Ierodas 12 ES valstu prezidenti

Palielināt / Enlarge

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ierodas Rundālē. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

13 ES valstu prezidenti pārrunās. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

13 Eiropas Savienības valstu prezidenti Latvijā. FOTO Aina Gailīte.

13. un 14. septembrī pie Rīgas pils divpadsmit karogu mastos tika uzvilkti Eiropas Savienības valstu karogi – Austrijas, Bulgārijas, Grieķijas, Horvātijas, Igaunijas, Itālijas, Maltas, Polijas, Portugāles, Slovēnijas, Somijas un Vācijas (šoreiz bez Ungārijas). Visas šīs trīspadsmit valstis un Latvija ietilpst Arajološas grupā, kura Latvijā bija sapulcējusies uz 14. darba sesiju, kurā sprieda par Eiropas drošības izaicinājumiem un nākotni. (Arajološas grupa (Arraiolos group) ir ES dalībvalstu prezidentu neformāla tikšanās, kurā tradicionāli piedalās parlamentāro republiku prezidenti, kuru pienākumos neietilpst izpildvaras funkcijas. Pirmā grupas sanāksme pēc toreizējā Portugāles prezidenta Žorža Sampaiju (Mr. Jorge Sampaio) iniciatīvas notika 2003. gadā Portugāles pilsētā Arajološā.)

13. septembrī Rundāles pilī notika svinīga sagaidīšanas ceremonija un pēc tās, sanāksmes pirmā darba sesija, veltīta diskusijai par modernajiem drošības izaicinājumiem un nepieciešamajām valstu atbildēm uz tiem. Vakarā norisinājās Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un viņa kundzes Ivetas Vējones rīkotās svinīgās vakariņas par godu 14. Arajološas grupas neformālajai sanāksmei. Tas viss no oficiālajiem avotiem.

Mazliet pastāstīšu kā man, kā laikraksta Latvietis korespondentam izvērtās šis Rundāles brauciens. Viss notika ļoti augstā līmenī ar nevainojami izplānotu programmu, kuru reizēm nevilšus nedaudz izjauca kāda no augstajām amatpersonām. Trīspadsmit valstu prezidenti ar savām komandām un saviem preses pārstāvjiem, tas bija pamatīgs pulks.

Tātad Rundāles pils (patīkami pārsteidza uzsāktie teritorijas labiekārtošanas darbi, būs parks arī pirms žoga) pagalmā nostieptas sarkanas auklas barjeras presei, samontēts podests ar sarkanu paklāju un diviem celiņiem uz to un no tā uz pils kāpnēm. Uz podesta pie gaiši pelēkās sienas ar logo Arraiolos 2018 Latvia stāv mūsu prezidents ar kundzi un sagaida viesus; pa pils vārtiem iebrauc liels melns auto ar attiecīgās valsts karodziņu un, apmetot slaidu loku, uzbrauc uz sarkanā paklāja, izkāpj valsts prezidents (dažs kopā ar kundzi vai kungu) un dodas sasveicināties ar Latvijas valsts prezidentu Raimondu Vējoni un viņa kundzi. Sarokošanās, apkampieni, daži rāmi mirkļi fotografēšanai un viesis dodas tālāk pa sarkano celiņu uz pils kāpnēm un tālāk jau pazūd preses skatam.

Tas viss atkārtojās divpadsmit reižu un nemaz tik ātri negāja, bija pastāvīga intriga, kurš būs nākošais. Būšu godīga un teikšu, mūsu prezidents ar kundzi izskatījās ļoti labi un ar visiem prezidentiem sasveicināšanās bija draudzīga, ar dažiem, protams, pat sirsnīga. Ļoti skaists bija Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas uznāciens skaistā kleitā, kura uz kāpnēm izskatījās ļoti efektīgi. Pēc brīža operatori ar lielām kamerām un fotogrāfi ar gariem objektīviem (kā dabas fotogrāfiem) nervozi drūzmējās, lai trakā skrējienā pa kāpnēm, apmēram, uz trešo stāvu, sekotu atbildīgajai personai. Nonācām lielā zālē, atkal ar sarkanas virves barjerām, kuras vidū bija apaļš galds ar norādītām vietām katram prezidentam, aiz tā vairākās rindās sēž prezidentu komandas. Gar zāles sienu garā rindā trīspadsmit valstu karogi.

Sākumam visus mobilizēja ļoti veiksmīga dinamiska mūzika, kuras tempā arī sanāksmi atklāja Raimonds Vējonis. Tas bija ļoti patīkams brīdis ar noskaņu, bet mums ar kamerām bija jādodas prom. Preses centrā uz ekrāniem varēja redzēt sanāksmes norisi, bet bez skaņas. No pašas pils un tās apkārtnes varējām redzēt maz, tik cik bija atvēlēts presei. Pēc sanāksmes tās dalībniekiem bija neliela ekskursija pa Rundāles pili, un noslēgumā visi trīspadsmit prezidenti nostājās pie savas valsts karoga, un tad nu bija dzirdami tikai kameru slēdžu klikšķi. Pēdējā kopbildē prezidentiem pievienojās viņu otrās puses (kam bija līdzi atbraukušas), vajadzēja pacensties, lai visus iedabūtu kadrā.

Sanāksmes otrajā dienā, 14. septembrī, Rīgas pilī notika otrā darba sesija Eiropa pirms un pēc 100, diskutējot par ES nākotni un pilsoņu iesaisti tās veidošanā. Preses konferencē žurnālistus uzrunāja Maltas, Grieķijas, Portugāles un Latvijas Republiku prezidenti. Viena rindkopa no Latvijas valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzrunas: „Šobrīd diskusija par Eiropas nākotni vairs nevar palikt tikai un vienīgi kā tēma filozofiskām apcerēm. Eiropas nākotnei ir praktiskas nepieciešamības raksturs. Tā ir nepieciešamība – novērtēt, kur esam kļūdījušies. Tā ir nepieciešamība – operatīvi pieņemt lēmumus un īstenot rezultātus nesošus risinājumus. Tā ir nepieciešamība – neizšķiest resursus un veidot ilgtspējīgu politiku, kas kalpos Eiropas Savienības pilsoņiem.“

Varam būt lepni, ka Ajarološas 14. darba sesija notika Latvijā un tieši simtgades gadā. Mēs varam ar daudz ko lepoties, nevajag būt kūtriem labos darbos.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“