Rakstiņi par mazuļiem (4)

Palielināt / Enlarge

Adelaides Latviešu skolas spēļu grupa šogad februārī. FOTO no D. Freijas personīgā arhīva .

Palielināt / Enlarge

Atvērto durvju dienas pasākums pagājušā gada novembrī. FOTO Ļena Rumpe.

Rakstu sērijas ceturtais raksts ir par Adelaides Latviešu skolas spēļu grupu. Iepriekšējos rakstus par Pertas Zīļuku, Brisbanes Saules zaķi un Sidnejas Latviešu skolas spēļu grupu var meklēt iepriekšējos laikrakstu numuros.

Cik man zināms, Adelaides latviešu skolas spēļu grupas atdzimšana ir meklējama mazliet vairāk nekā 10 gadus atpakaļ, kad vecākiem, kuriem toreiz bija pavisam mazi bērniņi, radās doma, ka ar spēlēšanos un runāšanos latviski mājās ar saviem bērniem vien nepietiek. Arī maziem bērniem jātiekas ar citiem bērniem ārpus ģimenes, lai saprastu, ka viņi nav vienīgie citādie – latviski runājošie. Domāts – darīts!

Vecā, lielā pūra lāde, kur jau vismaz 30 gadus glabājās spēļu grupas un bērnudārza mantas, kā arī metāla slīdkalniņš viņus jau gaidīja Skautu mītnē. Interesanti būtu uzzināt, ko šī pūra lāde ir piedzīvojusi agrāk? Atsākt nebija viegli, tomēr pamazām lietas virzījās uz priekšu un, nu, latviešu skolas spēļu grupa turpina darboties brīnišķīgā vietā – mazā namiņā ar skaistu dārzu, pavisam netālu no skolas. Šobrīd man šis namiņš pilnīgi neatgādina Skautu mītni, bet gan ar zviedru rakstnieces A. Lindgrēnas grāmatu varoņa Karlsona mājiņu uz Stokholmas pilsētas mājas jumta, kur ir desmit dzimšanas dienas tortes ar vienu svecīti, tūkstošiem tvaika mašīnu un visas pasaules rotaļlietas.

Lai arī dzīvojot Adelaidē, man vajadzētu par esošo spēļu grupu zināt daudz, tomēr vislabāk par to var pastāstīt divi cilvēki – patreizējā spēļu grupas vadītāja Dace Freija un bērnudārza un sagatavošanas klases skolotāja Mārīte Rumpe, kas ir vairākus gadus palīdzējusi Dacei. Šoreiz dodos uz Spēļu grupu runāties ar Daci.

Sveiki, Dace! Gribētu vairāk šodien uzzināt par Adelaides spēļu grupiņu. Ko tu gribētu man pastāstīt par saviem mazulīšiem? Cik bērnu bija pagājušajā gadā? Cik šogad? Ko jūs darāt nodarbībās?

Dace stāsta: Sveika, spēļu grupiņā! Pirmām kārtām gribu pateikt, ka pie mums, spēļu grupā, ir vismīļākie bērni un vislieliskākie viņu vecāki un vecvecāki! Pagājušajā gadā spēļu grupiņā bija 4 bērni un bērnudārzā bija 5 bērni. Šogad – katru sestdienu gaidām sešus spēļu grupas bērnus. Bērnudārznieki pagājušajā gadā no rīta devās pie skolotājas Mārītes uz sagatavošanas klasi un kopā mācījās alfabēta burtus un veidoja brīnišķīgas sīkās motorikas šedevrus. Šajā laikā mazākie bērni spēlējās, klausījās pasaku vai stāstu, apguva vārdiņus un veica nelielas sīkās motorikas nodarbības. Kad bērnudārza vecuma bērni mums pievienojās, tad mēs visi kopā ēdām pīrāgus un auglīšus un noslēgumā rotaļājāmies un dziedājām. Aktīvi piedalījāmies skolas rīkotajos sarīkojumos. Līdzīgi darbojamies arī šogad, tikai izņēmuma kārtā, esam palaiduši savu vienīgo bērnudārznieku pievienoties sagatavošanas klasei.

Vai es pareizi sapratu, ka gan pirmsskolēni, gan bērnudārzs sāk nodarbības sākumā atsevišķi – katrs savā vietā un tad satiekas?

Dace: Jā, tā ir bijis jau vairākus gadus. Bērnudārznieki ir jau nopietnāki un zinātkāri, viņi sākumā iet mācīties un tad nāk kopā spēlēties, dziedāt un ēst. Bērnudārzā uzmanība jau paliek noturīgāka, un bērni pierod, ka nākamajā gadā viņi sāks mācīties skolā. Sanāk ļoti veiksmīga pāreja uz skolu. Lai arī mācības nākamajās klasēs notiek rotaļnodarbību veidā, tomēr bērniem nav papildus stresa par atrašanos citā vietā. Dažreiz viņi paliek pie tā paša skolotāja, kas iesāka darboties ar bērniem iepriekšējā gadā. Vienīgais kas mainās ir tas, ka stundas paliek garākas.

Kā ir bijis citos gados? Vai ir bijuši gadi, kad ir maz bērnu, vai otrādi – ļoti daudz?

Dace: Ir bijis visādi. Pirms pāris gadiem vienlaicīgi nāca 17 mazie bērni, tad arī mēs iesākām to dalīšanu pa grupiņām skolā un spēļu grupā. Tā kā šogad ir mazāk bērnu, tad pielāgojamies bērnu vecumam un iespējām. Mainījām darba režīmu, jo daudziem vecākiem bērni ir skolas jaunākajās klasēs, līdz ar to aktīvas nodarbības notiek līdz plkst. 11, lai ģimenes var pusdienas pārtraukumā satikties. Katru gadu mūsu spēļu grupiņas un bērnudārza bērnu skaits mainās, bet nemainās tas, ka bērni labprāt nāk un spēlējas, mācoties latviešu valodu, satiek savus latviešu draugus un gūst jaunus, kas vēlāk, uzsākot skolas gaitas, noteikti ir svarīgs pozitīvs stimuls nākt sestdienās uz skolu.

Es uzskatu, ka noteikti svarīgi ir arī tas, ka nodarbības notiek regulāri. Vai nu tajā dienā būs viens bērns, vai visi septiņpadsmit – katru sestdienas rītu bērni un viņu vecāki zina, ka viņus te gaida. Nodarbības tiek rūpīgi plānotas vienmēr. Protams, skolas brīvlaikā tās nenotiek.

Es zinu, ka spēļu grupas tā īsti Austrālijā neviens neatbalsta. Vai viss ir pašu bērnu vecāku un spēļu grupu vadītāju rokās?

Dace: Tā nu gluži nav Adelaidē. Mēs tiekam ļoti lutināti, sākot jau ar to, ka mums ir pašiem savas telpas Spēļu grupai, par ko esam pateicīgi ALB, un dārzs, par kuru arī gādā ALB. Sevišķi liels paldies Inārai, kas vienmēr sastāda mums jaunas puķītes, kuras mazuļi labprāt norauj ik pa laikam – vienmēr ir ko iepīt vainadziņā. Pavisam nesen mums ielika arī gaisa kondicionieri; tagad ir tik jauki un patīkami. Rotaļlietas un mēbeles ir savestas no malu malām, liels paldies adelaidiešiem. Šogad skola iegādājās daudz metodiskās literatūras tieši mazo bērnu skolotājiem, daudz nošu materiālu. Pagājušā gadā mēs ar ALB un skolas atvēlētajiem līdzekļiem izremontējām pusi no mūsu telpas, līdz ar to iegūstot mājīgāku izskatu. Tika iegādāti skapji un jauni krēsli ar galdu, kas atviegloja telpas iekārtošanu. Mēs ar prieku izmantojam arī „Tālavas“ mājīgās telpas un zālāju, kā arī dodamies ciemos pie viesmīlīgajām Daugavas Vanadzēm.

Laikam tā arī vajadzētu būt, ka spēļu grupas ir skolas neatņemama sastāvdaļa, jo no šīm rindām jau izaugs tie jaunie skolas skolēni, vai ne?

Dace: Man šķiet, ka tas ir jauki, ka bērni redz un satiek dažāda vecuma bērnus, pieaugušos un vecākus cilvēkus. Kafejnīca sestdienās ir kļuvusi ļoti rosīga. Noslēgumā gribu pateikt lielu paldies spēļu grupiņas un bērnudārza vecākiem, vecvecākiem par atbalstu un palīdzību. Ja kāds vēl nav mūs atradis, droši jautājiet Latviešu nama kafejnīcā vai ALB veikalā, kur atrast spēļu grupu, vai rakstiet uz epastu: adelaidesskolas@gmail.com

Paldies, Dace, par sarunu un, Mārīte, par lielo darbu iepriekšējos gados! Gaidīsim jaunus bērnus spēļu grupā vai skolā! Mūsu skola – jūsu skola. Tāds ir Adelaides Latviešu skolas moto. Te visi ir gaidīti un par to man ir liels prieks.

Ļena Rumpe
LAAJ Skolu nozares vadītāja
Laikrakstam „Latvietis“