Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Plkv. O. Kalpaka un Leģionāru dienas atcere

„Vai ticat?“

Laikraksts Latvietis Nr. 498, 2018. g. 1. apr.
Skaidrīte Dariusa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

No kreisās: DV Kanberas nodaļas priekšsēde Inta Skrīvere; pie karoga vanadzes Inta Peina (Payne), Ingrīda Grēviņa un Lita Ātrena. FOTO Imants Skrīveris.

Baltijas leģionāri ar saviem mērķiem, ideoloģiju, darbību un raksturu atšķiras no Vācijas līdzīgi nosauktām vienībām. (UNRRA, 1950)

Šī gada 10. martā Imanuela baznīcas zālē, Lyons DV Kanberas nodaļa rīkoja plkv. O. Kalpaka un Leģionāru dienas atceri.

Atceri ievadīja DV Kanberas nodaļas priekšsēde Inta Skrīvere un lūdza klātesošo uzmanību, Latvijas valsts karoga ienešanai svētku telpās.

Atceres runu teica Kanberas Latviešu biedrības priekšnieks Juris Jakovics. Savas runas pirmo daļu viņš veltīja leģionāriem. Ievadā Jakovics īsi pieskārās Padomju Savienības lietotajam teroram un deportācijām uz Sibīriju, Latvijas okupācijas laikā 1940./41. gadā. Vācu armiju, kas izdzina Padomju karaspēku no Latvijas, latviešu tauta uzskatīja par atbrīvotājiem, bet vēlāk šī doma mainījās. Otrā pasaules kara posmā, kad Vācijas militārai vadībai sākās grūtības cīņā pret lielo pārspēku – Padomju Savienību un Rietumu sabiedroto valstīm, tie nolēma iesaistīt okupēto valstu ļaudis savos bruņotos spēkos. Tā 1943. gadā tika izveidotas divas latviešu divīzijas – 15. un 19. divīzija. Abas divīzijas tika nosūtītas Austrumu frontē, Krievijā, kur tās varonīgi cīnījās. Krievu armijai ienākot Latvijā, 19. divīzija vēl ilgi cīnījās un aizstāvēja daļu no Kurzemes.

Kara noslēgumā Rietumu sabiedrotie latviešu leģionārus pielīdzināja vācu armijas karavīriem; tiem tika pieskaitīti vācu armijas kara pārkāpumi. Leģionāri nonāca gūstekņu nometnēs, lielais vairums – Beļģijā, Zedelgemā, un tur pavadīja nepilnu gadu smagos apstākļos. Atlaisti no gūsta, tie klīda pa Vāciju, meklēdami patvērumu toreizējās latviešu bēgļu nometnēs Vācijā.

Pagāja laika sprīdis, līdz Rietumu sabiedrotie izprata leģionāra, latvieša ideoloģiju un mērķi, cīnoties vācu armijā. Jakovics citēja UNRRA* vadības, 1950. gadā rakstītu vēstuli Latvijas sūtnim, Amerikas Savienotās Valstīs, kurā ir teikts, ka Baltijas leģionāri ar saviem mērķiem, ideoloģiju, darbību un raksturu atšķiras no Vācijas līdzīgi nosauktām vienībām.

Runājot par plkv. Kalpaku, Jakovics uzsvēra pulkveža lielo lomu Latvijas valsts tapšanā. Viņš pieminēja Kalpaka paša lielo pārliecību, un Kalpaka spējas iedvesmot sev padotos, ticībā un cīņā par brīvu Latviju. Pirms kaujas Kalpaks saviem karavīriem ir teicis Vai ticat? un pats atbildējis Es ticu! uz ko karavīri atbildējuši – Ticam. Runas noslēgumā Jakovics nolasīja fragmentu no Edvarta Virzas dzejoļa Pulkveža atgriešanās.

Sekoja visu klātesošo kopīgi dziedāta Latvijas valsts himna Dievs, svētī Latviju.

Kanberas DV nodaļā vēl ir divi leģionāri – Arvīds Purvis un Žanis Mediķis; abi tika apsveikti ar ziediem.

Noslēgumā visi pakavējās pie kafijas un uzkodām.

Skaidrīte Dariusa
Laikrakstam „Latvietis“

* „United Nations Relief and Rehabilition Administration“ – „Apvienoto Nāciju Palīdzības un rehabilitācijas administrācija“. Tā darbojās no 1943. līdz 1947. gadam, un bija atbildīga par bēgļu izmitināšanu, apģērbu un pārtiku.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com