Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Jānis Blumbergs aizsaulē

17.01.1927. –20.07.2018.

Laikraksts Latvietis Nr. 512, 2018. g. 8. aug.
Jānis Purvinskis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Blumbergs

Jānis Blumbergs.
17.01.1927. – 20.07.2018.

Daži Pertas latvieši regulāri pavada mūsu auksto, lietaino ziemu, saulītes sildītajā vasariņā, Latvijā. Viens regulārais šīs labās izvēles piekopējs jau daudz gadus ir bijis Pertā labi pazīstamais Jānis Blumbergs. Viņš jau ap Jāņu laiku pošas un dodas uz Carnikavu Latvijā, kur viņš apkopj savu zemītes gabaliņu un bauda Latvijas dabu. Tā nu arī šogad Jānis devās turp jau maija mēnesī, kur mēs vēl pirms Jāņiem ar viņu tikāmies un vēlāk kopā bijām uz Latvijas Simtgades Dziesmu un Deju svētku lielsarīkojumiem. Kopā pastaigājām pa Rīgas ielām, ieēdām pankūkas un iedzērām Latvijas aliņu. Viss gāja uz priekšu, un vēl pirms mūsu atceļa uz mājām mēs tikāmies restorānā Radiem un Draugiem uz atvadu maltīti.

Tikai nedēļu pēc mūsu atgriešanās Pertā, saņēmām ziņu, ka Jānis ir cietis smagā autokatastrofā, kuras rezultātā pēc nedēļas dzīvības glābšanas darbībām slimnīcā, 20. jūlijā Jāņa sirds beidza pukstēt. Tā mums bija negaidīta un neticama ziņa, jo paši vēl jutāmies, it kā nemaz neesam vēl atgriezušies Pertā. Pēc vairākiem birokrātijas sarežģījumiem ar Jāņa dēla un viņa draugu pūlēm viss tika nokārtots, lai bijušais latviešu leģionārs varētu atdusēties dzimtenē. Jānis vienmēr atbalstīja Lestenes Brāļu kapu būvi un to vienmēr apmeklēja. Viņa vēlme bija savā laikā tur starp saviem cīņu biedriem tad arī atdusēties. Jānis Blumbergs ar varenu Latvijas Daugavas Vanagu godu, gādību un izrīcību, tika guldīts pie saviem cīņu biedriem Lestenes Brāļu kapos.

Jānis Blumbergs bija dzimis 1927. g.17. janvārī Rankās, Latvijā. Iesaukts latviešu leģionā, kura sastāvā cīnījies karalaukos un kara beigās nonācis franču gūstā, kur apstākļi esot bijuši jo sevišķi smagi. Pēc gūsta Jānis mēģina apmesties latviešu bēgļu nometnēs, kuras viņu noraida. Tas jaunajam zēnam ir ļoti sāpīgi, bet vēlāk viņš tomēr nonāk Vircburgas bēgļu nometnē. Tad Jānis iestājas Melnajos pie amerikāņu armijas un tur dienē kā šoferis, pārvadājot augstāko pakāpju amerikāņu virsniekus. Kad Jānis redz, ka Vācijā uz pastāvīgu dzīvi nekāda palikšana nav, viņš piesakās izceļot uz Austrāliju, un 1949. g. 22. jūnijā Fremantles ostā Rietumaustrālijā Jānis ar vairākiem citiem latviešu bēgļiem nokāpj no kuģa Goya.

Nu seko Austrālijas valsts līguma darbs armijas nometnē, strādājot par šoferi/mehāniķi, vedot prom dažādus lūžņus un grabažas. Līguma beigās Jānis strādā kādā mehāniskā, inženieru firmā. Vēlāk aiziet uz laukiem un uzsāk pats savu uzņēmumu, strādājot lauku saimniecībās, labojot mehāniskas lauksaimniecības ierīces. Specializējoties pie vakuuma pumpju remontiem, Jānis gūst lielu piekrišanu, jo ar savu darbu viņš saimniekiem ietaupa lielus finansiālus izdevumus.

Ar darbu Austrālijas lielo attālumu laukos Jānis zaudē sakarus ar Pertas latviešu kopienu. Viņš apprecas ar sievu austrālieti un izaudzina divus dēlus un meitu. Bērni ir labi izglītoti, labi iekārtojušies un dzīvo neatkarīgi no tēva. Ienākot pensijas gados, Jānis atgriežas Pertā un ar jaunu sparu ķeras pie palīdzības darba gan Pertas kopienā, gan Latvijā. 2008. g. viņš atkal iestājas Daugavas Vanagu organizācijā un drīz vien jau darbojas nodaļas valdē. Būdams liels dziesmu mīļotājs, Jānis iestājas arī DV korī un arī par biedru Latviešu Biedrībā Rietumaustrālijā.

DV Pertas nodaļas valdē Jānis pilda saimniecības vadītāja pienākumus, kur viņš iegulda daudz sava laika, lietojot savas jo plašās zināšanas, prasmi un izveicību Pertas Latviešu Centra uzturēšanā. Dažādiem remontiem viņš ziedo daudz ne tikai sava laika, bet arī daudz savas personīgās naudas Centra ierīču darbības uzlabošanā. Viņš ir bijis ļoti rosīgs Pertas latviešu kopienā, un Jāņa palīdzīgā roka ir bijusi vienmēr jūtama gan Daugavas Vanagu Pertas nodaļas, gan citu Pertas latviešu organizāciju sarīkojumos. Parasti viņš ir pielicis savu roku bez prasīšanas, bet kur vien viņš ir redzējis, ka tur ir vajadzīga kaut kāda palīdzība. Par nopelniem DV organizācijas mērķu sekmēšanā un par viņa darbu Pertas latviešu sabiedrībai Jānis ir apbalvots ar Daugavas Vanagu Austrālijas valdes Atzinības Rakstu.

Tavas palīdzīgās rokas un tavas draudzības trūkums mums Pertā vēl ilgu laiku būs jūtams. Lai tev ir salda dusa savu cīņu biedru vidū.

Jānis Purvinskis



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com