Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


18. novembra akts Sidnejā

Prezidenti un koncerts

Laikraksts Latvietis Nr. 487, 2017. g. 15. dec.
Ojārs Greste -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Vijas Spoģes-Erdmanes un Pētera Erdmaņa skatuves iekārta un ģitārists Reinis Jaunais. FOTO Ojārs Greste.

Latvijas bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers un Sidnejas Latviešu biedrības priekšsēdis Jānis Čečiņš. FOTO Ojārs Greste.

No kreisās: Vija Spoģe-Erdmane un Lilita Zatlere. FOTO Ojārs Greste.

No kreisās: Viktorija Mačēna, Valdis Zatlers, Ella Mačēna ar PBLA atzinības rakstu un Andrejs Mačēns. FOTO Ojārs Greste.

No kreisās: Sidnejas Latviešu biedrības Damu kopas vadītāja Ināra Krūmiņa un bijušā vadītāja Edīte Birzule ar LAAJ atzinības rakstu. FOTO Ojārs Greste.

Labvakar latvieši! Tā iesāka savu svētku runu Latvija un latvieši mūsdienu pasaulē Latvijas bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, sveicot tautiešus 2017. gada 18. novembrī Sidnejas Latviešu namā. Valdis Zatlers savu runu nobeidza, uzsverot, ka ārzemēs dzīvojošie latvieši ir daļa no Latvijas un mudināja, lai līdz Latvijas simtgadei, katrs no mums domā, kāda ir mūsu kopapziņa, kāda ir mūsu nacionālā valsts un kāds ir mūsu nacionālās valsts mērķis. Valda Zatlera uzrunas tekstu var lasīt laikrakstā Latvietis Nr. 487 vai skatīt tīmekļa vietnē laikraksts.com.

Svinīgo aktu iesāka Sidnejas Latviešu biedrības priekšsēdis Jānis Čečiņš ar uzrunu, kurā viņš atgādināja, ka Latvijas neatkarības pasludināšana 1918. gada 18. novembrī bija tikai viens solis garā procesā – daudz soļi bija sperti pirms tam, un daudz soļi ir bijuši sperti pēc tam, lai nodrošinātu un veidotu neatkarīgu Latviju. „Mums, kas dzīvo ārpus Latvijas, modernā sazināšanās tehnoloģija dod iespēju teikt – vienalga, kur pasaulē mēs mītam – „Es esmu Latvija!““ Jānis Čečiņš aicināja visiem aktīvi piedalīties Latvijas Simtgades svētkos, un liekot soli pēc soļa kopīgiem spēkiem sasniegt iecerētos mērķus.

Akta klātesošie noskatījās Valsts Prezidenta Raimonda Vējoņa uzrunu tautiešiem ārzemēs (skat. laikraksts Latvietis Nr.485), pēc kurus tika nodziedāta Valsts himnu.

Pasaules Brīvo Latviešu apvienības balvas un Atzinības rakstus nolasīja Jānis Grauds. Kā jau agrāk ziņots, PBLA Goda balva piešķirta Latvijas Republikas kultūras ministrei Dacei Melbārdei (Latvijā) un Krišjāņa Barona prēmija rakstniecei/žurnālistei Eleonorai Šturmai (ASV). Pilns saraksts atrodams laikrakstā Latvietis Nr. 485.

PBLA Atzinības rakstu saņēma Sidnejas komponiste Ella Mačēna par „latviešu mūzikas veicināšanu Austrālijā, iekļaujot latviskus elementus savā daiļradē, gan latviešu klausītājiem, gan plašākai publikai; par izciliem kora skaņdarbiem „Ar Dieviņu“, „Noriet saule vakarā“ un „Svešās zemes vējš“.

Jānis Grauds arī paziņoja, ka Latviešu apvienības Austrālija un Jaunzēlandē atzinības rakstus saņēma: Sidnejas Latviešu biedrības Dāmu kopa par nerimstošo atbalstu biedrības darbībai; Daiva Tuktēna par darbu, vadot Sidnejas Latviešu biedrības sestdienas skolu un Ivars Šeibelis par ilggadīgo darbu Sidnejas Latviešu biedrības valdē un par senioru saietu vadīšanu. Dāmu kopas Atzinības rakstu saņēma kopas vadītāja Ināra Krumiņa; Daivas Tuktēnas rakstu saņēma viņas vīrs Mārtiņš.

Lija Veikina paziņoja, ka Spodra Klauverta Piemiņas fonda balva piešķirta Klārai Brūverei, sakot, ka „Balvu ir pelnījusi jauna, apdāvināta sieviete, kas gadus ir klusi veicinājusi latvietību mūsu sabiedrībā. SLB valdē ieņem sarīkojumu apakškomitejas priekšsēdes vietu, sastāv SL teātra valdē un pieder korporācijai „Spīdola“. Ar prieku piedalās SLT izrādēs kā aktrise un šogad pildīja palīgrežisores vietu sestdienas skolas uzvedumam. Labprātīgi palīdz, kur vien vajag, kā piemēram, gatavojot mielastu biedrības darbinieku eglītei, piedaloties pagājušā gada 18. novembrī, pēc akta, sarīkojumā un Parnell ielas svētkos. Latviešu valoda, kultūra un pati zeme Latvija ir dzīves neatņemama sastāvdaļa. Savai disertācijai, doktorantūrai viņa izvēlējās rakstīt par „Latvijas filmu“. Klāra pasniedz lekcijas par šo tēmu konferencēs un ir arī organizējusi Otro Baltiešu filmu festivālu“. Balvu paziņojot, Lija Veikina citēja Imanta Ziedoņa dzejoli:

Prieks dzīvē vajadzīgs,
Tīrs, nesaduļķots prieks
Kā dzidra ūdens malks,
Ko tveicē vēsu smeļam.
Tas dziļu spēku dod
Un spārno tālam ceļam,
Un katrai mūsu dienai skanēt liek.

Klāras Brūveres vietā balvu saņēma viņas māte Ilona Brūvere.

Priekšnesumu daļā ģitārists Reinis Jaunais spēlēja vairākas oriģināldziesmas un tautas melodiju variācijas.

Sidnejas Latviešu vīru koris, Dainas Jaunbērziņas vadībā, dziedāja sešas dziesmas (Mēs mīlam zemi šo, Es nāku no mazas tautas, Dzīvības mūžīgais vārds, Tur Vidzemē, Svētī debesīs šo zemi, un Lec, saulīte). Klavieru pavadījums – Vojteks Višņevskis (Wojciech Wisniewski); vijole – Daina Kaina.

Kā arī citus iepriekšējos gadus, skatuvi skaisti bija iekārtojuši Vija Spoģe-Erdmane un Pēteris Erdmanis.

Zāles iekārtojums – Sidnejas Latviešu skola un Jautrais Pāris; ziedu sakārtojumi – Inese Rone; apskaņošana, apgaismošana un video projekcijas – Voldis Kains, Gints Kārkliņš un Ojārs Greste; Australijas Latviešu mākslinieku apvienības gleznu izstādi Baltajā zālē iekārtoja Ojārs Greste.

Aktu rīkoja Sidnejas Latviešu biedrība; pieteicēja Iveta Rone; Latvijas karogu zālē pavadīja Zintis Dakmantons (Duckmanton), Karla Tuktēna un Laima Jurāne.

Ojārs Greste
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com