Sēņu izstāde Talsos

Palielināt / Enlarge

Sēņu izstādes atklāšana. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Latvijas indīgākās sēnes – baltā un zaļā mušmire. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Ilga Bīskapa un Dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele vienojas, ka Latvijā sēņu dažādība lielāka, Talsu muzeja speciāliste Gita Japiņa novērotājas lomā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

pinumupasaule.lv meistara apbrīnojamais darbs. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Latgales keramiķa Jura Krompāna darbu cienītāji. FOTO Aina Gailīte.

Sēnes ir viena lieta, tāpat jau liksi grozā tikai tās, ko pazīsti, bet ja vari dzirdēt ko stāsta īsts zinātājs, kā Dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele, tad ir jābrauc uz pašiem Talsiem.

Talsu novada muzeja izstāžu zālē 21. septembrī uz izstādes atklāšanu ieradās jauni un veci un pavisam mazi. Bija interesanti un ļoti trokšņaini, bērnudārza bērnu balstiņu decibeli lika trūkties visām ausīm. Skolas bērni staigāja ar piezīmju blokiem un meklēja atbildes uz konkrētiem jautājumiem. Pats izstādes noformējums bija ļoti uzteicams – uz vairākiem apaļiem postamentiem bija novietojies mazs gabaliņš īsta meža, sīka eglīte, dažādas sūnas un vēl dažādākas sēnes. Uz informatīvajām lapiņām bija norādīts sēnes nosaukums vairākās valodās, bija uzrakstīts: ēdama, neēdama, indīga; kodolīgs apraksts, un lai katram paliktu atmiņā, tad vēl ēdama/neēdama bija papildināta ar piktogrammu – šķīvis ar nazi un dakšiņu/ šķīvim krusts pāri; un vēl, lai tak tiešām ļaudīm paliktu prātā, ka nav jālasa indīgās sēnes – piktogramma ar galvaskausu, bet divām visindīgākajām sēnēm – klāt divi galvaskausi. Latvijā visindīgākās sēnes ir zaļā un baltā mušmire, tām tik tiešām atbilst teiciens – ēdamas tikai vienreiz mūžā!

Sausā vasara sēņu daudzveidībā ieviesa korekcijas, un muzeja darbinieki kopā ar Initu Dānieli Talsu apkaimes sēņu mežos varēja sameklēt tikai 111 dažādu sugu sēņu, tas nav maz, un droši vien izstādes trešajā dienā kopējais skaits bija sarucis. Man pārsteigums bija lielā bērzlapju daudzveidība un to nosaukumi, piemēram: siļķu bērzlape, mandeļu bērzlape. Mandeļu bērzlapei tik tiešām ir apbrīnojama mandeļu smarža! Interesants moments bija izstādes apmeklētājas Ilgas Bīskaps no Sidnejas un Initas Dānieles cenšanās noskaidrot, kurā valstī tad ir lielāka sēņu daudzveidība; protams, ka Latvijā.

Pēc nedēļas, 29. septembrī, jau tradicionālais Miķeļdienas gadatirgus Rīgā, Doma laukumā. Pēdējo dienu vētras vēji pierimuši, tik no rīta puses laukumam pārskrēja pelēks lietus mākonis. Baltas teltis laukumā un blakus ieliņās, visās dažādi rudens labumi. Viskošākie jau bija dekoratīvie ķirbji, man jau labāk patika tie absolūti dabīgā izskatā. Šogad runā, ka bitēm bija ļoti laba vasara, izņemot dažus sausos novadus, medus daudz, neskatoties uz to, ar katru nākošo gadatirgu tas top dārgāks. Sklandraušus pirkt vairs neriskēju, toties sameklēju jau zināmu plātsmaizes cepēju – fantastiska ābolu plātsmaize. Kā parasti gadatirgos, nopirku putraimdesas līkumu. Garām ejot, iekrita acīs telts ar zāļu tējām – svaigām piparmētru lapām un raudenes ziediem un blakus sausās tējas ziemai paciņās. Jauks apvienojums.

Amatnieku izstrādājumi – kā jau simtgades gadā, daudz tiek izmantotas karoga krāsas un latvju zīmes, konkrēti nepelšu, jo katrs jau domā citādāk, tikai to smalko robežu līdz bezgaumībai ir jājūt katram pašam. Apciemoju Latgales keramiķa Jura Krompāna galdu ar krūzēm, bļodām, šķīvjiem, svečturiem lieliem un maziem un ļoti lieliem. Klasiska vērtība, šķiet, ka jaunībā to novērtēt nav lemts. Mani interesē svečturi vienai svecei, tad nu divi jauni rotā manu plauktu. Turpat blakus zālē bija skaisti sagrupēti pinumi, dažādi grozi. Aprunājos ar meistaru, kuri tad ir tie īstie sēņu grozi, teiksim no Jaunsudrabiņa laikiem. Apskatīju skalu grozus – iedzeltenie no priedes, bet baltie no apses. Klūgu pinuma grozi ļoti atšķirīgi, kā ļoti augstas klases darbu var novērtēt neredzīga meistara pītos grozus, tik smalks darbs, tik daudz ribu grozam.

Noskaidroju, ka www.pinumupasaule.lv ir apvienojušies daudzi meistari, un viņu uzņēmējdarbība nes augļus jau no 1999. gada. Pinumu daudzveidība ir ievērojama – no mazītiņa groziņa līdz mēbelēm. Izstādes ārzemēs ar meistarklasēm jau ir ierasta lieta, pat Ķīnā un Japānā.

Šoreiz painteresējos, kur un ko karstu var apēst tirgotājs. Es atradu tikai vienā vietā pie Radio mājas leti ar štovētiem kāpostiem un kreftīgām desiņām un to pašu atradu pēc smaržas, jautāju pēc karsta dzēriena – tikai karstvīns, kafiju vai tēju neatradu. Nu kāds karstvīns pie kāpostiem!

Nākamais Gadatirgus Ziemassvētkos.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“