Kad zēns es vēl biju un īsām biksēm staigāju, Par sava tēva rūpēm maz ko zināju. Tik vēlāk atskārtu, ka vārdiņš „tēvs“ nav tikai nosaukums, Bet arī atbildības pilnais pienākums. Viņš bija tas, kas visus darbus darīja, Par mūsu ģimenīti gādāja, Viņš bija tas, kas daudz ko stāstīja Un dzīves gudrības mums, bērniem, mācīja. Viņš svētīja mūs, vēlot visu labu, Kad katrs uzsākām mēs dzīvi savu. Nu visu tagad atceroties mīlestībā, Uz viņa kapa ziedus lieku pateicībā.