Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„No dzimšanas brīža mēs sākam mirt“

Taču starplaikā, jābauda dzīve

Laikraksts Latvietis Nr. 513, 2018. g. 15. aug.
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Vieta: Kvīnslandes universitātes lielā lekciju zāle

Gadījums: Pirmā augstskolas lekcija, apmēram, simts zinātkāriem studentiem.

Laiks: 1960.to gadu sākums.

Lektors svarīgi iesoļo zālē, sakārto savus papīrus, paskatās uz studentiem. Sarunas apklust. Un pirmie vārdi no lektora mutes? „No dzimšanas brīža, sākam mirt.“ Neaizmirstams sākums manai akadēmiskai izglītībai!

Katrs saprot, ka cilvēki mirst, bet, ka tas notiek pakāpeniski, visu mūžu, sekundi pa sekundei, nekad man nebija ienācis prātā. Sēdēju kā ar bomi pa galvu dabūjusi. Pirms pāris mēnešiem bija mirusi mamma, bet viņa taču bija neārstējami slima, tāpēc, un nāve nāca kā liels atvieglojums. Cilvēki mirst slimības, vecuma un daudz un dažādu citu iemeslu dēļ, bet ka tas notiek lēnām, visu mūžu, nekad nebija ienācis prātā. Tad jau es, astoņpadsmit gadu vecumā, arī mirstu; ārprāts!

Nu jau pienācis mūža otrs gals, un par miršanu var sākt domāt citādāk. Vai no tās jābaidās? Manuprāt, nē, ja tikai to var izdarīt bez sāpēm. Ir daudz un dažādi ticējumi par to, kas notiek tur, Otrā Pusē. Vai mēs visi sēdēsim uz mākoņa un strinkšķināsim arfas (latvieši, protams, kokles) ,vai varbūt tur būs eņģelīši plikiem stilbiem, kā tanī dziesmā par Pidriķi, ar savām baltām biksēm? Varbūt šīs zemes ļaundari cepināsies mūžīgās elles ugunīs par saviem grēkiem? No laika gala to ir bijis tik daudz, ka diez' vai ellē ir tik daudz vietas? Ar moderno tehnoloģiju zinātnieki ir izpētījuši gan visu debess telpu, gan ierakušies zemē, bet ne debesis ne elli nav varējuši atrast. Varbūt vulkānu izvirdumi ir liecība, ka elle kļūst pārāk apdzīvota, vairs nespēj ar jaunatnācējiem tikt galā, tādēļ jāeksplodē!? Manuprāt, gan debesis, gan elle ir šeit pat zemes virsū, un tos rada paši cilvēki. Vajag tikai palasīt avīzes vai paskatīties TV ziņas, lai uzzinātu par elli virs zemes. Taču notiek arī labi darbi.

Kad neizbēgami jāskatās nāvei acīs, tad tikai atskārst, kas dzīvē ir īsti nozīmīgs. Nauda? Manta? Pasaules godi? Jaunākais mašīnas modelis vai modernākā mājas iekārta? Tas viss ir ļoti patīkami (sevišķi, ja tev ir un kaimiņam nav?!), taču nozīmīgākā vērtība, ko visu mūžu vajadzētu krāt un saudzēt, ir mīlestība un saticība, sevišķi ģimenē. Arī labi draugi ir zelta vērti. Nomirt kādā veco ļaužu namā, vientuļā gultā, bez ģimenes un draugu siltuma un mīlestības, manuprāt, ir traģēdija.

Prātīgi ir jau pirms laika samaksāt par bērēm un nokārtot bēru ceremoniju – radiņiem mazāk ķēpas. Protams, testamentam jābūt likumīgi nokārtotam, it sevišķi, ja tā pasaulīgā manta sakrājusies bagātīgāka. Ir novērots, ka, jo lielāks mantojums, jo lielākas izredzes uz tiesāšanos pēc testamenta nolasīšanas. Te nu parādās tas ģimenes mīlestības un saticības trūkums.

Kad kundziņš aicināja, sūtu kalpu, kalponīti;
Kad Dieviņš aicināja, tad pašam jāaiziet.
t. dz.

Visādos uzdevumos var sūtīt citus, bet tāpat kā ir vieta, kur pat ķeizaram jāiet ar savām kājām, arī Dieva priekšā katram jāstājas pašam. Kaulainā sieva ar savu izkapti ātrāk vai vēlāk nopļaus mūs visus. Joks: Īrs aiziet pie gaišreģes, jo grib zināt, nevis kad, bet kurā vietā viņš mirs, lai zinātu tai vietai vienmēr mest lielu līkumu! Ņemot vērā, ka lielākā cilvēku daļa mirst savās gultās, šo padomu būtu diezgan grūti ievērot. Visvienkāršākais miršanas veids, ir vakarā aizmigt un no rīta vairs nepamosties. Miršanas veidi ir tik daudz un dažādi, ka netaisos šeit tos iztirzāt.

Tā nu ir, ka ar katru elpas vilcienu mirstam. Taču starplaikā, jābauda dzīve, jādara pēc iespējas labu citiem, un jātic, ka tu dzīvosi, kamēr vien kāds tevi atcerēsies.

Vij rozes ap galvu, lai valda prieks,
Viss iznīkst, viss zūd, viss dzīvē ir nieks!
Aspazija

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com