Adelaides „DAUGAVA“ svin Ziemassvētkus

Palielināt / Enlarge

DV Vīru koris „Daugava“ svin Ziemassvētkus. FOTO Brigida Ceplīte.

Katra pirmssvētku eglīte ir mazliet savādāka, un DV Vīru kora eglīte izceļas ar savu intīmo raksturu. Intīma jau tādēļ, ka tā notiek kora priekšnieka Edgara Ceplīša un viņa dzīvesbiedres Maldas mājā, nevis kādā no latviešu sabiedriskajiem namiem. Intīma arī tādēļ, ka viesi ir tikai nedaudzie koristi un viņu nozīmīgās otrās puses; un intīma tādēļ, ka Ceplīšu mazbērni, par spīti samērā dzestrajam vakaram, ar lielu troksni un sajūsmu plunčājās Ceplīšu peldbaseinā. Pieaugušiem ūdens jau sen ir par vēsu!

Kamēr visi sanāk sestdien, 16. decembrī, kora priekšnieka mājā, var iebaudīt kaut ko no plašā dzērienu klāsta un uzkost kādu kraukšķi vai pīrādziņu, taču drīz jau visi ir klāt, un sāk skanēt senās Ziemassvētku dziesmas. Kāds ir papūlējies sastādīt grāmatiņu ar dziesmu vārdiem – ļoti izdevīgi, jo visi jau nāk tajos gados, kad atmiņa sāk pievilt. Pēc dažām dziesmām namamāte lēš, ka esam nopelnījuši vakariņas, un aicina pie bufetes. Klāsts kā uz ķeizara kāzām: cūkas cepetis, krāsnī cepti kartupeļi, skābie kāposti un vēl dažādas aukstas piedevas. Tādās reizēs derētu divtik rūmīgs vēders, bet nedrīkst piebāzties, jo vēl jau nāk Geņas nepārspējamā torte un Ilgas ābolkūka. Arī sieru plāte nav smādējama.

Kamēr vēl ir pietiekoši gaišs, visi sastājamies zālājā uz kopīgu bildi, kā jau katru gadu, lai iemūžinātu šī gada koristus. Katru gadu sakām to pašu: „Mums vajag vairāk dziedātājus, sevišķi jaunākus un sevišķi tenorus.'' Šogad iestājās viens jauns korists, un, lai gan viņš nav tenors, tad tomēr esam pateicīgi arī par to pašu. Šai gadā daudz kas sasniegts un ar Melburnas Vesera palīdzību uzvests Adelaides lielākais sabiedriskais pasākums Tālavas Lielajā zālē. Ar to koris var patiešām lepoties. Liels nopelns tur pieder diriģentei Inesei Lainei un kora priekšniekam Edgaram Ceplītim. Koris piedalījies arī Kalpaka un Lāčplēša piemiņas sarīkojumos, par ko koristiem un diriģentei pateicas nodaļas priekšniece Gunta Rudzīte. Pa kaut kādu starpu Ziemassvētku vecītis bija atnācis un atstājis Inesei dāvanu. Nez' kā viņš vienmēr pamanās pazust, pirms kāds viņu pamana?

Vēl dažas Ziemassvētku dziesmas, tad Imants Kronītis ņēma priekšā (burtiski!) akordeonu, un sākām dziedāt citas dziesmas. Laiks pagāja nemanot, un pēkšņi visi sāka cilāties uz mājas pusi. Vēl paguvām nodziedāt Te bij' laba saiminiece, un atkal viens eglītes sarīkojums bija iegājis vēsturē. Gaidīsim nākamo pēc gada.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“