ALELDA prāvesta viedoklis

Saskaņā ar arhibīskapi Laumu, COBALT firmas advokāti mēģina Satversmes tiesā panākt LELBĀL oficiālu statusu Latvijā kā atsevišķai luteriskai Baznīcai.

Pastāv, turpretim, atšķirīgs uzskats, ko atbalstu, ka Satversmes tiesai drīzāk vajadzētu atzīt, ka LELBĀL ir pirms 2. Pasaules kara – LELB turpinājums ārzemēs trimdā, saglabājot pirmskara LELB tiesības un pēctecību. Tuvojoties Padomju okupācijai, pirmskara LELB Arhibīskaps T. Grīnbergs ar sava amata zizli un krustu un vairums Baznīcas Virsvaldes locekļu devās trimdā, turpinot Baznīcas darbu dažādas pasaules zemēs.

Latvijā okupācijas režīms nelikumīgi slēdza pirmskara LELB 1946. g.27. februārī un jau 1946. g. 8. martā izveidoja jaunu LPSR Ev.-lut. Baznīcu. Latvijai, atjaunojot faktisko neatkarību 1991. gadā (de iure neatkarība nebija jāatjauno, jo tā pastāvēja visus okupācijas gadus), Latvijas Ev.-lut. Baznīca atmeta PSR burtus savā nosaukumā un arī sevi pasludināja kā pirmskara LELB turpinājumu, ar pēctecības tiesībām. Tāpat kā LELBĀL.

Tad nu abām šīm Latvijas pirmskara Luteriskās baznīcas daļām būtu jāsanāk kopā un saskanīgi jādarbojas nākotnē. Bet vai tā notiek? Pie latviešiem – ne vienmēr, vai reti kad!

Jānis Priedkalns,
ALELDA prāvests