Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Spēkavīrs, karavīrs, valstsvīrs

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis aicina ikvienu sargāt Latvijas drošību

Laikraksts Latvietis Nr. 494, 2018. g. 26. febr.
Vita Gaiķe -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Raimonds Bergmanis un Vita Gaiķe. FOTO Aivars Vinters.

Februāra sākumā Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis Kanādas oficiālās vizītes ietvaros ieradās Toronto un divas dienas tikās arī ar vietējo latviešu sabiedrību. Lai kur aizsardzības ministrs parādītos, gan tiekoties ar Daugavas vanagiem, gan korporācijām, Sestdienas skolas bērniem vai uzrunājot sanākušos tautiešus, pāri viņam bira jautājumu straume, jo visiem svarīga ir Latvijas drošība. Ministrs atvēlēja laiku arī speciālai intervijai Latvija Amerikā lasītājiem.

Raimonds Bergmanis ir pazīstams kā svarcēlājs, triju olimpisko spēļu dalībnieks. Vēlāk piedalījies spēkavīru sacensībās, bijis arī televīzijas raidījumu vadītājs. Desmit gadus dienējis armijā, un kad viņam 45 gadu vecumā nācās dižkareivja pakāpē pensionēties, pārdomājis, kā vēl viņš varētu palīdzēt Latvijai, tāpēc izlēmis iesaistīties politikā. Raimonds Bergmanis gan brīdina, ka visiem, kas pieņem šādu lēmumu, jābūt gataviem, ka pēc iesaistīšanās politikā sabiedrības attieksme pēkšņi mainās.

Raimonds Bergmanis ir 29. Latvijas aizsardzības ministrs un šajā amatā strādājis jau divus ar pus gadus, kas ir piektais ilgāk strādājošais ministrs Latvijā. Līdz šim vidējais ilgums ir no gada līdz pusotram. Raimonds Bergmanis stāsta, ka ir pirmais ministrs ar armijas pieredzi, bet pat tad sākumā grūti bijis izprast visus procesus.

Tikšanos laikā daudzus interesēja ar sportošanu saistīti jautājumi, it sevišķi latviešu skolas bērniem. Tā nu Raimondam Bergmanim nācās stāstīt, cik lielus smagumus viņš ir cēlis, cik lielas lidmašīnas vilcis, cik smagus bruņurupučus svēris, kā arī ar nožēlu atzīt, ka pašlaik sportošanai neatliek laika.

Tomēr bruņurupučus Raimonds Bergmanis vēl arvien cilā. Kopā ar Kanādas bruņoto spēku pulkvežleitnantu Veidu Ratlendu (Wade Rutland) augustā svēruši Galapagu bruņurupučus ikgadējā svēršanas pasākumā Rīgas Zooloģiskā dārzā. Aizsardzības ministrs uzaicinājis Kanādas vadītās kaujas grupas komandieri uz šo notikumu, jokojoties piebilstot, ka tad viņi noteikti nokļūs krieviski rakstošo plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā. Kā tad, nākamā rītā abi bija uz Krievijas kara propagandas izdevuma Sputņik pirmās lapas.

Bet tagad par nopietnākām lietām.

* * *

Drošība ir kopēja lieta

Raimonds Bergmanis: „Ceru, ka cilvēki izpratīs, ka drošība nav tikai karavīru vai zemessargu uzdevums. Cilvēkiem, ir jāsaprot, ka tas ir ikviena uzdevums, ka arī tu savā darbavietā vari būt palīdzīgs. Pašlaik tiek ļoti uzsvērts, ka katrai valstij ir vajadzīga spēja noturēties (resilience) ilgstošā krīzes periodā. Daudz strādājam ar citām ministrijām, ar citām nozarēm. Grūti tagad mainīt domāšanu, jo ilgu laiku dzīvojām ar sajūtu, ka nekad nekas vairs nevar notikt. Jāsaprot, ka apdraudējums ne vienmēr ir fizisks, tas varbūt dažāds. Mūsu kaimiņu valsts iegulda milzīgus līdzekļus informatīvajās lietās un propagandā. Meli ir tik kvalitatīvi sagatavoti, ka cilvēkiem ir grūti atšķirt, it sevišķi jauniem cilvēkiem.

Šobrīd mēs bieži vien tikai reaģējam uz Krievijas izteikumiem, izdarībām. Mums jāiet solis uz priekšu un jāstāsta mūsu stāsts.“

Vizīte Kanādā nozīmīga un produktīva

Raimonds Bergmanis: „Šī ir ļoti nozīmīga vizīte. Mans Kanādas kolēģis jau trīs reizes bijis Latvijā, un notikusi jau pirmā Kanādas karavīru rotācija, diemžēl aizņemtības dēļ nebiju varējis te ierasties.

Sadarbība ar Kanādu ir izvērtusies necerēti labi. Tikai pēc kāda laika īsti apzināsimies, cik nozīmīgs Latvijas drošībai bija vēsturiskais lēmums Varšavā, NATO samitā 2016. gadā. Visas tikšanās Otavā, diskusija ministrijā un ar bruņoto spēku vadību bija patiesa, atklāta, sirsnīga un produktīva. Viesošanās Kanādas parlamentā un debašu vērošana bija ļoti laba pieredze. Arī tikšanās ar nākamās bruņoto spēku vienības, kas dosies rotācijā uz Latviju, komandieri bija pozitīva. Viesojos arī Kanādas militārajā akadēmijā, kas gatavo augstākā līmeņa bruņoto spēku komandierus, kur pašlaik studē arī viens virsnieks no Latvijas.

Domāju, ka šī vizīte sniegs lielu pienesumu mūsu divpusējām attiecībām ne tikai militārā jomā, bet arī ekonomiskā, izglītības, sporta, kultūras un vairākās citās nozarēs. Kanādas puses izpratne par Latviju mainās.

Nozīmīga arī ir tikšanās ar latviešu kopienu. Šī vizīte Kanādā man saistās ar manu pirmo ciemošanos 1989. gadā.“

Tiešs militārs uzbrukums nedraud

Šobrīd ikvienam prātā ir viens jautājums – cik droši pašlaik ir Latvijai? Arī Sestdienas skolā bērnu pirmais jautājums ministram bija: Vai domājat, ka Krievija uzbruks? Un Raimonds Bergmanis stingri atbildēja: Nē, nedomāju, ka viņa uzbruks. Un kā es vienmēr saku – kamēr es esmu amatā, tikmēr kara nebūs!

Arī vēlākās sarunās šis jautājums tika apspriests.

Raimonds Bergmanis: „Tiešu militāru draudu šobrīd nav, bet darbības, kas notiek pie robežas vairākkārt pieaudzis personāla sastāvs Rietumu kara apgabalam, jaunas militārās bāzes, ekipējums, tās rada bažas. Pirms diviem gadiem pirmo reizi pēc Aukstā kara stratēģiskie bumbvedēji nolidoja pie mūsu robežām. Mēs to visu redzam un ņemam vērā. Šobrīd arī Kanādas pusei šie procesi un notikumi ir vieglāk izprotami. Viņi apzinās, ka līdz ar atrašanos NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā mūsu valstī arī viņi ir nopietnāks mērķis no Krievijas puses. Tas tiek darīts visa reģiona drošībai, un to novērtē arī mani Skandināvijas kolēģi.

Kad sakām, ka esam izpildījuši NATO prasību ieguldīt 2 % no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai, mums jāsaprot, ka tas nav darīts dēļ NATO, bet tas ir darīts mūsu drošības dēļ. Mēs stiprinām savu valsti kopā ar mūsu sabiedrotajiem.

Mēs daudz mācāmies no mūsu sabiedrotajiem, jo viņiem ir lielāka pieredze, bet arī mēs daudz ko varam viņiem dot un pamācīt. Daudzās mācībās sabiedrotie ir pārsteigti par mūsu profesionālismu un uzzina daudz ko jaunu, kā konkrētā vidē un apstākļos rīkoties. Man bija iespēja būt pie karavīriem Mali un Afganistānā un visur esmu dzirdējis tikai labākos vārdus par mūsu karavīriem.

Daudz kas mums trūkst, bet pārmaiņas notiek ļoti strauji. Vislielākais gandarījums ir dzirdēt atzinības vārdus par attieksmi, kā mēs veicam uzdevumus. Piemēram, Spānijas kontingenta komandieris atzina, ka viņa karavīri bija pārsteigti, ka celtniecības darbi Ādažu bāzē neapstājas arī nedēļas nogalē, lai sagādātu karavīriem ērtākus apstākļus.

Tagad arī daudzi Kanādas bruņoto spēku pārstāvji vēlas braukt uz Latviju dienēt, jo dzirdējuši kā tur ir.

Uztrauc, ko Putins pateiks pēc 18. marta, kad viņu atkal apstiprinās prezidenta amatā. Viņa rīcība šobrīd ir neparedzama. Bet līdz ar Varšavas NATO samitā pieņemtā lēmuma realizāciju jūtamies daudz drošāki, jo mūsu valstī atrodas visplašākā kaujas grupa, kurā šobrīd ir 6 valstis (Kanāda, Spānija, Itālija, Albānija, Slovēnija, Polija), no šī gada vēl nāk klāt Slovākija un Čehija. Tas ir klasisks piemērs vienotībai un solidaritātei.“

Zemessardze ir mūsu superpatrioti

Raimonds Bergmanis: „Zemessardzei ir milzīga loma. Apbrīnoju zemessargu patriotismu. Pat profesionālā dienesta karavīri atzīst, ka nez vai spētu būt zemessargi, ziedojot savu brīvo laiku mācībām. Superpatrioti.

Šobrīd ir uzlabota Zemessardzes infrastruktūra, apgāde, mācības. Lielas pārmaiņas notika 2015. gadā, kad apmācības process krasi mainījās, pārejot uz nometņu apmācību  21 dienu intensīva apmācība. Pirms tam zemessargi apguva apmācību, kad viņiem bija brīvs brīdis.

Man ir grūti, jo gribas ātrāk atdot parādu, īpaši Zemessardzei, kam tik ilgu laiku daudz kā bija trūcis, tomēr Varšavas lēmums lika pārplānot aizsardzības nozares izdevumus, lai varētu veikt uzņemošās valsts funkcijas. Igaunijas valdība iedeva šim mērķim papildus līdzekļus, lietuviešiem ir gandrīz divreiz lielāks aizsardzības budžets, bet vajadzīgās summas bija līdzīgas visām valstīm. Tā kā mums bija tas sarežģītākais uzdevums. Tomēr ceru, ka šobrīd arvien vairāk un vairāk varēsim atdot parādus Zemessardzei, lai viņiem dienesta apstākļi būtu daudz labāki.

Zemessardzē veiksmīgi notiek paaudžu maiņa, gandrīz 70 % no zemessargiem ir jaunāki par 35 gadiem.“

Jāaudzina patriotiska jaunā paaudze

Raimonds Bergmanis: „Skolās vēlamies ieviest valsts aizsardzības mācību. Sākam pilotprojektus, lai zinātu, kas tieši mums ir nepieciešams. Valsts aizsardzības mērķis ir panākt cilvēkos valsts piederības sajūtu un sapratni, ka, lai ko viņš dzīvē savā profesijā darītu, viņš var palīdzēt savai valstij. Rezultāti ir. Šobrīd labi attīstās Jaunsardze, ir spēcīgi instruktori, kas strādā jau vairāk nekā 20 gadus. Robežsardzes koledžā trešā daļa nākusi no Jaunsardzes.

Pirms 2. pasaules kara Latvijai bija 140 000 liela armija, labi bruņota, 20 % no budžeta aizgāja bruņojumam, un rezultātā Latvija tika okupēta bez pretestības. Tas bija politisks lēmums, ne armijas lēmums. Tāpēc ir nepieciešams izglītot visu sabiedrību.“

Obligātais karadienests vai jāatjauno?

Raimonds Bergmanis: „Atjaunošanai vajadzīgi vairāki miljoni, lai varētu veikt visu apmācību. Jāskatās uz obligāto dienestu arī tā – ja cilvēks tiek iesaukts dienestā un, piemēram, deviņus mēnešus apguvis apmācību, bet pēc tam aiziet savā dzīvē un darbā, vai viņš būs vajadzības gadījumā spējīgs stāties pretī vislabāk apmācītajiem Krievijas karavīriem? Jautājums arī, kā mēs tos rezerves karavīrus vajadzības gadījumā sasauksim kāds ir Īrijā, kāds Londonā, jebkurā pasaules malā. Jāskatās, vai ir jēga to naudu tērēt. Ja būs visa infrastruktūra izveidota un būsim tik bagāti, tad var pie šī jautājuma atgriezties. Tagad sagraut to, ko mēs lēnām ceļam, nav gudri.

Brīvprātīgiem ir iespēja apgūt militārās mācības Zemessardzē, Jaunsardzē.“

Turpmākie uzdevumi

Raimonds Bergmanis: „Pēc kara Gruzijā 2008. gadā mēs jau brīdinājām mūsu sabiedrotos, bet diemžēl bija jānotiek Krimas okupācijai un iebrukumam Ukrainā, lai saprastu, cik tas ir bīstami. Ukraina šobrīd ir daudz darījusi, lai mums būtu drošāk. Viņi ir krituši par mums. Mums ir jādara viss, lai nekas tāds nenotiktu uz mūsu zemes.

Daudz ir izdarīts, bet vēl daudz jāstrādā un jāatrisina dažādi jautājumi. Iepriekšējos gados grūti gāja ar atbalstu aizsardzības nozarei. Tādas pārmaiņas militārā bāzē, kā šobrīd notiek Latvijā, karavīri nekur nav redzējuši.

Ādažu bāze ir apbrīnas vērts, ir neticami, ka ir izdevies iet tik straujiem soļiem. Kanādas aizsardzības ministrs trīs reizes ir bijis Ādažos un atzīst, ka nevar ticēt, kā tik īsā laikā var tik daudz padarīt.

Cilvēki Latvijā uzticas Bruņotajiem spēkiem. Tas ir augsts novērtējums.

Priekšā trīs lieli uzdevumi: valsts aizsardzības mācības ieviešana skolās; visaptveroša valsts aizsardzība; militārās industrijas iedibināšana Latvijas valstī.

Svarīgi, lai nauda neietu no mūsu valsts ārā, bet mēs to atstātu savējiem uzņēmumiem. Slēdzam līgumus, lai Latvijas uzņēmumi mūs apgādātu ar pārtiku, šūtu formas, lai mēs paši sāktu ražot kādas militāras lietas, piemēram, munīciju.

Esam sasnieguši 2% aizsardzībai, bet tuvākā laikā būs jārunā, vai ar to pietiks. Dārgākais un sarežģītākais ir cilvēki, viņu apmācība. Jābūt labai veselībai, fiziskai sagatavotībai, demogrāfija nav tam par labu. Vajag cilvēkus ar zināšanām eksaktajās zinātnēs.

Tomēr redzu arvien vairāk jaunus cilvēkus, kas vēlas kalpot grūtajā profesijā – karavīrs. Tas dod milzīgu spēku.“

* * *

Raimonds Bergmanis šobrīd, šķiet, ir aizņemtākais ministrs, un mājās uzturēties nav daudz laika. Pēc vizītes Kanādā viņš būs mājās divas dienas, tad dosies uz Briseli uz NATO ministru tikšanos, no turienes uzreiz uz Minheni, tad 3 dienas mājās. Pēc tam ceļš ved uz Koreju, kur tikšanās ar aizsardzības ministru un arī olimpiādes apmeklējums. Tad nedēļu uz Japānu, pēc atbraukšanas mājās drīz atkal uz Briseli, Rumāniju, ASV un Irāku.

Vēlam izturību un gudru padomu, sargājot mūsu mīļo Latviju!

Vita Gaiķe
Laikrakstam „Latvietis“
Pirmpublicējums Laikrakstā „Latvija Amerikā“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com