Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Gadskārtējā PBLA valdes sēde Rīgā

Latviešu centrālo organizāciju vadītāji no visas pasaules

Laikraksts Latvietis Nr. 519, 2018. g. 13. okt.
Raits Eglītis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
PBLA

PBLA

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valde un viesi gadskārtējās valdes sēdes atklāšanā 2018. gada 26. septembrī Rīgas Mazās Ģildes Lielajā zālē.
Pirmajā rindā no kreisās: ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, PBLA vicepriekšsēdis un Amerikas Latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis Pēteris Blumbergs, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte, Ministru prezidents Māris Kučinskis, žurnāla „Ir” komentētājs un žurnālists Pauls Raudseps, Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā (LNAK) prezidenta vietnieks un PBLA Kultūras fonda priekšsēdis Juris Ķeniņš, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) priekšsēdis Jānis Grauds.
Otrajā rindā no kreisās: Latvijas Brīvības fonda pārvaldes priekšsēdis Roberts Kukainis, ALA Sabiedrisko attiecību vadītājs Dzintars Dzilna, ALA Kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe, PBLA izpilddirektors Raits Eglītis, ALA Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere, Krievijas Latviešu kongresa priekšsēde Lauma Vlasova, LNAK prezidents Andris Ķesteris, ALA „Sadarbība ar Latviju” nozares vadītāja Kaija Petrovska, Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāvis Indulis Bērziņš, ELA pārstāve un Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā prezidija priekšsēde Lilija Zobens, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas prāvests Klāvs Bērziņš, LNAK Izglītības nozares vadītāja Elita Pētersone, LAAJ pārstāvis un LAAJ Kultūras fonda priekšsēdis Jānis Čečiņš, ALA pārstāvis un PBLA kasieris Jānis Grāmatiņš.
FOTO PBLA.

PBLA valdes priekšsēde Kristīne Saulīte sēdes atklāšanā. FOTO PBLA.

No kreisās: LR kultūras ministre Dace Melbārde, Vera Rozīte, arhib. emer. Elmārs Ernsts Rozītis. FOTO PBLA.

No kreisās: LR aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Ilze Daliņa, Jānis Daliņš. FOTO PBLA.

Rīga, 28. septembris. Pēc trīs dienu ilgām sarunām un tikšanās reizēm ar valsts vadītājiem, Rīgā beigusies gadskārtējā PBLA valdes sēde. Uz to bija sabraukuši latviešu centrālo organizāciju vadītāji un pārstāvji no visas pasaules – ASV, Kanadas, Austrālijas, Eiropas, Dienvidamerikas un Krievijas.

PBLA vadībai bija tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kurā tika pārrunāts PBLA atbalsts Latvijai valsts drošības un ārpolitiskajos jautājumos, kā arī sadarbība kultūras un izglītības jomās. PBLA valde piedalījās Diasporas jautājumiem veltītajā sēdē Ārlietu ministrijā un apciemoja NATO kaujas bataljona karavīrus Ādažu militārajā bāzē.

PBLA valdes sēdes svinīgo atklāšanu Mazajā Ģildē ar savu klātbūtni pagodināja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Ministru prezidents Māris Kučinskis, kultūras ministre Dace Melbārde, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis un ASV vēstniece Latvijā Nensija Petita (Nancy Pettit). Ārlietu ministriju pārstāvēja Saeimas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica un diasporas vēstnieks Atis Sjanīts. Dalībniekus un viesus uzrunāja žurnāla IR komentētājs Pauls Raudseps.

Sēdes svinīgo atklāšanas ceremoniju vadīja PBLA priekšsēdes vietnieks un ALA priekšsēdis Pēteris Blumbergs. Viņš uzsvēra, ka pasaules latviešu organizētā sabiedrība atzinīgi novērtē sadarbību ar Latvijas valsti un sajūt valsts atbalstu tās darbībai. Viņš piebilda, ka PBLA no savas puses cenšas dot pretim un palīdzēt Latvijai politiski, ekonomiski, kā arī uzturot latvisko izglītību un kultūru svešumā.

PBLA valdes priekšsēde Kristīne Saulīte, atklājot sēdi un summējot PBLA paveikto, teica: „Mēs visi kopā gādājam par Latvijas drošību un atpazīstamību pasaulē, palīdzam veicināt ārvalstu ieguldījumus Latvijā, veidojot visāda veida kontaktus. PBLA novērtē, ka Latvijas politiķi un diplomāti arvien vairāk uzskata diasporu par Latvijas vēstnešiem pasaulē.“ K. Saulīte savā svinīgajā uzrunā uzsvēra, ka PBLA turēsies pie savām tradicionālajam vērtībām, bet nebaidīsies arī no jauniem izaicinājumiem. Piemēram, PBLA iestāsies par to, lai Latviešu Evanģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas netiktu svītrota no vēstures lappusēm, un PBLA aicina tautiešus ārvalstīs aktīvi un atbildīgi piedalīties 13. Saeimas vēlēšanās.

„Šis gads ir mūsu lielais vērtību pārbaudes gads, kas parāda, ko mēs kā nācija augstu turam svētu, svarīgu. Mūsu nākotne ir mūsu pašu rokās, bet ikvienam no mums, neatkarīgi no amata, statusa vai dzīves vietas, ir jāuzņemas personīga atbildība, jāspēj vienoties un strādāt kopā, tikai tā mēs varam mūsu Latviju uzbūvēt par tādu zemi, uz kurieni cilvēki ne vien atgriezīsies, bet nekad no tās nevēlēsies doties projām,“ teica K. Saulīte.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, papildus paldies vārdiem PBLA, nevairījās pievērsties arī gaidāmo vēlēšanu tēmai. Viņa teica, ka šis ir ne tikai Latvijas simtgades un skaisto Dziesmu un deju svētku gads, bet arī izaicinājumu un pārbaudes gads visiem. Ja diasporai ir svarīgi, lai iesākto darbu varētu turpināt un koalīciju veidotu tās politiskās partijas, kas ir stingri pateikušas savu atbalstu Satversmei un latviskajām vērtībām, kas Latvijas cilvēkiem ir atklāti un skaidri pateikušas, ka Latvijai ir jāturpina būt gan par Eiropas Savienības, gan NATO dalībvalsti, ka mūs vieno Satversmē noteiktais pamats – latviešu valoda un, ka mums ir svarīga transatlantiskā sadarbība... nedrīkstētu balsot par populistiem, uzsvēra I. Mūrniece. „Mēs redzam, ka zem šīs āksta cepures ir paslēpies Kremļa sabiedrotais, kas droši vien, zvārgulīšiem skanot, būtu gatavs veidot divjūgu ar „Saskaņas centru“,“ viņa teica.

Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis uzsvēra, ka vislielākās bažas ir iespējamo pēcvēlēšanu koalīciju modeļu veidošanā, kuru rezultātā varētu notikt Latvijas ārpolitisko prioritāšu maiņa. Viņš teica, ka par šādu iespēju netiek skaļi runāts, tikai šad tad var sadzirdēt (kritiskas) piezīmes, pat no t.s. latviskajām partijām par nesamērīgi lielo aizsardzības budžetu, NATO karavīru klātbūtni un bruņojuma iepirkumu izmaksām.

PBLA valde pārrunāja organizācijai svarīgus tematus – kultūras, izglītības, valsts drošības un ekonomiskās attīstības sfērās un pieņēma attiecīgas rezolūcijas.

Atsaucoties uz valdības pārstāvju brīdinājumiem par iespējamu valsts ārpolitiskā kursa maiņu pēc 13. Saeimas vēlēšanām, valde vienbalsīgi balsoja par rezolūcijām, kas nosoda Krievijas agresīvo politiku, dezinformācijas kampaņas un militārās mācības, kas vērstas uz visas pasaules, Baltijas un Austrumeiropas valstu brīvības un demokrātisko procesu destabilizēšanu, kā arī pateicas Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO) par tās bruņoto spēku bataljona uzturēšanu Latvijā un, sevišķi, Kanādas, ASV, Spānijas, Čehijas, Albānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas un citām sabiedroto valstīm par ieguldījumu Latvijas Valsts drošības stiprināšanā. Valde arī vienojās turpināt veikt darbu mītņu zemēs, lai stiprinātu Latvijas valsts drošību. Šo apņēmību stiprināja arī valdes vizīte Ādažu militārajā bāzē, satiekot Kanādas un citu valstu karavīrus, kas ikdienā ar ieročiem rokās sargā Latvijas drošību. PBLA viesu vizīti vadīja bāzes komandieris pulkvedis Ilmārs Atis Lejiņš, kurš pats ir dzimis trimdinieku ģimenē ārpus Latvijas, bet nu jau vairāk nekā 20 gadus ir Latvijas armijas dienestā.

PBLA valde pieņēma atbalsta rezolūciju topošajam Diasporas likumam. Nozīmīgi, ka šī rezolūcija tika pieņemta vienbalsīgi, ilustrējot to, ka pārrunas sēdes gaitā saliedēja PBLA dalīborganizācijas. Rezolūcijā PBLA pauž atbalstu Saeimas centieniem izstrādāt Diasporas likumu un aicina pieņemt to vēl 12. Saeimas sasaukumā, lai saliedētu Latvijai piederīgos cilvēkus pasaulē un palīdzētu tiem veidot noturīgu saikni ar Latviju. Visas PBLA dalīborganizācijas, rezolūciju pieņemot, vienojās par definīciju, kas nosaka, ka diaspora ir ārvalstīs pastāvīgi dzīvojoši Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, un viņu ģimenes locekļi. Diasporas definīcija ir strīdīgs jautājums Saeimas partiju starpā un faktiski ir kļuvusi par šķērsli likuma virzībai. Arī PBLA valdes locekļu vidū domas par šo definīciju dalījās, tomēr kopējas pozīcijas dēļ tika nolemts vienoties par ELA un jurista Egila Levita proponēto diasporas definīciju.

PBLA valdes locekļi pārrunās pieskārās arī dubultpilsonības jautājumam, visumā, atzinīgi novērtējot likuma ietekmi uz diasporu, tomēr pēc Krievijas latviešu pārstāves Laumas Vlasovas ieteikuma nolēma pieprasīt Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam, nekavējoties risināt jautājumu par dubultpilsonības saglabāšanu nelielai daļai Krievijā dzīvojošo latviešu, kas, būdami nepilngadīgi, kļuva par Latvijas Republikas pilsoņiem laika periodā no 1992. līdz 1995. gadam.

Debates skāra arī LELBĀL un LELBA attiecības. To rezultātā valdes locekļi izšķīrās pievienoties priekšsēdes Kristīnes Saulītes viedoklim, ka PBLA nedrīkst pieļaut LELBĀL izrakstīšanu no Latvijas vēstures lapām. Rezolūcijā PBLA valde pauž pārliecību, ka, pieņemot likumu Grozījumi Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā, Saeima rīkojas pretēji Latvijas Republikas Satversmei un pieprasa, lai Latvijas Republikas Saeimas deputāti to neatbalsta. Valde nolēma rakstīt atkārtotu vēstuli Saeimai un valdībai, uzsverot PBLA valdes nemainīgo nostāju šajā jautājumā.

Izglītības darba grupas rezolūcijas pauž bažas par valsts atbalsta diasporas izglītībai nākotni un atkārtoti aicina iekļaut šo finansējumu valsts pamatbudžetā. Valde arī aicināja Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju un Valsts izglītības satura centru uzņemt sakarus ar Eiropas Savienības mītņu zemju Izglītības ministrijām, lai nodrošinātu latviešu valodas kā svešvalodas mācīšanu Eiropas Savienības valstu skolās un latviešu valodas eksāmenu akreditēšanu šo valstu izglītības sistēmā.

Valde pieņēma rezolūciju, izsakot pateicību Kultūras ministrijai un Latvijas Nacionālajam kultūras centram par izcili noorganizētajiem XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem 2018. gada vasarā un diasporas kopu iesaisti tajos. Valdes locekļi aicināja valsts iestādes turpināt atbalstu projektam Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas nodrošinājums un latviešu kultūras pieejamība ārvalstīs saglabāšana no Latvijas Valsts budžeta.

Runājot par praktiskiem jautājumiem, PBLA valde uzklausīja Latvijas Brīvības fonda priekšsēža Roberta Kukaiņa ziņojumu par PBLA finansiālo stāvokli, ko viņš raksturoja kā labu, jo valde ir saimniekojusi taupīgi. Valde cita starpā nolēma:

  • rīkot PBLA Kultūras konferenci Cēsīs 2019. gada 30. septembrī un 1. oktobrī Latvijas Valsts simtgades zīmē. Lai to sarīkotu, pieņemt Kultūras ministrijas piešķirtos līdzekļus un piesaistīt projekta izpildīšanai profesionālu projektu vadītāju;
  • pieņemt 2019. gada budžetu, nosakot, tas nevar pārsniegt ASV $349 300;
  • izveidot Drošības, Izglītības un Kultūras padomes, izvirzot nozaru vadītājus no sava vidus;
  • rīkot nākamo valdes sēdi Rīgā, 2019. gadā no 2. līdz 4. oktobrim, tūlīt pēc PBLA Kultūras konferences Cēsīs.

Raits Eglītis,
PBLA izpilddirektors



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com