Latvijas Universitātes 99. gadu atcere

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Linda Graudiņa, Anita Andersone, Edgars Vegners. FOTO Lija Andersone.

Palielināt / Enlarge

Raitas pārrunas pēc sarīkojuma. FOTO Linda Graudiņa.

Sestdien, 22. septembrī, Melburnas Latviešu namā pulcējās akadēmiskā saimi, kora dalībnieki un tautieši, lai piezīmēt Latvijas Universitātes dibināšanas gadadienu.

Vairāk nekā 70 uz šo sarīkojumu atnākušie iesāka atceri, nodziedāt Universitātes himnu, ko uz klavierēm pavadīja Edgars Vegners. Sarīkojuma ievad vārdus teica fil! Linda Graudiņa (korporācija Spīdola) un studenšu korporācijas kopas Melburnas seniore, citējot Kārļa Ulmaņa, Latvijas Ministru prezidenta, uzrunu 1919. g. 28. septembrī svinīgajā universitātes atklāšanas aktā: „Latvijas Augstskola mācīs audzināt dēlus un meitas tā, lai tie ar paceltu galvu atzītos, ka viņi ir Latvijas dēli un meitas.“

Latvijas Universitāte dibinātāji izvēlējās kā universitātes moto: Scientiae et patriae – Zinātnei un Tēvzemei. Moto ir ievīts Universitātes himnas vārdos „Latvijas slava- Latvijas glītums – mākslām un zinībām patvērums.“ Izglītība ir būtiska ne tikai korporācijas saimei, bet katram latvietim. Ir svarīgi, ka mēs atbalstam Latvijas Universitātes darbu – scientiae – mācīt mūsu nākamajās paaudzes – patriae – Latvijas dēli un meitas.

Pēc ievadu tika nodziedāta Latvijas valsts himnu Dievs, svētī Latviju!

Sekoja Anitas Andersones, korp! Imeria filistres un pazīstamas sabiedrības darbinieces uzruna DZIEDOT MŪŽU DZĪVOJAM: Kora tradīcija Austrālijā un lāpas nodošana turpmākajām paaudzēm. Anita sagatavojusi ne tikai referātu savos vārdos bet arī multimedija prezentāciju ar ierakstiem no kora ekspertiem Ivara Cinkusa, Ginta Ceplenieka, kā arī no pazīstamiem melburniešiem – Arņa Grosa, Roberta un Sandras Birzēm.

Vīru koris Veseris un koris Daina, Edgara Vegnere B.A., Dip.Ed., M.Ed vadībā, papildināja aktu ar muzikāliem priekšnesumiem. Kora izpildījumā skanēja dziesmas: Brīvība (A. Eglīts / Ē. Ešenvalds), Tas vārds (Aspazija / R. Brože) un Birzēm rotāts (K. Jēkabsons / V. Dārziņš).

Pēc koncerta fil! Linda Graudiņa pateicās akadēmiskās runas teicējai, kora dalībniekiem un Edgara Vegneram, kā arī tehniskajam vadītājam Jānim Kārkliņam un referentes palīdzei, Lijai Andersonei. Sarīkojuma noslēgumā Fil! Gita Pūpēdes, Spīdola, vadībā tika nodziedāta studentu himna Gaudeamus.

Visi tika laipni lūgti pēc sarīkojuma baudīt raitas pārrunas ar atspirdzinājumiem, sieru, uzkodām un svētku kliņģeri.

Melburnas latviešu akadēmiskā saime rīkoja Universitātes atceri. Pateicību fil! Jurim Drēziņam, korp! Selonija un K!K!M! seniors un Melburnas korp! Spīdolas kopai.

fil! Linda Graudiņa
Laikrakstam „Latvietis“

Dziedot mūžu dzīvojam!

Kora tradīcija Austrālijā un lāpas nodošana turpmākajām paaudzēm.

Kaut Anita Andersone pēc profesijas ir juriste, viņas sirds profesija ir vienmēr bijusi saistīta ar Latviju un latviešu sabiedrības uzturēšanu Austrālijā. Augusi latviešu ģimenē, latviskā vidē. Otrās paaudzes latviete. Latvijas pilsone. Kas attiecas uz dziesmotu audzināšanu, iepazinusies ar daudzbalsīgu dziedāšanu kā bērns Sprīdīšu bērnu vasaras nometnes dibinātajā Sprīdīšu meiteņu ansamblī. Dziedājusi Gunāra Nāgela dibinātajā etnogrāfiskās mūzikas ansamblī Mēmais, Melburnas jauktā korī Rota, Austrālijas apvienotā korī Atbalsis un beidzamos 5 gadus Melburnas jauktajā korī Daina. Piedalījusies vairākās Kultūras dienās un trīs Latvijas Dziesmu svētku Noslēguma koncertos. Beidzamajos 10 gados, kopš viņai uzticēja Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienu vadīšanu, Anita kora tradīcijas uzturēšanai Austrālijā pievērsusi īpašu vērību un piestrādājusi to stiprināšanas procesā ar skatu uz pēctecību, tradīcijas nodrošināšanu nākotnē. Anita uzsvēra, ka viņas LU svētku uzruna nav zinātniska pētījuma rezultāts, bet skatījums caur savas personīgās pieredzes prizmu.

Tika aplūkotas tēmas par kora tradīcijas nepieciešamību kultūras mantojuma saglabāšanā un tās nodrošināšanā nākotnē, no sekojošiem aspektiem: kora tradīcijas nozīme; Latvijas Dziesmu svētku nozīme; kora tradīcijas pirmsākumi Austrālijā; Kultūras dienas un kora tradīcijas uzturēšana gadu gaitā; paaudžu maiņa – jauni meklējumi; kopīgs ceļš ar Latviju un kora tradīcijas nākotnes nodrošināšana Austrālijā.

Savu stāstījumu veidojot, Anita griezās pie vairākiem ilggadīgiem koru vadītājiem, diriģentiem un koristiem no Austrālijas un Latvijas. Daļu domu izklāstījumu Anita bija uzfilmējusi šovasar Latvijā, citus saņēmusi rakstiskā veidā. Sniegumā tika izmantoti arī vairāki fotoattēli, ieskaitot bildes no pirmajiem Latvijas Dziesmu svētkiem, no agrākiem Kultūras dienu kopkora koncertiem, no patreizējiem Austrālijas koriem un Kultūras dienu koncertiem, no Vasaras vidusskolas dziedošās saimes un no neseniem diriģēšanas kursiem.

Kopumā varēja secināt, ka otrā paaudze ir pārmantojusi kora tradīcijas būtisko vērtību latviešu kultūras dzīvē un teicami to uztur, un ka arī trešā paaudze veidojās ar līdzīgu interesi un atbildības sajūtu. Bija skaidrs, ka latviska ģimenes vide un latviska audzināšana šajā jomā ir būtiskas, un tika uzsvērta Annas Ziedares Vasaras vidusskolas nozīmīgā loma jaunatnes muzikālajā audzināšanā. Lai izveidotu pēctecību, svarīgi tika uzskatīts, ka jārod iespējas jauniešiem piedalīties mūzikas pasākumu izveidošanā un uzticēt viņiem atbildību. Stāstījumiem cauri vijas būtiskā nozīme saskarsmei un sadarbībai ar Latvijas koriem un mūziķiem. Bez šaubām, sadarbība ar Latvijas profesionāliem mūziķiem, kā arī piedalīšanās Dziesmu svētkos, ir koristiem un mūziķiem veicinājusi interesi un izaugsmi.

Ar saviem ieskatiem par koru dzīvi un tās attīstību Austrālijā varēja noklausīties divu Latvijas Dziesmu svētku virsdiriģentu uzskatus – no ilggadīgā Austrālijas koristu dziesmu drauga Ivara Cinkusa un jauniegūtā koru labvēļa Ginta Ceplenieka.

Ivars Cinkuss bija novērojis, ka desmit gados, starp viņa pirmā Kultūras dienu apciemojuma 2002. gadā un otrā – 2012. gadā, koru dzīve bija „...diezgan nomainījusies... Bija ienākusi jaunā paaudze – dziedātāju vecums bija mainījies...“ Ivars nezināja, kas to starplaikā bija ietekmējis, bet secināja, ka bija attīstījies „progresīvāk un jaunāk domājošs muzicēšanas modelis.“ No šī laika (2012. gada beigām), caur Melburnas koru saimi, ar Sandras un Roberta Birzes iesaistīšanos, veidojusies cieša sadarbība ar Ivaru Cinkusu, kopīgi piestrādājot pie koru izaugsmes, gan jaunas diriģentu paaudzes iedibināšanas. Turklāt Ivars beidzamajās Kultūras dienās Melburnā 2016. gadā bija mākslinieciskais līdzvadītājs diviem sarīkojumiem – Kopkora koncertam un Pagānu gadagrāmatai.

Gints Ceplenieks, kurš iepazinās ar Austrālijas latviešu koristu saimi tikai pērn novembrī, koristus gatavojot šī gada Dziesmu svētku Noslēguma koncertam un kora skatēm, savukārt izteica vislielāko izbrīni par kora tradīcijas uzturētāju ilggadīgo pašaizliedzīgo, brīvprātīgo darbu un uzsvēra, cik svarīgi ir turpināt dziesmoto ceļu kopā ar Latviju, piesaistot jauno paaudzi.

Patīkama sagadīšanās, ka abi diriģenti viesosies Austrālijā šī gada beigās Kultūras dienās Adelaidē – Ivars Cinkuss ar savu vīru kori Gaudeamus un Gints Ceplenieks, piedaloties KD ietvaros rīkotajā skolotāju konferencē un pēc tam vadot Vasaras vidusskolā kora nodarbības.

Stāstījumā tika uzsvērta kora tradīcijas uzturēšanas plašākā ietekme Austrālijas latviešu kopienas mūzikas dzīvē. Starp pieminētajiem piemēriem bija Arņa Grosa, bijušā melburnieša, tagadējā rīdzinieka pieredze. Arņa video stāstījumā tika atspoguļota viņa kora tradīcijas apgūšanu Austrālijā un, pārceļoties uz Latviju, apraksts par to, kādas bija pavērušās kora dziedāšanas iespējas, par kurām viņš nebūtu nekad iedomājies. Ierakstu Arnis papildināja ar foto attēliem no daudzveidīgajām uzstāšanās iespējām, kas piedzīvotas Latvijā, dziedot prestižajā vīru korī Gaudeamus. Tika rādīts arī izvilkums no Melburnas vīru kora Veseris, dziedot Latvijas koklētājas Laimas Jansones koncertā, Laimas un vietējo koristu/mūziķu pavadījumā šī gada martā Melburnas Latviešu namā. Priekšnesums izveidojās tikai pāris dienu iepriekš, kad koklētāja apmeklēja kora mēģinājumu, kurā notika spontāna muzikāla sadarbība, kas Latvijas mūziķei pašai bija skaists piedzīvojums, it īpaši, jo viņa iepriekš nekad nebija saspēlējusi ar vīru kori.

Bija iespēja noklausīties vēl Adelaides jauktā kora Dziesmu laivas un Annas Ziedares Vasaras vidusskolas ilggadīgās vadītājas Lilitas Daenke un Dainas un Vesera koru dvēselēm Robertu un Sandras Birzes stāstījumus, kuri pārsedza vairākas tēmas, tostarp kora tradīcijas nozīmi, jauniešu piesaisti, pēctecību, Vasaras vidusskolas lomu, Dziesmu svētku un Kultūras dienu nozīmi un nepieciešamību uzturēt sadarbības saites ar Latvijas koriem un diriģentiem.

Ar saviem uzskatiem par kora tradīcijas nozīmi un tās uzturēšanu rakstiski dalījās vēl Latvijas Kultūras ministre Dace Melbārde, Sidnejas latviešu vīru kora ilggadējā vadītāja Daina Jaunbērziņa un Austrālijas apvienotā kora Atbalsis dibinātāja Marija Perejma. Jauniešu viedokli sniedza Melburnas koriste Jāna Andersone.

Kultūras ministre savā vēstījumā, kas veltīts Latvijas Universitātes dibināšanas atceres svētku Melburnas saimei, dalījās ar savām domām par kora tradīcijas piekopšanas nozīmi ārpus Latvijas:

Esmu no sirds pateicīga tautiešiem Austrālijā, kuri katru dienu apzinās savu latvietību un godā latviešu kultūru. Latvieši skaitliski nav diži liela tauta, taču radošais gara spēks mūs padara par lielu nāciju. Lai to nosargātu, ir ļoti svarīgi uzturēt dzīvu latvietību ikvienā vietā, kur mēs dzīvojam.

Nenoliedzami kopt latviešu valodu, kultūru un tradīcijas ārpus Latvijas ir daudz grūtāk, nekā dzīvojot tās dabiskajā vidē. Taču Austrālijā mājo patiesi latvisks gars, par to pārliecinājos klātienē, kad viesojos Latviešu Kultūras dienās Melburnā pirms nepilniem diviem gadiem. Joprojām atceros Uģa Prauliņa, Ivara Cinkusa un Uģa Brikmaņa „Pagānu gadagrāmatu“, ko tautieši Austrālijā bija iestudējuši ar lielu aizrautību un mīlestību pret mūsu tradīcijām. Nevaru nepieminēt Austrālijā dzīvojošo vīru balsis. Tas ir viens varens vīru koris!

Šovasar – valsts simtgades Dziesmu un deju svētkos, kas sapulcēja Latvijas meitas un dēlus no 21 valsts pasaulē, īpašs prieks man bija redzēt arī piecus Austrālijas latviešu korus un deju kopu. Kopā Svētkos piedalījās 169 dalībnieki no Austrālijas, kuru balsīs un dejas soļos skaidri iezīmējās mīlestība pret Latviju.

Pateicībā par nerimstošo darbu latvietības uzturēšanā un cerībā Austrālijas latviešus jau 200 dalībnieku sastāvā sveikt Dziesmu svētku 150. gadu jubilejas svētkos.

Jaunās paaudzes pārstāve Jāna Andersone, komentējot savus iemeslus iestāties korī pagājušā gadā, izteica domas, kuras atspoguļoja ne tikai trešās paaudzes viedokli, bet arī pārsedzās ar plašākās koristu saimes domām: vēlēšanās piedalīties Dziesmu svētkos; draudzība ar latviešu draudzeni, ar kuru ikdienā sastapās, bet ar kuru vēlējās stiprināt draudzību, darot kaut ko kopīgi latviešu sabiedrībā; saistība ar paaudžu šķērsgriezumu; iespēja piesaistīt draugus un nelatviešu darba kolēģus gan korī, gan sarīkojumu apmeklētājos; iespēja piesaistīt koristus, kas īslaicīgi viesojās no citām valstīm; iespēja ar kori muzicēt (spēlēt dūdas un stabules) un iespēja darīt kaut ko kopīgu ar mammu latviešu sabiedrībā.

Uzrunas noslēgumā tika minēti vairāki turpmāki ar koriem saistīti notikumi, tostarp Melburnā šī gada Valsts svētku atzīmēšanas ietvaros Dainas un Vesera koru uzstāšanās kopā ar pasaules slaveno Latvijas soprānu Maiju Kovaļevsku un nākamgad paredzētajā Austrālijas Dziesmu svētku dalībnieku – koristu un dejotāju – Austrālijas mēroga koncertturneja.

Anitas Andersones stāstījums izraisīja klausītājos pacilātību un uzmundrinošas pārrunas, kuras ieilga labu laiku pēc sarīkojuma noslēguma, apliecinot aktīvu interesi par kora tradīciju Austrālijā un sajūsmu par trešās paaudzes interesi lāpas pārņemšanā. ■