Māra Branča skatījums

Palielināt / Enlarge

Zīle Ozoliņa-Šneidere. „Izlaid savus sapņus“. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Martins Gauba. Lietuva. „Izsapņo sevi.“ 2. vieta. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Zīle Ozoliņa Šneidere, Latvija, Romans Petrovs, Krievija. „Noķert sapni“. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Skats no festivāla. FOTO Māris Brancis.

No 9. līdz 11. februārim Jelgavā notika kārtējais, nu jau 20. starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Tas nosvinēts ar vērienu. Kā parasti festivālā piedalījās 30 tēlnieki, kuri veidoja gan individuālos, gan komandu darbus, kas iekļāvās sacensībās par godalgotām vietām, taču daudz kas cits nebija kā ierasts.

Ņemot vērā pagājušā gada pieredzi, tika paplašināta teritorija, kurā izvietotas skulptūras – bez Pasta salas, kas citkārt ir bijis festivāla centrs, šajā reizē tās bija izliktas apskatei arī Jāņa Čakstes bulvārī gar Driksas krastu un Hercoga Jēkaba laukumā. Šāds ledus tēlniecības darbu izkārtojums novērsta nevajadzīgo drūzmēšanos, kas izsauc festivāla viesu neapmierinātību, kašķēšanos un pārmetumus svētku rīkotājiem, un ļāva lielākām skatītāju masām brīvi apskatīt tēlnieku veikumu, tās varēja labāk izgaismot, bet pats nozīmīgākais – ikvienu darbu varēja izvietot tā, ka netraucēja uztverei. Īpaši ieguva lielās skulptūras, kurām katrai bija atvēlēts pietiekoši plašs, no citām izolēts laukums (telts) un kuras kā lepna un krāšņa dāma tagad spēja izrādīt savus daiļumus visā pilnībā, nebaiļojoties, ka citas viņu aizēnos.

Festivāla vizuālo pusi cēla apgaismojums. Par to bija domāts, ne tikai ar krāsainajiem starmešiem izceļot katru darbu vakara stundās, bet, iestājoties krēslai, visa plašā teritorija tika lieliski izgaismota ar kustīgiem prožektoriem, kas pastiprināja svētku atmosfēru. Daudzus skatītājus pievilka arī izrādes bērniem un koncerti tumsas stundās. Bērnu priekam bija ierīkoti ledus slidkalniņi un ledus labirints. Neizpalika arī izglītojošais aspekts – latviešu tēlnieki vairākas pievakares demonstrēja ziņkārīgajiem skatītājiem, kā top ledus skulptūras. To varēja vērot arī tiešsaistē LMT Straume.

Šie Jelgavas svētki kļūst arvien populārāki. Uz tiem sabrauc ne tikai no Latvijas, bet arī no Igaunijas un jo sevišķi no Lietuvas. Ja pilsētā ir vairāk kā 61 tūkstotis iedzīvotāju, tad apmeklētāju skaits ir krietni lielāks – kā aplēsuši festivāla rīkotāji, festivāla trīs dienās skulptūras redzējuši vairāk nekā 80 tūkstoši cilvēku, šo skaitli droši vien var palielināt, ja zināms, ka bērni jaunāki par septiņiem gadiem tika ielaisti bez maksas.

Jubilejas reizē Jelgavā bija izvietoti 65 tēlniecības objekti ledū – bez 35 konkursa darbiem vēl skatītājus priecēja lielās foto skulptūras, ledus skulptūrām dekorētais ledus bārs, ko krāšļoja trīs lielformāta tēlnieciskie opusi, kā arī īpaši šiem svētkiem radīti darbi – ledū iesaldēti dažādi priekšmeti, kas stāsta gan par to, kas mums ir Latvija, kas ir latvieši, kas mums ir tuvs un kas arī raksturo Jelgavu, piemēram, dažādi eksotiski augi, kurus pirmie ieveda kurzemnieki no savām kolonijām, tridekšņi, āksta maska, kas atgādina par to, ka šajā pilsētā reiz dzimis un dzīvojis latviešu teātra tēvs Ādolfs Alunāns, baltām un sarkanām rozēm veidots Latvijas karogs utt.

Šogad februāris aplaimoja Mintauta Buškevica vadīto festivāla rīkotāju komandu ar nelielo salu, lai gan vēl pirms nedēļas bieži lija un bija mikls, temperatūra pacēlās virs nulles. Tā vien liekas, ka nenoteiktais laiks darba nedēļas pirmajās divās dienās, kad vēl nebija pārliecība, ka termometra stabiņš patiesi noslīdēs zemāk par -5°C, daļēji ietekmēja mazo jeb individuālo skulptūru izveidi un kvalitāti. Nedēļai ritot uz otru pusi, aukstais laiks nostiprinājās, tādēļ komandu darbus varēja veidot trauslākus, lielākus, rūpīgāk un smalkāk izstrādāt detaļas.

Festivāla tēma bija Sapņi. Tā pieļauj ļoti plašas iespējas izteikties, kas katram autoram ir sapnis, pēc kā ikviens cilvēks ilgojas, alkst un vēlas īstenībā redzēt un sasniegt.

Pie festivāla devīzes strādāja 30 tēlnieku no desmit valstīm – Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Ukrainas, Bulgārijas, Norvēģijas, Nīderlandes, Portugāles, Īrijas un pat no Ķīnas. Pirmajās divās dienās mākslinieki veidola katrs savu tēmas versiju, nākošajās dienās līdz piektdienas vidum tika radītas tā saucamās komandu skulptūras, kurā apvienojušies divi tēlnieki.

Rezultātā šogad individuālo skulptūru grupā I vietu un naudas balvu ieguva Latvijas tēlniece Zīle Ozoliņa-Šneidere ar darbu Izlaid savus sapņus. Viņai sekoja lietuviešu kolēģis Martina Gaubas veikums Izsapņo sevi, bet 3. vietu izcīnīja māksliniece no Krievijas Irina Alimurzajeva ar darbu Iztēle. Arī komandu skulptūrās izcēlās latviešu tēlniece Zīle Ozoliņa-Šneidere, kurā kopā ar krievu skulptoru Romanu Petrovu bija izveidojusi sarežģītu un iespaidīgu veidojumu ledū Noķert sapni. II vietu ieguva Krievzemes mākslinieki, bet III vietu Īrijas un Portugāles skulptori Naiels Magī (Niall Magee) un Pedro Mira ar savu Izpratni. Žūrija piešķīra arīdzan veicināšanas un simpātiju balvas.

Ledus skulptūru festivāls jau izskanējis, bet Jelgavas pilsētas iestāde Kultūra jau strādā pie Starptautiskā smilšu skulptūru festivāla veidošanas, lai arī pēc tās skatītāji priecātos, to apmeklējuši.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“