Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Nav prieka bez bēdām

Laikraksts Latvietis Nr. 508, 2018. g. 9. jūlijā
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Dziesmu un Deju svētku nedēļa ir bijusi patiešām varena.

Uzstājušās latviešu kopas, ansambļi, kolektīvi gan no Latvijas, gan no plašās pasaules ārpus Latvijas. Oficiālā sarakstā Svētku gājienam sadaļā Diaspora bija uzskaitītas 23 dažādas valstis un viena daļa no 24. valsts. No ASV un Austrālijas līdz Vācijai un Zviedrijai. Nez kāpēc, nebija pārstāvēta Apvienotā Karaliste, bet tikai Lielbritānija. (Atgādināšu, ka Lielbritānija sastāv no Anglijas, Skotijas un Velsas, bet valsts Apvienotā Karaliste sastāv no Lielbritānijas un Ziemeļīrijas.)

Latvijas tautu bagātību un draudzību apliecināja vairāki Latvijas mazākumtautību koncerti.

Latvijas saites ar pasauli parādīja ārzemju kolektīvi, kuri piedalījās svētkos gan rādot savu kultūru, gan, kā japāņu koris Gaisma, pilnvērtīgi piedaloties Noslēguma koncertā, kā arī sniedzot solo koncertu Anglikāņu baznīcā. Latvijas Radio raidījumā Kā labāk dzīvot kora dalībnieks Daiki Horiguči stāstīja: Koristus vieno mīlestība pret dziedāšanu. Mēs apzināmies, ka latviešiem ir svarīgi dziedāt kopā, bet japāņiem nav tāda konteksta. Jāpiebilst, ka japāņu koris Gaisma dzied tikai latviešu valodā.

Pats Daiki Horiguči ir izdevis latviešu valodas mācību grāmatu japāņiem (skat. LL252) un ir viesojies Austrālijā 2015. gada janvārī, LAAJ Annas Ziedares Vasaras vidusskolas ,Viesu dienā stāstot par Japānas un Latvijas saistībām.

Protams, arī ir bijušas dažādas ķibeles, sākot ar nepārdomāto biļešu pārdošanas veidu un beidzot ar dažādām neērtībām, neprecizitātēm un kļūdām. Bet tās – ne atsevišķi, ne kopā – neaizēno Dziesmu un Deju svētku būtību – mēs visi kopā esam Latvija, un mēs varam!

Toties nav prieka bez bēdām, un nedrīkstam atļaut Dziesmu svētku priekam pārtrumpot pasaules skarbo realitāti. Latgales Dziesmu svētkiem 1940. jūnijā Daugavpilī vajadzēja būt tikpat priecīgiem, kā šīgada svētkiem, bet tie iekrita traģisku notikumu rāmjos. Kopkora koncerts notika 16. jūnijā, dienu pēc Padomju spēku uzbrukumiem Latvijas robežposteņiem, un dienu pirms Latvijas okupācijas. Prezidents Ulmanis neieradās, bet viņa svētku runa tika lasīta radio pārraidē.

Atgriežoties uz šo gadu – pēc nedēļas ASV prezidents Donalds Tramps tiksies samitā Helsinkos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Sarunas sāksies ar privātu sesiju.

Vai mums būtu jāuztraucas, ka aplūkojamā tēma: plašs loks nacionālas drošības jautājumos varētu nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas drošību? Drīz redzēsim.

GN
2018. g. 9. jūlijā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com