Mēneša priekšmets – Septembris

Palielināt / Enlarge

Brisbenas Latviešu luterāņu draudzes skolas Ziemassvētku lugas dalībnieki 1960. gadā. FOTO Muzejs „Latvieši pasaulē“.

Palielināt / Enlarge

Skolotāja Mārīte Tētiņa Hamiltonas Latviešu skolas telpas Kanādā, 2013. gadā. FOTO Muzejs „Latvieši pasaulē“.

Palielināt / Enlarge

Burtu spēle, izmantota Brisbenas latviešu skolā Austrālijā. FOTO Muzejs „Latvieši pasaulē“.

Septembrī sākas jauns mācību gadu ne tikai šeit, Latvijā, bet arī daudzās latviešu skolās ārzemēs. Visos izceļošanas viļņos – gan 19. un 20. gadsimta mijā, gan laikā pēc Otrā pasaules kara, gan arī mūsdienās – daļa izbraucēju ir vēlējušies saglabāt piederību dzimtenei, arī saviem bērniem un mazbērniem mācīdami latviešu valodu un kultūru. Ne tikai ģimenes mērķtiecīgais darbs un pūles, bet arī latviešu skolas devušas iespēju bērniem apgūt un saglabāt latviešu valodu, uzzināt vairāk par Latviju un iegūt latviešu draugus.

Latvieši skolas iekārtojuši visdažādākajās vietās – baznīcās, šķūņos, īpaši aprīkotās telpās un pat brīvā dabā. Mācības parasti notikušas vakaros vai nedēļās nogalēs, nereti skolotāji strādājuši bez atalgojuma. Pašlaik ārzemēs darbojas 106 latviešu skolas.

Muzeja Latvieši pasaulē krājumā glabājas priekšmeti, fotogrāfijas un grāmatas no latviešu skolām ārzemēs.

Priekšmetu paraksts

Burtu spēle, izmantota Brisbenas latviešu skolā Austrālijā

Dāvinātājs Brisbanes latviešu biedrība.

Šī burtu spēle tika darināta un izmantota Brisbenas Latviešu skolā, lai padarītu interesantāku lasīšanas apgūšanu latviešu skolā. Jau 1949. gadā sāka darboties Brisbenas Latviešu svētdienas skola, kuru mērķis bija mācīt jauniešiem latviešu valodu, vēsturi, ģeogrāfiju un rokdarbus. Latviešu valodas un kultūras mācības Brisbenā notikušas dažādās formās (bērnudārzs, skola, vidusskola, ģimeņu klubs), tās turpinās joprojām.

Viktors Grigulis atceras latviešu skolas gaitas Anglijā 20. gadsimta 50. gados: „...mēs varbūt nelabprāt gājām uz to skolu, jo tā notika sestdienas pēcpusdienās, kad es būtu gribējis futbolu skatīties. Bet tomēr tā (nacionālās audzināšanas) sakne bija!“

Marianna Auliciema
Laikrakstam „Latvietis“