Ko es varu dot?

Strādājot SBS, man bija iespēja intervēt Latvijas prezidentu, ministru prezidentus, politiķus, Mūziķus, rakstniekus, māksliniekus, bijušos disidentus, varētu turpināt... Tie visi bija mani laikabiedri, dzimuši starp 1920. un 1960. gadu... Bieži dzird, ka jaunā paaudze nav patriotiska, ir gatava atstāt Latviju, lai strādātu Īrijā, Vācijā un pat Austrālijā.

2001. g. viesojoties Latvijā, lasīju rakstu žurnālā Ir par Andri Bērziņu. Viņa gēni ir latviski. Vecvectēvs E. Felsbergs bija LU pirmais rektors. Vecmāte Lūcija Bērziņa lektore un latviešu valodas skolotāja Sidnejā. Tēvs Guntis Bērziņš aktīvs latviešu sabiedrībā Austrālijā, Londonā un Latvijā – Saeimas deputāts.

No mātes puses visi pazīst Biezaiti un viņa darbu mūzikas arhīvā. Andra māte skolotāja latviešu skolās Sidnejā un Londonā... Šie fakti pavirši iepazīstina mūs ar Andri Bērziņu un viņa radu rakstiem.

Ir 2011.g. rakstā var lasīt, ka Google atbalstītais Londonas Tehnoloģijas inkubators TechHub savu pirmo filiāli atver Rīgā, nevis Ņujorkā, Berlīnē vai Sanfrancisko.

Intervijā Andris Bērziņš atceras: „...kad uzzinājām par TechHub iecerēm atvērt frančīzes birojus, paši aizgājām, pieteicāmies, uzaicinājām TechHub vadību uz Rīgu un parādījām, ka spēsim iedzīvināt viņu biznesa filozofiju.“ („Mēs“ ir Andris Bērziņš, G. Grundštoks, E. Štāls un V. Sosārs) Imponē A. Bērziņa aizrautība un iecere mainīt filozofijas maiņu. Sadarboties, dalīties idejām, atbalstīt vienam otru un tā augt un veidoties.

Andris Bērziņš šajā Ir publicētajā rakstā parāda savu raksturu. Viņš uzsver, ka Latvijas IT vidi raksturo divi „T“ – tradīcija un talants. Viņš slavē Latvijas izglītības kvalitāti un tradīcijas precīzajās zinātnēs. Andris Bērziņš noraida ideju, ka varbūt būtu vieglāk vadīt uzņēmumu no kādas ārzemju pilsētas.

A. Bērziņš uzsver, lai kurā kontinentā strādātu, par mājām viņš sauc Latviju. „Man un sievai bija svarīgi, lai mūsu bērni izaug par latviešiem, lai viņi jūt piederību šai zemei. Šī ir mūsu sirds vieta, un esam ļoti laimīgi šeit būt.“ Uzsver Bērziņš.

Patriotisms Bērziņa teiktajā atbalsojas arī runājot par Latvijas ieguvumiem no TechHub filiāles atvēršanas tieši šajā valstī. „Zināšanu eksports ir vien nozīmīgi labākais Latvijas ekonomikai, jo nekādus mežus mēs neizcirtīsim un citus dabas resorsus netērēsim,“ ir pārliecināts Bērziņš.

Bērziņš uzrāda, ka igauņu un lietuviešu piemērs rāda, ka veiksmīga biznesa ideja var izaugt tepat Baltijā un nav nekādas vajadzības pārcelties, ka pārdošanas daļa var atrasties tuvāk patērētājiem – Londonā, Ņujorkā vai Berlīnē, taču smadzeņu centru gan vislabāk paturēt mājās.

2016. gadā Ir intervē A. Bērziņu ne kā IT speciālistu bet kā vienu no simtiem latviešu, kuri pievienojušies Zemessardzei pēc Krievijas zaļo cilvēciņu iebrukuma Ukrainā.

Zemessardze 26 gadu laikā ir būtiski pārmainījusies. Austrālijā atceramies kā Jānis Vējiņš sāka akciju zābakus zemessargiem. Toreiz bija 20 tūkstots biedru, kuri sastāvēja brīvprātīgā militārā pašaizsardzības formējumā. Tagad zemessargi ir bruņoto spēku sastāvdaļa, ar divreiz mazāku dalībnieku skaitu, toties daudz nopietnākām mācībām un ekipējumu. Mērķis ir panākt lielāku stabilitāti un lielāku cilvēku skaitu, ar kuru var rēķināties vajadzības gadījumā.

Andris Bērziņš ir viens no Zemessardzes Studentu bataljona kājniekiem. Viņš iestājās Zemessardzē, kad Krievija pie Kaļingradas rīkoja kārtējās mācības. Bērziņš ir gatavs aizstāvēt Latviju. Saprotams, vēlama būtu uzvara, bez kaujas. Viņaprāt, pašreizējais režīms kaimiņvalstī nevar būt mūžīgs, bet tikmēr Latvijas bruņotajiem spēkiem, kopā ar NATO. jānodrošina, lai nekas briesmīgs nenotiktu

Gadā Andris Zemessardzei velta apmēram divas dienas mēnesī, tās būtu 25-30 dienas gadā. Tas skaidri parāda viņa patriotismu, degsmi un pārliecību.

Andra dzīves biedre Inga augusi ASV, studējusi tieslietas slavenajā Jeila (Yale) Universitātē, piemetina, ka rūpējas, ka Andri mājās gaida siltas, gardas vakariņas un aliņš, jo bieži ēšana mežā ir nabadzīga: sausa maize un rieksti vestes kabatā.

Mācību laikā jāpārvar dažādas situācijas: uzbrukumi, kritušie un ievainotie. Vajadzīga izturība, fiziskā spriedze ir liela. Bērziņš apraksta formas tērpu. Ziemā tas sastāv no divām siltām apakšbiksēm, vatētu kombizonu, jaku, filca cepuri, ķiveri. Temperatūra ziemā var būt no -15°C līdz -20°C.

Andris Bērziņš ir izvēlējies būt zemessargs, jo mīl Latviju, savu tautu un ģimeni. Viņš grib nodrošināt, ka viņa bērniem nebūs jāizcieš trimda.

Jaunākais dēls (12.g.) ir jaunsargs, vecākā meita (16.g.) un dēls (14.g.) ir gaidu un skautu organizācijā. Meita arī atrod laiku, pēc skolas, brīvprātīgi strādāt Okupācijas muzejā. Tie ir bērni, ar kuriem var lepoties. Visi divvalodnieki (bilingual). Viņi mīl savu dzimteni. Tie ir modernie Annele un Jānis. Viņi neatšķiras no saviem vienaudžiem, bet viņi izceļas no pelēkā pūļa. Būtu jauki, ja nākamajā skolotāju konferencē Austrālijā uzaicinātu Andri un Ingu pastāstīt kā izaudzināt bērnus ar atbildību pret ģimeni un savu tautu.

Andris Bērziņš ir sasniedzis daudz savā profesijā. Skolas gaitas iesāka Sidnejā, turpināja mācības Londonā, Anglijā beidza universitāti, tad devās uz ASV, kur studēja Stanforda universitātē. Ieguva sev dzīves draugu un pārcēlās uz Latviju, kur dzīvo viņa vecāki un divi brāļi.

Inga ir juriste. Beigusi Jeila (Yale) prestižo universitāti ASV. Latvijā juristei bija jāatkārto eksāmeni. Latvijas likums. Viņa ir zvērināta advokāte un partnere Latvijas lielākajā advokātu birojā. Viņa ir lietpratēja intelektuālā īpašuma jautājumos.

Inga uzsver, ka palīdzējis tas, ka abi ar vīru auguši rietumos. Viņi cenšas rast risinājumus problēmām, nav baiļu, ka pazaudēs. Inga stāsta: „Es nodarbojos ar ideju juridisko pusi, tiesisko aizsardzību un likumiem, kuri to īsteno...Andris nodarbojas ar bizines pusi... Ir šad un tad gadījies, ka es esmu sniegusi juridisko palīdzību kādam Andra uzņēmumam...“

Inga stāsta, ka Latvijā seko Eiropas direktīviem. Pastāv vispārējais juridiskais ietvars bet visās lietās ir liels formālisms. Ir vesels likums par kādam jābūt dokumentam. Ja dokuments pareizs, tad vēl arī kontrolē par saturu. Liekas, ka vēl jāpaiet laikam, līdz valdīs doma, ka tā ir „mana sistēma“ un neļaus to ļaunprātīgi izmantot. Advokāte dedzīgi stāsta par problēmā, kuras vajadzētu atrisināt. Vēl daudz darba.

Andris nav tikai zemessargs, bet ir iestājies Jaunā Konservatīvā partijā. Viņš saredz cīņu starp gaišiem un tumšiem spēkiem. Partijas, kā Saskaņa un No sirds Latvijai nav labvēlīgas Latvijas attīstībai. Saskaņai balsis sarūk. Lemberga tiesas process tuvojas beigām, bet izskan bailes, ka abi šie spēki varētu apvienoties, pastāv scenārijs, ka tas varētu notikt. ZZS ir sava prese. Brexit skaidri parādīja, kā var manipulēt presi. Krievija par varēja iespaidot vēlēšanas ASV.

Andris Bērziņš domā, ka ir izšķirošs brīdis.

Nebalsojot vēlēšanās, ir noziegums pret valsti. Nebalsojot, tu balso par Kremli. Tas atgādinājums mums un jāmudina radi un draugi Latvijā piedalīties vēlēšanās.

Andris un Inga uzskata, ka jaunām ģimenēm labi braukt uz Latviju. Tur nebūs Lejputrija, būs jāizcīna vieta, bet tas ir to vērts.

Latvijā ir augoša grupa, kas dzimuši Latvijā, studējuši ārzemēs, kuriem rietumniecisks un pasaulisks skats.

Derētu iepazīties Facebook „Ar pasaules pieredzi Latvijai“. Reizi mēnesī sanāksme, kur tiekas dažādas paaudzes.

Pēc sarunas, pārdomas. Ko es varu darīt? Vai bija trimda vai emigrācija? Ko es varu dot Latvijai?

Vita Kristovska
Laikrakstam „Latvietis“