/varenības cildināšanai un lūgšanai. Otrā – dzimtenes mīlestībai.

Ar vienu izņēmumu (Bēthovena Tā debess izteic) koncerta programma sastāv no latviešu autoru skaņdarbiem. Ir dziesmas no garīgās mūzikas klasikas, ir mūsdienu komponistu skaņdarbi un dziesmas no baznīcā dziedāto korāļu repertuāra.

Cik saturā bagāta ir programma, tikpat bagāti un variēti ir dziesmu izpildījumi. Kaut pamatā visas ir kora dziesmas, ir arī dziesmas ar solo un dueta dziedājumiem. Izpildījumu dažādība iezīmē arī Ingrīdas Šakūrovas pavadījumus. Ir pavadījumi, kas izpilda savu pamatlomu un vienkārši pavada, bet ir arī tādi, kas izceļ, iekrāso un dzīvā saspēlē uztur dialogu ar kori.

Par kori pašu ir jāsaka, ka tas ir godam pelnījis un godam noturējis savu 1. pakāpes vērtējumu šī gada Simtgades Dziesmu svētku izlases skatē. Klausītāju skatam un ausij kori pavada izcila disciplīna, iepriecinoša pārliecība dziesmā un stājā, nevainojama dikcija un elpas kontrole, kas tiklab veido smalkākos frazējumus, kā dziesmas melodisko plūdumu. Varam tikai atbalsot to, ko saskatīja, saklausīja un novērtēja Dziesmu svētku žūrija. Esam lepni, ka varam SLVK saukt par mūsu kori.

Iespaidīgu sākumu koncertam piešķir kora ienākšana dievnamā. Svinīgā gājienā, pie klavieru pavadījuma Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils, vīri ienāk un ieņem vietu altāra telpā. Skaņām norimstot, dievnama klusumu šķel trīs vārdi: Dievs svētī Latviju! – vārdi, kuriem atsaucas arī klausītāji. Koncerts ir sācies.

Pirmās daļas Dieva slavas un varenības dziesmas raksturo dziedājuma spēks un vīru sirsnīgā, nedalītā atdeve dziesmai. Kā pirmo dzirdam bijušā sidnejieša, nelaiķa Jāņa Sieriņa Dievam slava (K. Eliass) viesdiriģenta Ivara Štubja vadībā. Imponē spēcīgais dziedājums un skaidrā dikcija, kas visa koncerta garumā nezūd nevienā dziesmā.

Šai daļā diriģents Ivars vēl novada Bruno Skultes Dieva varenība (K. Kundziņš) un Kārļa Šulca gaiši skanīgo Slavēts tas Kungs. Pirmajā – sevišķi skaists ir dziesmas nobeigums, kur pamazām klusinātā skanējumā izskan gari stieptais slavinājuma gala vārds – Āmen.

No pirmās daļas Dieva slavas un varenības dziesmām diriģente Daina novada Jāzepa Vītola Dievs dziesma man (C. Gellerts/tulk. J. Ērmanis) un Bēthovena Tā debess izteic (C. Gellerts). Varenais izpildījums dod godu Dievam, Bēthovenam un ne mazāk korim pašam. Dziesma izpelnās klausītāju ilgstošus aplausus.

Ja Dieva slavas dziesmas iekrāso dziedājuma spēks, tad dziedātās lūgšanās tā ir noskaņu dažādībā. No četrām, ko dzirdam, katrai lūgšanai ir sava noskaņa, sava krāsa. Visas četras novada diriģente Daina.

Kā pirmo no latviešu klasikas pūra koris atskaņo Jurjānu Andreja (1856-1922) Lūgšanu iz garīgās kantātes. Skumjais minora dziedājums apņem klausītāju kā mīksta villaine. Kam gan tuvi nebūs vārdi: Ak, Kungs un Dievs, palīdzi mums uz priekšu ar'! Skaists ir lūgšanas nobeigums ar bass/baritonu zemo dziedājumu, kas it kā māj sveicienu pareizticīgo dievkalpojuma tradīcijai. Lūgšanas izskaņai seko izjusti aplausi.

Tikpat sirsnīgi, tikpat izjusti izskan pārējās lūgšanas: Riharda Dubras 1. dziedājums no 25. Psalma, Romāna Grantovska Svētī, Kungs (R. Grantovskis) un Imanta Kalniņa dedzīgā Lūgšana ar Knuta Skujenieka vārdiem.

Grantovska lūgšanā tie atkal ir vārdi, kas kopā ar melodiju tieši šodien skar tautas dziļāko stīgu: Svētī, Kungs, šo zemi mūsu redzēt brīvu... Svētī, jo Tavi bērni esam uz apsolītās zemes šīs. Mēs eam dzirdējuši un dzīvojuši līdzi, un sveicam lūgšanu un dziesmu ar sirsnīgiem aplausiem.

Nemanot pienācis ir starpbrīdis. Garā veldzēti, ejam stiprināt miesu baznīcas zālē, kur Sv. Jāņa draudzes dāmas ir klājušas bagātu galdu mūsu spirdzināšanai. Sirsnīgs paldies dāmām par to.

Otrā daļa sastāv no dziesmām, kas apliecina latvieša mīlestību tēvzemei Latvijai. Vērienīgā izlase ir ar Dziesmu svētku apjomu. Trūkst tikai svētku estrādes un rietošās saules Mežaparka priežu ielokā. Kaut vairums ir daudzreiz dzirdētas, šīs ir dziesmas, kas atkal un atkal sauc mūs atpakaļ pie Latvijas zemes, tautas un dziesmas. Šīs ir dziesmas, kas pulcina un vieno mūs šodien, paceļot pāri ikdienas šaubām un domstarpībām.

No otrās daļas desmit dziesmām divas diriģē viesdiriģents Ivars, pārējās diriģente un mākslinieciskā vadītāja Daina. Cik vērienīga ir dziesmu izvēle, tikpat pārdomāta ir to vieta programmas norisē.

Kā pirmo dzirdam Emīla Dārziņa Pie tēvu zemes dārgās ķēries klāt (K. Šillers / atdz. Auseklis). Drošais, pārliecinošais izpildījums izskan kā aicinājums, kas gaida atbildi. Šai dziesmai sevišķi iejūtīgs un smalki pieskaņots dziesmas dinamikai ir pianistes Ingrīdas Šakurovas pavadījums.

Seko vēl divas diriģentes Dainas vadītās dziesmas: Zigmāra Liepiņa Svētī debesīs šo zemi (Kaspars Dimiters) un Atvara Sirmā Tēvzemei ar Kristīnes Bitēnas-Sirmās vārdiem. Pirmo iezīmē Oskara Štubja sirsnīgais solo dziedājums, kam klausītāji tādā pat mērā atsaucas ar izjustiem aplausiem. Otro – teksta un melodijas vijīgais savijums, kas pilnībā atbilst vārdiem Paauklē, saulīte, manu zemīti.

Nākošās divas dziesmas: Jāņa Lūsēna Karoga dziesma (Rainis) un Raimonda Paula Pacel galvu, baltā māt' (Jānis Peters) pieder diriģentam Ivaram. Niansēta dinamika un melodiskais plūdums iekrāso abas. Priekšnesuma pārliecība no jauna apliecina tautas dzīvotgribu un dzīvotspēju nākotnē.

Programmas pēdējās piecas dziesmas novada diriģente Daina. Ilzes Arnes dziesma Daugavas krastā izskan kā pateicība un sveiciens dziesmas vārdu autoram, ārstam un tautas darbiniekam Andrim Ritmanim, kas viscaur garajiem trimdas gadiem nenogurstoši strādāja, lai uzturētu dzīvu mūsu cerību brīvai Latvijai.

Seko Raimonda Tiguļa iemīļotā Lec, saulīte (Rasa Bugavičute-Pēce) un Ērika Ešenvalda Dvēseles dziesma ar Anitas Kārkliņas vārdiem. Pēdējā – solo partijas izpilda tenors Oskars Štubis un bass Toms Mačēns. Dziesma sajūsmina. Uz neatlaidīgu pieprasījumu to atkārto.

Varenā skanējumā koncerts izskan ar Raimonda Paula Manai dzimtenei (J. Peters) un Jāņa Mediņa Tev mūžam dzīvot, Latvija (V. Plūdons). Pēdējo dziesmu saņemam kājās stāvēdami. Nav cita vēlējuma, kas sniegtos pāri tam, ko izsaka dziesma pati.

Tādā pat svinīgā gājiena kā ienākot, koris atstāj dievnamu, korim un klausītājiem kopīgi dziedot Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils. Koncerts Dievam un Latvijai ir izskanējis. Iz skaistuma sāpes, kas šobrīd vieno mūs visus, izsaku sirsnīgāko paldies Sidnejas latviešu vīru korim, diriģentiem – Dainai un Ivaram un pianistei Ingrīdai par šo lielo, neaizmirstamo koncertu.

Svarīgs ziņojums

Šo koncerta aprakstu rakstot, saņēmu paziņojumu, ka maestro Edgars Račevskis ir komponējis un veltījis diriģentei Dainai Jaunbērziņai un Sidnejas latviešu vīru korim dziesmu ar nosaukumu Zeme ar Jāņa Akurātera vārdiem.

Dziesmu dziedās Latvijā, 18. novembra vīru koru dižkoncertā. Maestro Račevskis pats koncertu organizē un aicina Dainu šo, viņai un SLVK veltīto dziesmu, koncertā novadīt.

Zinu, ka visi, kas lasām un lasīsim šo ziņojumu, no sirds apsveicam un priecājamies līdzi Dainai un SLVK.

Ziņojuma piebilde vēsta, ka Daina uz koncertu Latvijā nebrauks, bet paliks ar mums šeit Sidnejā, SLB rīkotajā Valsts svētku aktā un koncertā.

Lauma Reinfelde
Laikrakstam „Latvietis“