Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Mūsu valsts nākotne atkarīga no vēlētāju gribas

Anna Žīgure par Saeimas vēlēšanām

Laikraksts Latvietis Nr. 516, 2018. g. 23. sept.
Anna Žīgure -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Saeimas vēlēšanas vairs nav aiz kalniem, un jautājums, kādai partijai lai atdod savu balsi, ir aktuāls ļoti daudziem LR pilsoņiem, tajā skaitā arī man. Iepriekšējās vēlēšanās man vairāk vai mazāk bija skaidrs, kādu partiju un kādus kandidātus vēlētos deleģēt uz Saeimu četru gadu darbam, risinot ar Latvijas tagadni un nākotni saistītas problēmas. Jāatzīst, ka kopš pirmajām atjaunotās Latvijas Saeimas vēlēšanām vairākas reizes esmu mainījusi domas par kādu no partijām. Ar laiku radušās šaubas, ka ievēlēto deputātu vairākums nav godprātīgi un tā vietā, lai domātu par valsti un tās iedzīvotājiem, vairāk pievērsušies tam, lai apgādātu sevi, sev pietuvināto personu loku un atbalsta tīkla uzturētājus. Tie, kuri nav piekrituši šādai attīstības gaitai, palikuši mazākumā. Vairākas partijas pazudušas no aprites, jo acīmredzot līdzīgi domājuši daudzi vēlētāji.

Šīrudens piedāvājums ir raibs kā dzeņa vēders un tas uzrunā no visiem stūriem. Joprojām manāmas gludas sejas ar godīgām acīm, ko iekļauj rūpīgi ieveidoti mati. Tās raugās uz potenciālo vēlētāju no krūmājiem un pļavām, no autobusu, atvainojiet, pēcpusēm, apgalvojot, ka ievedīs kārtību mūsu valstī. Solījumi ielaužas mājās caur TV un radio reklāmām, kā virtuāli zaķi tie ielēkuši interneta portālos, sociālos saziņas tīklos un sola vai paradīzes labumus. Vai šiem solījumiem var ticēt? Vai reklāmām vispār var ticēt?

Šīgada vēlēšanās vairāk nekā agrāk ir jūtama arī ietekme no ārpuses, jo diezin vai mūsu pilsoņi paši izdomājuši, ka mums ir neizdevusies valsts. Tomēr šī nostāja tiek atkārtota tik bieži, ka daudzi sāk tam piekrist.

To, ka mūsu valsts ir izdevusies, varam pierādīt sev un citiem, ievēlot tādus Saeimas deputātus, vai vismaz lielāko daļu, kuri šajā ļoti neskaidrajā laikā – ar to domāju starptautiskos notikumus – spēs stingri noturēt valsts stūri. Ja iztēlojamies, ka mūsu valsts ir kuģis, tad jaunievēlētie deputāti neļaus novirzīties no 1991. gadā izvēlētā kursa un vienlaicīgi domās par visiem pasažieriem, kas uzturas uz kuģa. Manuprāt, joprojām svarīgi atjaunotajā Latvijā ir nostiprināt demokrātisku iekārtu, uzsverot sabiedrības līdzdalību valsts jautājumu risināšanā (nevalstiskās organizācijas). Lai sabiedrība to spētu, nepieciešams to steidzīgi izglītot, jo gaidīt uz skolu reformu rezultātiem mums nav laika. Viens no ļoti nozīmīgiem jautājumiem ir pārvērst mūsu valsti par tiesisku valsti rietumu un nevis austrumu izpratnē.

Vispirms vēlētājiem, manuprāt, vajadzētu pašiem noskaidrot, kādu Latviju vēlas. Tur nelīdzēs saukļi: esi atbildīgs, domā. Mēs esam uz robežas starp rietumu un austrumu izpratni gan jautājumā par tiesiskumu, gan morāli, gan vēstures interpretācijā. Partijas atklāti vai mazāk atklāti parāda savu nostāju. Ja vēlētāji grib turpināt dzīvot, kā ierasts vai mesties nezināmajā, tur nekā nevar darīt.

Mūsu valsts sabiedriskie un arī privātie mediji piedāvā analītiskus raidījumus un dažādas diskusijas, kas noteikti palīdzētu veikt šo izvēli, bet tas prasa arī piepūli no vēlētāju puses. Ir jāatrod laiks, lai izpētītu, padomātu un pārdomātu. Gatavu recepti neviens nedod, nepieciešams arī smadzeņu darbs. Man patika kāds raksts, kas bija publicēts žurnālā Ir šī gada 9. augustā (Nr. 32). Tajā redaktors Pauls Raudseps skaidrā un vienkāršā valodā gluži vai aiz rokas turēdams, skaidro, kādi kritēriji būtu jāņem vērā, izvēloties, kuriem kandidātiem atdot savu balsi oktobra vēlēšanās. Viņš aicina izvēlēties deputātus pēc tāda paša principa, kā dzīvokļa remontētājus vai privātmājas celtniekus. Un pēc tam, kad ievēlētie deputāti uzsāks darbu Saeimā, vēlētāji nedrīkst viņus pamest vienus, bet ir jāseko tam, ko viņi dara, kā tērē kopīgos naudas līdzekļus.

Kopš pēdējām vēlēšanām pirms četriem gadiem mūsu valstī ievērojami sarucis iedzīvotāju skaits. Tas notiek ne vien tāpēc, ka paaudzes mainās, bet arī tāpēc, ka cilvēki vienkārši aizbrauc projām – galvenokārt labākas dzīves, citiem vārdiem sakot, labāk atalgota darba meklējumos. Maz ticams, ka daudzi no viņiem atgriezīsies. Līdz ar to šis varētu būt viens no pamatjautājumiem, ko uzdot deputātu kandidātiem: cik jaunu darbavietu jūs paredzat radīt un kādā veidā tas tiks izdarīts? Kā panāksiet, lai darba vide būtu darītājiem labvēlīga un alga pietiekama, lai savā dzimtenē varētu labi dzīvot? Kā veidosiet godīgu vidi jaunām investīcijām, jo bez tām darba vietas nevar radīt?

Nevajag uzticēties tiem, kuri sola uzreiz palielināt pensijas vai algas. Tikšanās reizē vaicājiet, kādā veidā domāts šo naudu nopelnīt. Neticiet tiem, kuri sola visu mainīt – tas, diemžēl, nav iespējams, jo tādā gadījumā būtu jāmaina tauta. Deputāti ir tikai sabiedrības atspulgs. Nebalsojiet par partijām, kas ir radušās pēdējā brīdī un ir skaļas, bet mazas. Viņu izredzes iekļūt Saeimā ir pavisam nelielas, tāpēc balss aizies vējā. Šajā nopietnajā brīdī nevar atļauties arī protesta balsojumu, jo tādējādi varam pazaudēt valsti.

Pārdomājiet, kas no solītā ir noderīgs bērniem un mazbērniem, lai viņi varētu uzaugt izglītotā un drošā valstī. To taču mēs visi vēlamies, vai ne?

Anna Žīgure
Laikrakstam „Latvietis“
Pirmpublicējums laikrakstā „Kurzemnieks“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com