Māra Branča skatījums

Palielināt / Enlarge

Raits Junkers atklāšanā. FOTO Māris Brancis.

Eiropas mūzikas skolotāju asociācijas 26. konference šogad notika Latvijā, Jelgavas 4. vidusskolā, no 14. līdz 17. martam. Tajā bija ieradušies ap 230 skolotāju no Eiropas valstīm un vēl tālākām zemēm, pat no Ganas Āfrikā. Viesiem, kā vēstīja 4. vidusskolas mūzikas skolotāja Krista Lūsiņa, koncertus sniedza visi Jelgavas 4. vidusskolas kori, pūtēju orķestris Rota, bērnu un jauniešu deju kolektīvs Vēja zirdziņš, vokālā grupa Latvian voices, folkloras kopa Dimzēns, vokāli instrumentālais ansamblis Zelta stīdziņas, Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēkņi, radot ciemiņiem pietiekoši plašu priekšstatu, cik daudzpusīgi bērni un jaunieši apgūst mūziku Jelgavā.

Rodas jautājums, kāpēc šāda prestiža konference notika Jelgavā un 4. vidusskolā? Lūk, atbilde. Kopš 1977. gada šī Jelgavas vidējā mācību iestāde kļuva par mūzikas novirziena skolu. Jau 40 gadus Lienas un Agra Celma vadībā šeit padziļināti apgūst mūzikas teoriju, mūzikas vēsturi, spēlēt dažādus mūzikas instrumentus, muzicēt koros un pūtēju orķestrī. Jāatzīmē, ka Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Jelgavas 4. vidusskolas kori un pūtēju orķestris vairākkārt ieguvuši laureāta nosaukumu, bet 2005. un 2010. gadā meiteņu koris Spīgo Līgas Celmas – Kursietes vadībā saņēma svētku Lielo balvu. Savukārt 2008. gadā XXIV Vispārējos latviešu dziesmu un XIV Deju svētkos ieguva labākā kora titulu. Lielākā starptautiskā atzinība ir saņemtais Čempiona tituls 8. starptautiskajā koru olimpiādē, kad koris Spīgo izcīnīja divas medaļas Jauniešu koru un Tautas mūzikas grupā. Skolas kori un individuālie izpildītāji piedalījušies arī citos starptautiskos festivālos, konkursos un festivālos Austrijā, Čehijā, Igaunijā, Francijā, Spānijā, Somijā un citās valstīs.

Gaidot Eiropas mūzikas skolotāju asociācijas 26. konferenci, skolotāja Liena Celma īstenojusi vēl vienu ieceri – 9. martā Jelgavas 4. vidusskolā atklāja trīs Jelgavas mākslinieka Raita Junkera sienas gleznojumus. Viņš par jelgavnieku sevi skaita tikai septiņus gadus, taču viņa neatlaidīgā darbošanās ieguvusi nedalītu pilsētnieku atzinību. Raita Junkera vadītā bērnu un jauniešu studija Mansards pulcina lielus un mazus (Studisti konferences laikā bija sagatavojuši izstādi, kuras tēma ir mūzika.), viņa audzēkņi katru gadu rīko plenērus ne tikai Latvijā, bet arī Vācijā. Viņš ir radījis Jelgavā pirmo brīvdabas mākslas galeriju, ir Dzejas dienu mākslinieciskā iekārtojuma radītājs, viņa dekorācijas redzamas Jelgavas Ādolfa Alunāna teātra iestudējumos. Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja Jelgavas filiālē skatāms pirmais Raita Junkera pirmais sienas gleznojums.

Māksliniekam, ķeroties pie šīs idejas realizācijas, bija jārisina visai sarežģīts uzdevums. Kā stāsta skolotāja Liena Celma, katrai skaņai atbilst sava krāsa. Tātad uz sienas krāsās vajadzēja gandrīz vai uzgleznot klaviatūru, kurā katrs taustiņš piespiežot izraisa savu toni – do, re, mi... utt., klaviatūru negleznojot. Lai šos noteikumus ievērotu, Raitis Junkers par pamatu izvēlējās kori Spīgo ar tā skanīgajām balsīm, bagātīgo skanējumu, jaunību, dzirkstošo dzīvesprieku un dziedātāju meitenīgo dedzību.

Lielākajā gleznojumā, kas ir 8 m garš, attēlota tipiska Latvijas ainava ar riju, pakalniem, plašajām ārēm un baznīcu un sauli visa centrā. Priekšplānā attēlotas koristes nacionālos tērpos. Katrs apģērbs ir savā tonī, izveidojot visu varavīksni. Nekas nav reālistiski precīzi attēlots, būtiskākais ir skaņas viļņošanās, kustība, ko ataino krāsu vēzieni. Te slaidā lokā traucas visas spektra krāsas, te krustojoties, te līdzās pastāvot, no kā veidojas harmonija un grezna krāsu simfonija.

Otrs gleznojums – krietni mazāks – veltīts mūzikas instrumentiem pūtēju orķestrī un saucas Tauru skaņās kad viļņojas gaiss, bet trešais, atveidojot klaviatūru, pastāsta par tiem mūzikas kolektīviem, kas veido Jelgavas 4. vidusskolas godu un slavu.

Te gribas atcerēties, ka arī citās Jelgavas latviešu vidusskolās atrodas māksla – Valsts ģimnāzijā skolēnus priecē Andreja Zvejnieka sienas gleznojumi, bet Tehnoloģiju vidusskolā – Aleksandra un Mārītes Djačenko divi lieli keramikas panno.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“