Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Gatavojoties dziesmu un deju svētkiem,

…tas ir, „Gaudeamus svētkiem“

Laikraksts Latvietis Nr. 507, 2018. g. 3. jūlijā
Ilona Brūvere -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Gaudeamus_1

Mēģinājums ar Gintu Ceplenieku. FOTO Ilona Brūvere.

Koncerta noslēgums. FOTO Ilona Brūvere.

Dziedāšana korī palīdz uzturēt tradīcijas, veselību, draudzību un savij kopā pagātni ar nākotni!

Tagad jau Dziesmu un Deju svētku nodarbības visur tiek reklamētas. Ir iespējas uzzināt pa koncertiem, tautu tērpiem, kā gatavojās ansambļi svētkiem, par Vērmaņdārza pasākumiem utt. Bet viena grupa jauno cilvēku svinēs Dziesmu Svētkus jau ļoti drīz – jau no 22. līdz 24. jūnijam. Tie ir Baltijas universitāšu un augstskolu studenti.

Tāpat kā lielajiem Dziesmu un Deju svētkiem, dalībnieki un tie, kas organizē tos, ir ilgu laiku gatavojušies. Man pirmā iespēja iepazīties ar Gaudeamus svētku notikumiem bija sestdien, 24. februārī. Liepājā lielais sniegputenis bija norimis, un saulīte smaidīdama sagaidīja studentus no Baltijas valstu universitātēm un augstskolām, kas bija ieradušies, lai ieskandinātu Gaudeamus Baltijas studentu dziesmu un deju svētkus.

Sākums svētkiem bija 1956. gadā Tartu, un kopš tā laika jau 17 reizes studenti ir sanākuši kopā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu skaitā Gaudeamus svētki tika iekļauti 2003. gadā. Šogad jūnijā Dziesmu un deju svētki atkal būs Tartu, un ir paredzēts, ka no Latvijas piedalīsies, apmēram, 2800 augstākās izglītības iestāžu studentu mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu dalībnieki.

Liepājā piedalījās 18 studentu kori no Latvijas un Lietuvas, bet dejotāji tikai piebiedrojās Starptautiskā izstāžu centrā Ķīpsalā 10. jūnijā, kur vasaras saulgriežu noskaņās notika modelēšanas koncerts. Pavisam cita sajūta, jo Latvijas vasara tai dienā parādīja savu saulaino un silto (pat karsto) seju, bet ļoti piemēroto Gaudeamus tēmai. Tā kā svētki iekrīt tad, kad Baltijas valstis svin saulgriežus, tad uzdevums bija, lai sagatavotu atbilstošu Līgo svētku repertuāru ar visu šo svētku gaišām un krāšņām sajūtām.

Vēsturiski Gaudeamus svētki ir ļoti svarīgi, bet kā tas ir šobrīd? Lai šo jautājumu iztērzētu, bija jāgriežas pie diriģentiem un studentiem!

Diriģents Jānis Mežinskis (diriģents Sonitum) uzskata, ka tie sagādā iespēju studentu gara saliedēšanai un veicina Baltijas tautu draudzību, bet ne jau tikai draudzību. Gints Ceplenieks (diriģents, Vivere) jūsmo par iespēju jauniešiem iepazīt kaimiņvalstu mūziku, diriģentus un komponistus. Tā ir unikāla iespēja apmainīties savstarpēji ar dziesmu svētku kultūru, un visas trīs valstis no tā iegūst. Var just, kas ir latvietis, kas igaunis, kas lietuvietis un papildināt vienam otru, jo visām trim valstīm ir dziesmu svētki, bet katrai ir savas nianses. Einārs Redbergs (diriģents, Spāre) arī piemin nianses un to, kā mentālās nianses bagātina kora skaņu. Viņš arī min, ka Gaudeamus dod iespēju studentiem atpūsties no studiju ikdienas, kur nu vēl emocionālais prieks, kas rodas dziedot.

Edgars Vītols (diriģents, Aura) runā pa to, ka kora dziesmas un dziesmu svētki ir Latvijas vizītkarte, un ka Gaudeamus arī piedāvā iespēju izvēlēties skaņdarbus, kas ir jauniešiem piemēroti, lai dziedāšana korī iepatiktos. Jaunieši jau būs tie, kas nesīs kora dziedāšanas tradīcijas tālāk caur saviem bērniem un bērnu bērniem.

To, ka jaunieši paši jutās pacilāti, varēju saprast no tā, ka viņi turpināja dziedāt mājupceļā, braucot autobusā. Tā bija gara diena visiem, bet no noguruma ne smakas! Lai gan pārsvarā kori sastāv no jauniešiem, koncertā piedalījās ne tikai jaunieši, bet arī bijušie studenti. Runāju ar 88 gadus jaunu koristu no vīru kora Ozols. Viņa prieks, ka var piedalīties, turpināt kora dziedāšanas tradīcijas, ar visiem plusiem, ko tas nes veselībai un draudzībai, bija skaidrs.

Bija jau arī citas lietas, par ko priecāties. Pēteris Vaickovskis (diriģents, de Coro) minēja to, ka koncerts notika Dzintaru Koncertzālē, kur Latvijas koru repertuārs izskanēja spilgti un veiksmīgi, jo tas bija akustiskais koncerts – bez mikrofoniem, kas padara skaņu tādu vienmērīgu. Viņš un citi arī vērtēja Ilzes Vaices rūpīgo un augstvērtīgo sagatavošanu koncertam.

Tā... Gaudeamus svētki veiksmīgi un kvalitatīvi ieskandināti. Skatoties uz to, ko publika, koristi un diriģenti teica, varbūt mums vajag jaunu kategoriju. Ja ir super foods, tad dziedāšanu korī vajadzētu varbūt likt pie super nodarbību kategorijas, kas palīdz uzturēt tradīcijas, veselību, draudzību un savij kopā pagātni ar nākotni!

Ilona Brūvere
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com