Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Latviešu šefi māca gatavot latviešu ēdienus

Adelaidē piedalījās septiņas cittautiešu grupas

Laikraksts Latvietis Nr. 494, 2018. g. 26. febr.
Margota Puķīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Ulla un Ints gatavi sagaidīt cepējus. FOTO Margota Puķīte.

Ulla un Ints māca gatavot latviešu ēdienus. FOTO Margota Puķīte.

Mācekles uzmanīgi skatās kā cept sālstandziņas. Priecājas par pirmajiem pīrāgiem. FOTO Margota Puķīte.

MCCSA (Multicultural Communities of South Australia) ir jumtu organizācija, kas veicina cittautiešu organizācijām turpināt darboties savās esošās organizācijās un palīdzēt viņiem sekmīgi darboties piedāvājot padomus, kā arī kā pieprasīt naudu no valdības, lai varētu turpināt darboties. Ik pa laikam valdība piedāvā naudu kādam projektam, kas tieši saistīts ar kulturālu sadarbību starp esošām cittautiešu organizācijām.

2017. gada decembrī naudas summa tika piešķīra MCCSA projektam – tradicionālu ēdienu apmācības kursiem. Lai šis projekts sekmīgi darbotos MCCSA, noīrēja lielo mācības virtuvi Sprouts, un piedāvāja septiņām cittautiešu grupām iespēju piedalīties šim projektam. Starp tām izvēlētām grupām latviešiem piedāvāja iespēju mācīt kā gatavot mums tradicionālu ēdienu. Bija jāizpilda visas prasības un īpaši tika uzsvērts, ka ēdienu demonstrēs un 25 dalībnieku katrs atsevišķi gatavos rādīto. Ēdienam jābūt uztaisītam divās stundās un pēc tam visi dalībnieki pulcēsies lielā ēdam zālē nogaršot kas tika gatavots un pārrunāt šo nodarbību.

Kad saņēmu šo iespēju piedalīties šādā projektā, es zināju, ka varam izpildīt visas prasības. Mēs esam izdevuši savu pavārgrāmatu Latvian Flavours, vairākus gadus rīkojam reiz mēnesī pavārstundas Latviešu Biedrības namā. Man arī tūlīt nāca prātā, kas varētu būt, kas tiešām izcelsies par latviešu tradicionālo ēdienu. Protams, – pīrāgi. Visiem garšo pīrāgi. Izdotā pavārgrāmatā ir vairāk nekā viena recepte kā gatavot pīrāgus. Esam veiksmīgi mācījuši, kā demonstrēt un izcept 2 stundās pīrāgus. Ulla Gicasvila ir vairākas reizes mācījusi, kā rīkoties ar raugu mīklu. Skolotāja pēc profesijas ar laba pieredze runāt cilvēku priekšā; man likās, ka viņa būtu tas pareizais cilvēks, kura izpildīs veiksmīgi visus pieprasījumus. Kad liku šo ierosinājumu Ullai priekšā, viņa ļoti priecīgi piekrita, jo pati gribēja piedzīvot iespēju strādāt tik glaunā virtuvē.

Šajās dienās ir svarīgi, ka visi vienlīdzīgi. Cik es sapratu, ka vairākums cilvēku, kuri demonstrēs, būs sievietes. Būtu labi, ka varētu palūgt kādu vīrieti. Nevajadzēja ilgi domāt, jo es labi pazīstu, ka Ints Puķītis ir mācījis, kā taisīt sāls standziņas, ko viņu mamma cepusi pirms vairākiem gadiem. Viņš bija ar mieru piedalīties.

14. decembrī laicīgi ieradāmies glaunajā virtuvē, kur viss bija sagatavots, ieskaitot produktus, ko bijām iepriekš pasūtījuši. Ullai mīkla skaisti rūga, grozā ietīta dvielī, jo tā tiks izdalīta visiem cepējiem pēc tam, kad viņa rādīs, kā sagatavot mīklu pīrāgiem. Pa to laiku divi cilvēki visu uzņēma video, lai var apskatīties, kā gatavot pīrāgus kaut kad nākotnē.

25 dalībnieki ar lielu interesi skatījās. Daži pirmo reizi redz raugu mīklu un vēl nekad nav ēduši pīrāgu. Dalībnieki bija gan no Āzijas izcelsmes, kā arī Eiropas un arī viena latviete. Kad pēdējā paplāte iegāja cepeškrāsnī, Ints sāka rādīt, kā gatavot sālsstandziņas. Tas gāja tik ātri, ka paplātes bija gatavas likšanai krāsnī, bet pīrāgi vēl nebija izcepti.

Nebija tik ilgi, kad visi pīrāgi bija ārā no krāsnīm un sālsstandziņas iekšā. Es sākumā minēju, ka pēc tam pulcēsimies lielajā ēdamzālē nogaršot izcepto. Visi lūdza maisiņus, kuros ielikt izceptos pīrāgus un sālsstandziņas, lai varētu aiznest mājās. Beigās visi ieradās ēdamzālē, lai izdzertu kafijas krūzi, un pārrunāja, ko viņi cepa, bet neviens nedalījās ar saviem pīrāgiem un sālsstandziņām. Visi bija druscītiņ pagaršojuši un nolēma, ka jāņem mājās un jādod iespēju savām ģimenēm mājās nogaršot, ko bija izcepuši.

Pārrunās tika minēts, ka bieži pīrāgus cepa svinībām un svētkiem. Citi arī stāstīja par svētku ēdieniem savās zemēs, cik viegli vai grūti pieejamas vielas receptēm. Latvieši, būdami vieni no pirmajiem emigrantiem Austrālijā, minēja, ka sākuma gados – 1950. gados bija ļoti grūti atrast, piemēram, piemērotus miltus, lai ceptu rupjmaizi. Nerunājot par biezpienu, rūgušpienu un citām garšvielām, kuras šodien ir samērā viegli pieejamas.

Visi, kas piedalījās šajā projektā, bija ļoti apmierināti, jo tas deva iespēju redzēt, kā cittautieši gatavo savu tradicionālu ēdienu, nogaršot ēdienu un iepazīties ar dažādām garšvielām, kuras netiek lietotas savos ēdienos. Katram bija iespēja dalīties ar pieredzi, saistītas ar ēst gatavošanu ārpus savas pierastas mītnes zemes. Bija dzirdami smiekli, aplausi, kuri radīja priecīgu un draudzīgu garu tieši piemērotu pirms Ziemassvētkiem. Cerams, ka drīzā nākotnē atkal būs iespēja piedalīties šādā projektā.

Mēs maza cilts, Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba.
J. Rainis

Margota Puķīte
MCCSA latviešu pārstāve padomē
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com